• Inese   VAIDERE  

Inese VAIDERE : Declarações de voto escritas - 8.ª legislatura 

Os deputados podem fazer uma declaração de voto escrita relativa à sua votação em sessão plenária. Artigo 194.º

Guarda Europeia de Fronteiras e Costeira (A8-0076/2019 - Roberta Metsola) LV  
 

. – Jau 2015. gadā, pašā bēgļu krīzes karstumā, sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli es uzsvēru, ka jāpievērš uzmanība ES ārējo robežu stiprināšanai un ka tas nav tikai robežojošo valstu uzdevums un tam vajadzētu kļūt par kopēju uzdevumu, meklējot kopīgu risinājumu.
Ir pagājuši četri gadi, un uzskatu, ka esam pavirzījušies pareizajā virzienā un esam šī kopīgā risinājuma priekšvakarā. Ārējās robežas viennozīmīgi ir jāaizsargā, jo tikai tad mēs spēsim nodrošināt Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību, efektīvi pārvaldīt migrāciju un garantēt augstu drošības līmeni mūsu iedzīvotājiem. Uzskatu, ka aģentūrai ir jāspēj sevi nodrošināt ar saviem operatīvajiem spēkiem, nevis būt atkarīgai no dalībvalstu vēlmes un spējām palīdzēt.
Balsoju par ziņojumu, jo aģentūras funkciju, darbinieku un finansējuma palielināšana atspoguļo pašreizējās Eiropas Savienības vajadzības mūsu ārējo robežu un krasta apsardzes jomā.

Uma melhor aplicação e modernização das normas da UE em matéria de defesa do consumidor (A8-0029/2019 - Daniel Dalton) LV  
 

. – Šis ziņojums skaidri iezīmē to, ka duālās kvalitātes preču tirdzniecība ir patērētājus maldinoša prakse. Divējādas kvalitātes produktiem, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte — atšķirīga, vajadzētu pilnība tikt aizliegtiem.
Es tomēr balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu Eiropas Komisijas priekšlikumu par stipri vājāku dokumentu, nekā Eiropas Parlaments to sākotnēji bija pieprasījis, kad bija daudz stingrāki nosacījumi. Pie šāda direktīvas formulējuma ir pārāk daudz izņēmumu, kā arī tiek uzlikts pārāk liels slogs patērētājiem, kuriem divējādas kvalitātes atšķirības būs pašiem jāpierāda.
Iesāktais darbs būs jāturpina, līdz pilnībā tiks izkausta Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Esam paredzējuši, ka pēc diviem gadiem Eiropas Komisijai šī likuma efektivitāte būs jāpārskata. Ja ražotāji negodīgi izmanto likumā iekļautos izņēmumus, uzskatu, ka būs nepieciešams tos stiprināt, kā to savulaik Parlaments bija lēmis.

Abolição das mudanças de hora sazonais (A8-0169/2019 - Marita Ulvskog) LV  
 

. – Jautājums par sezonālo laika maiņu, kad divreiz gadā pulksteņi jāpagriež par vienu stundu, patiešām nav svarīgākais, ar ko Eiropas Parlamentam nācies strādāt. Tāpēc pat pārsteidz, cik daudz laika un resursu tam tika veltīts, lai gan tai laikā Eiropas Komisija un deputāti varēja nodarboties ar patiešām būtiskākiem jautājumiem.
Sava darba ietvaros, lidojot uz Briseli vai Strasbūru, un līdz ar to pagriežot pulksteni divas reizes nedēļā(!) turp un atpakaļ, redzu, ka vienas stundas pārbīde divreiz gadā patiešām nav problēma un neizskatās veselībai bīstama. Tomēr, ievērojot, ka arī arguments par enerģijas būtisku ietaupīšanu vairs neizrādījās pamatots, un lielākā daļa no aptaujātajiem Eiropas iedzīvotājiem sezonālo laika maiņu vairs neuzskata par vajadzīgu, arī es atbalstīju šo ziņojumu.
Latvijas pozīcija ir paturēt vasaras laiku, lai mēs varētu baudīt vairāk gaismas un garākus vakarus, kas mūsu platuma grādos ir īpaši svarīgi veselībai. Ziemā rīti tik un tā ir tumši. Turklāt gaišāki vakari pozitīvi atsaucas arī uz ceļu satiksmes drošību.

Direitos de autor no mercado único digital (A8-0245/2018 - Axel Voss) LV  
 

. – Ikvienam par labi padarītu darbu ir jāsaņem atalgojums. Tomēr līdz šim lielās platformas, kā Youtube, Facebook un Google News, izvairījās no maksāšanas autoriem, kuru saturu tās izvietoja savās interneta vietnēs. Vēlos arī atgādināt, ka šīs platformas savus ienākumus gūst no reklāmām, kuras tiek rādītas vienlaicīgi ar piedāvāto saturu. Autortiesību direktīva šai problēmai ir radusi risinājumu; pat ja arī tas nav ideāls, ledus šajā nozarē būs iekustināts.
Es balsoju par ziņojumu, jo tas ir pirmais nozīmīgais solis pareizajā virzienā. Atbildība ir jāuzņemas visiem spēlētājiem arī digitālajā jomā, bez kuras mūsu ikdiena vairs nav iedomājama.
Eiropa šobrīd pasaulē ir pirmā, kas ievieš noteikumus par autortiesību ievērošanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs paužam atbalstu gan mūziķiem, gan preses un grāmatu izdevējiem, gan jaunuzņēmumu radītām platformām, gan žurnālistiem. Digitālā vide mums piedāvā ļoti daudz informācijas, tomēr mums ir jābūt atbildīgiem par tās izmantošanu un atlīdzināšanu satura veidotājiem. Sakārtota digitālā joma Eiropā noteikti sekmēs radošuma un konkurētspējīgu mākslinieku attīstību un to piesaisti.

Disposições comuns sobre o Fundo Europeu de Desenvolvimento Regional, o Fundo Social Europeu Mais, o Fundo de Coesão e o Fundo Europeu dos Assuntos Marítimos e das Pescas, e regras financeiras para estes Fundos (A8-0043/2019 - Andrey Novakov, Constanze Krehl) LV  
 

. – Atbalstu šo ziņojumu, jo īpaši tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāju nākotnei ir svarīgi, lai kohēzijas politika joprojām būtu galvenā Eiropas Savienības investīciju politika. Tāpat kā iepriekš, Eiropas Parlaments stingri pauž savu nostāju par to, lai finansējums kohēzijai 2021.–2027. gada periodā tiktu saglabāts vismaz 2014.–2020. gada līmenī. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka jauns finansējums citām Savienības darbības jomām vai programmām notiktu uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda rēķina.
ES fondu atbalsts Latvijā ir neatsverams, lai tuvotos ES dzīves kvalitātes standartiem. Pēdējos 10 gados ar kohēzijas fondu palīdzību esam samazinājuši, tā teikt, šo “attālumu” par 20 %. Kohēzija ir lielākā konkurētspēju un solidaritāti veicinošā politika, kas spēj nodrošināt katram Latvijas reģionam visvairāk nepieciešamās investīcijas. Ar šī finansējuma rezultātiem ikdienā saskaras ikkatrs iedzīvotājs — ar modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur. Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir 4,4 miljardi eiro, kas ir apmēram puse no mūsu valsts gada budžeta.
Strādājot Eiropas Parlamentā ir skaidri redzams, ka kohēzijas politika ir prioritāte lielai daļai manu kolēģu, un šis ziņojums to viennozīmīgi atspoguļo.

Programa a favor do mercado único, da competitividade das empresas e das estatísticas europeias (A8-0052/2019 - Nicola Danti) LV  
 

. – Vienotā tirgus programmai nākamajā daudzgadu budžetā 2021.–2027. gadam nepieciešams atvēlēt 6,5 miljardu eiro finansējumu. Šie līdzekļi ir paredzēti uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, vienotā tirgus darbības labākai kontrolei, statistikas vākšanai un augu un dzīvnieku aizsardzībai. Vienotā tirgus programma apvieno aktivitātes, kas iepriekš bija izmētātas pa piecām dažādām ES fondu programmām.
Lielākā daļa no šī finansējuma jāparedz uzņēmējdarbības uzsākšanai, paplašināšanai, uzņēmēju prasmju celšanai un uzņēmumu modernizācijai, digitalizācijai. Kopā ar programmu InvestEU šie būtu vairāk nekā 5 miljardi eiro Eiropas uzņēmējiem. Uzskatu, ka ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai šie līdzekļi nonāktu pie mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lai uzņēmumiem būtu vienkāršota piekļuve tiem.
Otra nozīmīgākā joma, ko finansēs jaunajā programmā, ir augu un dzīvnieku aizsardzība pret slimībām. Piemēram, atbalstot Latvijas dienestus cīņā ar Āfrikas cūku mēri un citām masveida augu un dzīvnieku saslimšanām.
Lai Eiropas Savienības iekšējais tirgus spētu veiksmīgi funkcionēt, nepieciešams uzraudzīt, lai visi tirgus dalībnieki darbotos pēc vienādiem noteikumiem. Tādēļ jaunajā programmā jāparedz līdzekļi iekšējā tirgus šķēršļu novēršanai, viltotu preču un divējādas kvalitātes preču apkarošanai.
Savukārt mūsu patērētāji ir vislabāk aizsargātie pasaulē, tomēr joprojām ir lietas, kas jāuzlabo. Piemēram, stiprinot patērētāju aizsardzības organizācijas un iestādes, kas nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu strīdos ar ražotājiem un tirgotājiem.

Orçamento geral da União Europeia para o exercício de 2019 - todas as secções (A8-0313/2018 - Daniele Viotti, Paul Rübig) LV  
 

. – Mūsu priekšlikumā ieguvēji ir visi, citi vairāk, citi mazāk. Kopumā ir paredzēti teju 80 miljardi EUR ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai. Savukārt, “Erasmus+” piedāvājam trīskāršot. Infrastruktūras atbalstīšana Eiropas līmenī ir būtiska Latvijas interesēm. Mēs piedāvājam 40 milj. EUR palielinājumu CEF transporta jomā. Tieši reģionālie infrastruktūras projekti, kā, piemēram, Rail Baltic, ir budžeta izlietojums ar Eiropas pievienoto vērtību. Mums vienlīdz svarīgi ir tas, ka finansējums lauksaimniecībai saglabāsies stabils gandrīz 60 miljardu EUR apmērā. Īpašas prioritātes ir jaunatnes nodarbinātība un jaunu darba vietu radīšana, tāpēc piedāvājam JNI dubultot. Esam padomājuši arī par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc COSME programmai paredzam 10,5 milj. EUR palielinājumu.
Esmu gandarīta par atbalstu saviem izstrādātajiem pilotprojektiem, kurus šogad virzīju atkārtoti. Pirmkārt, ir izdevies trīskāršot finansējumu cīņai ar dezinformāciju. Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratcom Plus tiks piešķirti €1,5 miljoni tā kapacitātes stiprināšanai. Reti kurš šodien noliedz, ka pastāv reāls drauds Eiropas drošībai Krievijas manipulāciju dēļ. Otrkārt, kopā ar kolēģiem ir izdevies panākt papildus finansējumu €715 tūkstošu apmērā, lai nodrošinātu līdzvērtīgu produktu kvalitāti Austrumu un Rietumu Eiropā. Mēs plānojam paplašināt pētījumu darbības jomu un nākamgad testēt ne vien pārtikas, bet arī nepārtikas produktus, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, kosmētiku un tualetes piederumus. Ar šiem pētījumiem varēsim pārliecināt ne tikai Komisiju, bet arī skeptiskās Rietumu dalībvalstis.

Redução do impacto de determinados produtos de plástico no ambiente (A8-0317/2018 - Frédérique Ries) LV  
 

. – Plastmasa, ko izgudroja 19. gadsimta vidū, par plaša patēriņa produktu kļuva jau piecdesmitajos gados, un kopš tā laika ir saražoti vairāk nekā 8 miljardi tonnu, no kurām 75 % nonākušas atkritumos. Šobrīd tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70 % pasaules okeāna piesārņojuma. Ja nekas netiks darīts, 2050. gadā mūsu okeānos būs tikai plastmasa un nekādas dzīvības.
Tādēļ atbalstīju nostāju, ka jāatsakās no tādiem plastmasas piederumiem, kurus ļoti labi var aizstāt ar videi draudzīgākiem, proti — plastmasas galda piederumiem un šķīvjiem, vates kociņiem, kokteiļu salmiņiem, dzērienu maisāmkociņiem. To, ka, piemēram, plastmasas salmiņus var veiksmīgi aizvietot, demonstrē Latvijas uzņēmums “Niedriņi”, kas nesen salmiņus uzsācis ražot no niedrēm. Lieliska ideja!
Bez jau minētajiem izstrādājumiem, protams, lielu piesārņojumu rada vienreiz lietojamās plastmasas pudeles. Tādēļ uzskatu, ka, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina vismaz 90 % izlietoto dzērienu pudeļu savākšana. Ceru, ka manā valstī, Latvijā, tā būs arī motivācija beidzot ieviest depozītu sistēmu.
Lielāka atbildība jāuzņemas arī pašiem ražotājiem par savu izstrādājumu iepakojumu savākšanu un sabiedrības informēšanu. Tas attiecas arī uz tabakas ražotājiem. No plastmasas ražotie cigarešu filtri šobrīd netiek pārstrādāti un ārkārtīgi bieži nonāk vidē. Tādēļ jādomā, kā ievērojami izmainīt to ražošanu.

Estabelecimento, funcionamento e utilização do Sistema de Informação de Schengen no domínio da cooperação policial e da cooperação judiciária em matéria penal (A8-0349/2017 - Carlos Coelho) LV  
 

. – Atbalstu šo priekšlikumu, jo ir jāstiprina Šengenas informācijas sistēma, lai efektīvāk cīnītos pret noziedzības un terorisma izplatīšanos starp ES dalībvalstīm. Ņemot vērā, ka jaunākā SIS versija tika izveidota 2013. gadā, tā vēl nav pilnvērtīga, un noziedznieku datu apmaiņa Šengenas zonā ir jāpadara efektīvāka.
Lai mēs varētu operatīvi apmainīties ar datiem par noziedzniekiem, pazudušām personām vai nozagtiem transporta līdzekļiem, piemēram, Itālijā un Latvijā, ir paredzēta virkne pasākumu līdz 2021. gadam. Ziņojums paredz trauksmes izsludināšanu par nezināmām personām, kas tiek meklētas par noziegumiem, par personām, kuras nav ES dalībvalstu pilsoņi un kuru lūgumi pēc uzturēšanās atļaujām ir noraidīti. Mūsu kopējai drošībai ir svarīgi arī reģistrēt sistēmā ieceļošanas aizliegumus personām no trešajām valstīm un izsludināt trauksmi terorisma gadījumos.
Šobrīd SIS pieeja ir tikai robežkontrolei, policijai, muitai, tiesai un migrācijas iestādēm. Ar paredzamajām reformām, piekļuve tiks nodrošināta arī Eiropolam un Frontex. Tas ir ļoti svarīgi, jo traģikomiskie teroristu meklējumi pavisam nesenā pagātnē pierāda, ka ES iekšējās drošības jautājumos ne vienmēr ir bijusi savos uzdevumu augstumos. 2017.gadā SIS tika izmantota 5 miljardus reižu, un tā ir visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. Tāpēc SIS modernizēšana un pielāgošana jauniem drošības izaicinājumiem ir būtiska arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Harmonização da estrutura dos impostos especiais sobre o consumo de álcool e bebidas alcoólicas (A8-0307/2018 - Miguel Viegas) LV  
 

. – Sākšu ar to, ka mazie un vidējie uzņēmumi nav tikai Latvijas un Eiropas mugurkauls, bet ir arī tās sirds un asinis. Šis priekšlikums to ņem vērā. Mazajiem un nerūpnieciskajiem spirta ražotājiem, pie tam pirmo reizi - arī mazām patstāvīgām sidra darītavām, būs piekļuve jaunajai ES mēroga sertifikācijas sistēmai, kura dod tiesības uz samazinātajām ES nodokļa likmēm. Esam uz pareizā ceļa, lai radītu konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi mazajiem un vidējiem ekonomikas spēlētājiem.
Otrs svarīgs aspekts ir patērētāju veselība. Ar jaunajiem noteikumiem tiks ierobežota nelegālā beznodokļu denaturētā spirta izmantošana. Ir labi zināms, ka tā ir svarīga izejviela lai ražotu viltotus alkoholiskos dzērienus. Mūsdienu sabiedrība ir salīdzinoši labi informēta par alkohola kaitīgumu, it īpaši, ja to lieto lielos daudzumos. Visas sabiedrības interesēs ir ierobežot viltota un lēta alkohola pieejamību, ko šis priekšlikums arī paredz.
Vēlos atgādināt, ka ES kopīgie noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli tika pieņemti pirms vairāk nekā 25 gadiem, tāpēc ir viennozīmīgi pienācis laiks tos atjaunot. Visās 28 dalībvalstīs nodokļu līmeņi alkoholiskajiem dzērieniem būtiski atšķiras, kas daudzus motivē izvairīties no nodokļu nomaksas. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kuram efektīvs risinājums ir jārod tieši ES līmeni.

Harmonização e simplificação de certas regras do sistema do IVA (A8-0280/2018 - Jeppe Kofod) LV  
 

. – Uzskatu, ka PVN sistēmai jau sen bija nepieciešami uzlabojumi. Tehniski svarīgi ir risināt jautājumus par šīs sistēmas ikdienas darbību, piemēram, veikt jauninājumus sakarā ar PVN identifikācijas numuru, ķēdes darījumiem, piegādēm saņēmējam uz noliktavu un pierādījumiem par piegādi. Šīs izmaiņas ir ļoti svarīgas, lai būtiski samazinātu pārrobežu krāpniecību PVN jomā. Līdzekļu nenonākšana nacionālajos budžetos gadā rada apmēram 50 miljardu eiro lielus zaudējumus. Tā ir ļoti liela finanšu plūsma, kas mūsu valstīm aiziet secen.
Man kā Budžeta komitejas deputātei, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības ienākumi būtu labi pārvaldīti. PVN ir viens no lielākajiem ES ieņēmumu avotiem, un tas arvien turpina pieaugt. Piemēram, 2015. gadā mūsu ieņēmumi no PVN veidoja pat vairāk nekā 1 triljonu eiro, kas ir vidēji 7 % no Savienības IKP.
Balsoju par šo ziņojumu, jo PVN sistēmas vienkāršošanas nolūkos tiek piedāvāta uzticamu nodokļu maksātāju sertifikācija. Līdzīgi, kā pie mums Latvijā ražotiem produktiem piešķir “Zaļo karotīti” kā atbilstības zīmi kritērijiem. ES līmenī, tiklīdz uzņēmums būs sertificēts, to uzskatīs par uzticamu nodokļu maksātāju, vēl jo vairāk šāda maksātāja statuss tiks atzīts visās ES valstīs.

Oferta de serviços de comunicação social audiovisual (A8-0192/2017 - Sabine Verheyen, Petra Kammerevert) LV  
 

. – Audiovizuālais saturs aptver tradicionālo televīziju, bet arī salīdzinoši jauna tipa pakalpojumus — pieprasījumvideo platformas, piemēram, Netflix , un video koplietošanas platformas, piemēram, Youtube . Tieši attiecībā uz šo jaunā tipa audiovizuālo saturu līdz šim ir trūcis vienota regulējuma, tādēļ atbalstīju izmaiņas direktīvā par audiovizuālo mediju noteikumiem.
Kā mēs visi zinām, diemžēl bērni televīzijā bieži ir pakļauti vardarbīgam un agresīvam saturam. Tādēļ galvenais jauno noteikumu mērķis ir nepilngadīgo aizsardzība pret vardarbību veicinošu saturu un reklāmām. Tas tiks panākts ar to, ka šiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būs jāīsteno pasākumi vardarbību, naidu un terorismu veicinoša satura izskaušanai, bet vardarbīgam un pornogrāfiskam saturam tiks piemēroti stingri ierobežojumi. Savukārt video koplietošanas platformām būs pienākums ātri rīkoties gadījumos, kad lietotāji saturu novērtējuši kā kaitīgu.
Jaunie noteikumi nosaka arī stingrākus ierobežojumus reklāmai un produktu izvietošanai bērnu raidījumos un pieprasījumvideo platformās, kā arī stingrāku bērnu datu aizsardzību.
Par nozīmīgu uzskatu to, ka ar jaunajiem noteikumiem tiks aizsargāta un atbalstīta Eiropas audiovizuālā nozare, kurai ir ārkārtīgi grūti konkurēt ar lielo apjomu, ko mūsu tirgū piedāvā Holivuda.
Ticu, ka jaunie noteikumi spēs labāk aizsargāt mūsu bērnus un jauniešus pret tiem nepiemērotu audiovizuālo saturu, kā arī kopumā uzlabot mediju satura kvalitāti.

Europa em Movimento - Uma agenda para o futuro da mobilidade na UE (A8-0241/2018 - István Ujhelyi) LV  
 

. – Šī programma ir jau trešā daļa pasākumu kopumam, ar ko tiek modernizēta Eiropas transporta sistēma. Jāsaka, ka mums arvien ir aktuāla drošāka satiksme un mazāk piesārņojoši transportlīdzekļi uz ceļiem. Svarīgs priekšnoteikums ir, ka tādiem progresīviem tehnoloģiskiem risinājumiem vienlaikus ir jāatbalsta ES rūpniecības konkurētspēja.
Lai arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits kopš 2001. gada ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, tomēr 2017. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja 25 300 cilvēki un Latvijā — 134 cilvēki. Neskatoties uz to, ka 2017. gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits, kas ir par 15 % mazāks nekā 2016. gadā, mums ir jāmērķē uz tādiem statistikas rādītājiem, kur upuru nav. Es iestājos par ziņojumu, jo ir ļoti svarīgi turpināt identificēt bīstamus ceļa posmus un tos uzlabot, kā arī aprīkot mašīnas ar pilnveidotiem drošības elementiem. Šādi jauninājumi būtu gan pilnveidota avārijas bremzēšanas un joslas saglabāšanas sistēma automašīnām, gan gājēju un riteņbraucēju detektēšanas sistēmas kravas automobiļiem.
Ar programmu “Eiropa kustībā” mēs ievērojami uzlabosim arī gaisa kvalitāti uz Latvijas un Eiropas ceļiem. Es viennozīmīgi balsoju par šo ziņojumu, jo ES nākotnes mobilitātes programma plāno ieviest pirmos CO2 emisiju standartus smagajiem transportlīdzekļiem. Piemēram, 2025. gadā vidējās CO2 emisijas no jauniem kravas automobiļiem būs par 15 % zemākas nekā 2019. gadā. Manuprāt, tas ir liels solis pretī tīrai nākotnei mums un mūsu bērniem.

Direitos de autor no mercado único digital (A8-0245/2018 - Axel Voss) LV  
 

. – Eiropas Savienībā jau šobrīd pastāv vienoti noteikumi par autortiesībām, tomēr šie noteikumi nepilnīgi neaptver autortiesības digitālajā vidē.
Direktīvas priekšlikums mēģina rast līdzsvaru starp autortiesībām, izdevēju un digitālo platformu tiesībām, kā arī lietotāju tiesībām. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka digitālās platformas gūst miljardos mērāmu peļņu no autoru un izpildītāju darba, par to nemaksājot autoriem adekvātu kompensāciju. Tādēļ uzskatu, ka šī direktīva ir labs pamats, lai šo jautājumu sakārtotu.
Absolūti nepatiesi ir uzskatīt, ka direktīva ierobežos lietotāju tiesības vai vārda brīvību — tā neattiecas ne uz digitālajām bibliotēkām, ne lietotāju pašu radīto saturu. Saturs netiks ne cenzēts ne filtrēts — tieši pretēji, kvalitatīva žurnālistika un audiovizuālais saturs tiks aizsargāts.
Laikmetā, kad viltus ziņas grauj demokrātiju, ir vēl jo svarīgāk, lai kvalitatīva žurnālistika turpinātu pastāvēt. Tādēļ žurnālistiem jābūt tiesīgiem saņemt godīgu samaksu par savu darbu, tostarp par publikācijām digitālajos izdevumos. Tieši tāpat arī mūziķiem ir tiesības uz godīgu daļu no platformu ienākumiem par reklāmām.
Uzskatu, ka direktīvas priekšlikums ir sabalansēts un nodrošina pietiekošu aizsardzību MVU un jaunuzņēmumiem, neradot tiem papildu administratīvo vai finansiālo slogu.
Sarūgtina, ka dažas lielās interneta platformas, kuras nevēlas savā peļņā dalīties ar autoriem un izpildītājiem, ir izvērsušas masveida dezinformācijas kampaņu, lai cīnītos pret direktīvu. Patiesi ceru, ka mums izdosies pieņemt godīgu autortiesību likumdošanu digitālajai videi.

Orientações para o quadro das futuras relações UE-Reino Unido (B8-0134/2018, B8-0135/2018) LV  
 

. – Arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no 28 valstu alianses Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti saistīs kopīgas vērtības, saskaņots tiesiskais regulējums un kopīga vēsture. Apvienotā Karaliste joprojām būs svarīgs partneris, un abu pušu savstarpējās interesēs ir izveidot efektīvu un draudzīgu sadarbību.
Par piemērotāko modeli turpmākajai sadarbībai uzskatām asociācijas nolīgumu. Tādi Eiropas Savienībai ir ar daudzām nozīmīgām partnervalstīm, piemēram, Ukrainu, Gruziju, Izraēlu. Sadarbosimies tirdzniecībā, ārpolitikā, drošības un citās jomās. Tas svarīgi ir arī mums Latvijā, jo Lielbritānija vienmēr bijusi viena no mūsu uzticamākajām partnerēm drošības jautājumos. Šī asociācijas nolīguma galvenā priekšrocība saistībā ar turpmākajām attiecībām ir tāda, ka tas ir elastīgs satvars, kas ļauj īstenot dažāda līmeņa sadarbību dažādās politikas jomās.
Esmu pārliecināta, ka Lielbritānijas dalība iekšējā tirgū un muitas savienībā būtu labākais risinājums abām sadarbības pusēm un vienīgais, kas var garantēt turpmāku netraucētu tirdzniecību un pilnībā saglabāt mūsu ekonomisko attiecību priekšrocības.
Balsoju par rezolūciju, kurā ir izklāstīts EP skatījums uz ES un Apvienotās Karalistes attiecībām pēc valsts izstāšanās no ES, jo mēs neatkāpsimies no prasības nodrošināt mūsu pilsoņu tiesības Lielbritānijā.

Serviços transfronteiriços de entrega de encomendas (A8-0315/2017 - Lucy Anderson) LV  
 

. – Augsto cenu dēļ cilvēki bieži izvairās izmantot pasta pakalpojumus, sūtot paciņas vai iepērkoties citu valstu interneta veikalos. Savukārt mazajiem ražotājiem tiek ierobežotas piegādes iespējas pircējiem uz citām valstīm.
Tādēļ pasta sūtījumu cenu uzraudzība un caurskatāmība, kā arī konkurences veicināšana šajā nozarē ir ļoti svarīgs solis digitālā vienotā tirgus izveidē.
Pētījumi liecina, ka cenas par pārrobežu paku sūtīšanu ir vidēji trīs līdz četras reizes augstākas nekā iekšzemes cenas. Tieši augstās cenas piegādei un atpakaļnosūtīšanai ir divi visbiežāk sastopamie iemesli, kas sagādā bažas patērētājiem, pērkot produktus tiešsaistē pāri robežām.
Vairāk nekā puse no tiem uzņēmējiem, kuri ir mēģinājuši tirgot citās Eiropas Savienības valstīs, atzīst, ka piegādes izmaksas ir pārāk augstas. Savukārt divas trešdaļas no patērētājiem, kas mēģinājuši kaut ko iegādāties citas valsts interneta veikalā, savu pirkumu nav pabeiguši tieši augsto piegādes izmaksu dēļ. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības patērētāji varētu gadā ietaupīt līdz 11,7 miljardiem eiro, ja viņiem būtu iespēja izvēlēties no pilna Eiropas Savienības preču un pakalpojumu klāsta, iepērkoties tiešsaistē.
Bez tam augsto oficiālo pakalpojumu sniedzēju cenu rezultātā ir radusies ēnu ekonomika ar neoficiāliem pārvadātājiem. Lieki piebilst, ka tie nemaksā arī nodokļus.
Paku pārrobežu piegādes noteikumu pilnveide ir absolūti loģisks nākamais solis, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

Disposições relativas à hora de verão (B8-0070/2018, B8-0071/2018) LV  
 

. – Šobrīd ikgadējā pulksteņa pārgriešana uz vasaras laiku noris visā Eiropā vienlaicīgi. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, bet vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.
Saskaņota pāreja visām valstīm vienlaicīgi ir svarīga, lai neradītu problēmas vienotajā tirgū — lai neciestu aviokompānijas, loģistikas un citi uzņēmumi. Ja katra valsts šo pāreju noteiktu citā datumā, turklāt dažas pulksteni pārgrieztu, bet citas ne, tas būtu milzīgs haoss Eiropā!
Neatbalstu vasaras laika atcelšanu, jo šī papildu saules gaismas stunda vasaras vakaros, kuru iegūstam, pārgriežot pulksteni, ir ļoti svarīga. Pateicoties tai, cilvēkiem arī vakaros, pēc darba, ir iespējams izbaudīt gaišus vakarus, pavadīt vairāk laika ārā, nodoties sporta aktivitātēm vai strādāt dārzā. Nedrīkst aizmirst arī ekonomiskos ieguvumus, piemēram, ilgākas aktīvā biznesa stundas tādām nozarēm kā kafejnīcām, restorāniem.
Nenoliedzami, nākamajā dienā pēc pulksteņa pārgriešanas ir nedaudz grūtāk pamosties, bet cilvēka — tai skaitā mazu bērnu — organisms pielāgojas ļoti ātri. To zinu pati, divas reizes nedēļā pārvietojoties no vienas laika zonas uz citu.
Uzskatu, ka, pirms tiek pieņemts lēmums par vasaras laika atcelšanu, nepieciešami krietni padziļinātāki zinātniskie pētījumi, kas pierādītu, ka pulksteņa pārgriešanai ir patiesi negatīva ietekme uz cilvēka veselību. Šobrīd šādu pierādījumu nav.

Medidas contra o bloqueio geográfico e outras formas de discriminação com base na nacionalidade, local de residência ou de estabelecimento dos clientes (A8-0172/2017 - Róża Gräfin von Thun und Hohenstein) LV  
 

. – Šodien vairāk nekā 60 % Eiropas Savienības iedzīvotāju iepērkas internetā. Savukārt Latvijā katrs otrais iedzīvotājs ir iepircies internetā vismaz vienu reizi gada laikā. Šāda tendence — iepirkties internetā — viennozīmīgi turpina pieaugt. To apstiprina arī statistika, ka pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies gandrīz sešas reizes. Līdz šim noteikumi piektdaļai Latvijas pārdevēju liedza pārdot produktus citās valstīs, kas mums kā pilntiesīgai ES dalībvalstij absolūti nav pieņemami. Šī ziņojuma mērķis ir nodrošināt visiem patērētājiem līdzvērtīgu preču un pakalpojumu pieejamību, kā arī pārdevējiem būs jāpiemēro vienādi noteikumi un cena pircējiem no visām ES valstīm. Katru gadu ES zaudē vismaz 8 miljrd. eiro ieņēmumu no darījumu aizliegšanas ģeobloķēšanas dēļ, tāpēc šādai negodīgai praksei būtu jāpieliek punkts. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, lai iekšējais tirgus darbotos efektīvi un bez barjerām starp dalībvalstīm, ir svarīgi novērst ģeobloķēšanu un cita veida diskrimināciju pēc patērētāju vai pakalpojuma sniedzēju, piemēram, valstspiederības. Tikpat svarīga ir arī preču un pakalpojumu brīva aprite pasaules lielākajā vienotajā tirgū.

Mobilização do Fundo de Solidariedade da União Europeia para prestar assistência à Itália (A8-0280/2017 - Giovanni La Via) LV  
 

. – Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (EESF) sniedz ārkārtas palīdzību dalībvalstīm un kandidātvalstīm dabas katastrofu izraisītu krīžu gadījumā, kas patiesi šādās situācijās ir nenovērtējams atbalsts grūtībās nonākušajiem.
Atbalstīju EESF izmantošanu finansiālas palīdzības sniegšanā Itālijai, lai atjaunotu 2016. un 2017. gadā zemestrīču skartos reģionus EUR 1,2 miljarda apmērā. Šī ir tiešām vēsturiski liela summa, tāpēc ES solidaritātes izpausme postījumu skartajiem Itālijas reģioniem palīdzēs lielā mērā atlīdzināt radušos izdevumus, it īpaši saistībā ar infrastruktūras atjaunošanu kultūras mantojuma ziņā svarīgās teritorijās. EESF ir finanšu instruments, kas pierāda, ka Eiropa spēj ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām. Zemestrīces, kas šogad un pagājušajā gadā skāra Itāliju, bija patiesi traģiskas, paņemot vairāku simtu cilvēku dzīvības. Tādēļ man ir gandarījums, ka ES ar kopīgiem spēkiem var Itālijai sniegt atbalstu.
ES Solidaritātes fonda atbalstu izmantojušas vairākas valstis, tai skaitā, arī Latvija. 2005. gada janvārī Ziemeļeiropu piemeklēja stipra vētra un tā nodarīja ievērojamus postījumus Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopā radītie zaudējumi Latvijā tika novērtēti par aptuveni 192 miljoniem eiro, kuri tika aprēķināti, ņemot vērā smagos postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, elektrotīkliem un infrastruktūrām, transportam un sakariem. No fonda tika saņemti gandrīz EUR 10 milj., kas palīdzēja segt daļu no valsts izdevumiem.

Projeto de orçamento retificativo n.º 3/2017: recursos orçamentais da Iniciativa para o Emprego dos Jovens; quadros do pessoal da ACER e da SESAR 2 (A8-0282/2017 - Jens Geier) LV  
 

. – Kopš 2013. gada jauniešu bezdarbs ir samazinājies par 4 % , sastādot vidēji 19 % atzīmi 2016. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Gribu uzsvērt, ka tas joprojām ir augsts gan Latvijā, gan Eiropā. Daudzviet 16-25 gadus veco jauniešu vidū bezdarbnieku ir divas reizes vairāk nekā vidēji valstī. Jauniešu bezdarbs ir ļoti aktuāls jautājums mūsu darba kartībā. Piemēram, Jauniešu nodarbinātības iniciatīva ir viens no galvenajiem ES finanšu resursiem garantijas jauniešiem iniciatīvas īstenošanai. Latvijā gada laikā gandrīz 32 tūkstoši jauniešu atrod pastāvīgu darbu programmas “Jauniešu garantijas” ietvaros.
Pilnībā atbalstu 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, kas sastāda daļu no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020. gadā. Papildu līdzekļi palīdzēs radīt darbavietas, prakses un izglītības iespējas tiem, kam tās šobrīd ir tik ļoti nepieciešamas.
Jaunieši ir Eiropas nākotne, tāpēc šīs investīcijas ir tiešs ieguldījums mūsu kopējā nākotnē. Ir zināms, ka jauniešiem vislielākās grūtības sagādā tieši pirmās darba pieredzes atrašana, jo lielākā daļa darba devēju prasa vismaz 2-3 gadu darba pieredzi. Programma “Jauniešu garantija” palīdz novērst šo akūto problēmu, jo piedāvā jauniem cilvēkiem tieši pirmo darba pieredzi.