Eiropas pilsoņu iniciatīva beidzot ir kļuvusi par realitāti. Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulcs norāda, ka tā ir ļoti svarīgs līdzdalības demokrātijas elements, kas Eiropas Savienībai pavērs pilnīgi jaunus apvāršņus.

Vai Eiropas Savienība, kas vēl arvien cīnās ar ekonomikas krīzes sekām, ir gatava atbalstīt vērienīgos programmas "Eiropa 2020" mērķus? Vai virsroku gūs dalībvalstu bažas par to, cik daudz tās saņem atpakaļ par ieguldītajiem līdzekļiem? Un, ja izdosies vienoties par atbalstu "Eiropa 2020" mērķiem, kas notiks ar tradicionālajām politikas jomām? Šie jautājumi tiks pārrunāti, ES vadītājiem mēģinot vienoties par ilgtermiņa budžeta pieņemšanu jeb nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Lai novērstu turpmākas finanšu krīzes, ES 2010. gada rudenī vienojās pastiprināt finanšu uzraudzību privātajā sektorā. Gadu vēlāk pienāca arī publiskā sektora kārta - Parlaments pievērsās bīstamiem traucējumiem ES tautsaimniecībās un apsvēra jaunus noteikumus, lai iegrožotu valstu parādus un budžeta deficītus. 28. septembrī Parlaments beidzot apstiprināja tā saukto ekonomikas pārvaldības "sešinieku".

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir bijis polemisks kopš brīža, kad tas tika ierosināts. Nolīguma mērķis ir efektīvāk aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā līmenī — iesaistītās valstis uztraucas, ka viņu ekonomika cieš lielus zaudējumus viltošanas un pirātisma dēļ, tādēļ Nolīguma pretinieki, savukārt, bažījas, ka no nolīguma uz pilsoņu tiesību rēķina labumu gūs lielie uzņēmumi.

Mājokļa iegāde bieži vien ir lielākā investīcija cilvēka dzīvē, tomēr daudzi laimīgie īpašnieki pilnībā neizprot parakstīto hipotēku noteikumus. Viegli pieejami augsta riska aizdevumi bija viens no pašreizējās parādu krīzes cēloņiem.