Kā veicināt Eiropas lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju?

"ES Kopējās lauksaimniecības politikai jāspēj labāk reaģēt uz sabiedrības prasībām," teica Eiropas Lauksaimniecības komisārs Dačjans Cološs iepazīstinot Parlamenta deputātus ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformas projektu. Parlamenta deputāti izteica atbalstu Komisijas priekšlikumam uzlabot Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, tajā pašā laikā veicinot arī tās ilgtspējību.

"Nav jāizvēlas starp konkurētspēju un ilgtspējību, tā ir viltus dilemma," teica Komisārs Cološs, skaidrojot, ka reformas mērķis ir paplašināt Kopējās lauksaimniecības politikas darbības lauku un to koncentrēt ne tikai uz pārtikas ražošanu, bet arī vides un dabas resursu pārvaldību.

"Veselīga un kvalitatīva pārtika, videi draudzīga, ilgtspējīga attīstība un vienlīdzīgs resursu sadalījums starp maziem un lieliem lauksaimniekiem ir tas, ko vēlas sabiedrība. Kopējās lauksaimniecības politika ir sabiedrības finansēta, un mums tas ir jāattaisno," iepazīstinot ar savu reformas projektu teica Komisārs.

Paolo de Kastro (S&D, Itālija), Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs atgādināja, ka Kopējās lauksaimniecības politika ir vissvarīgākā no ES programmām, un, ka Parlaments, līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir guvis lielāku lomu arī šajā jomā. 

Albert Dess (EPP, Vācija) norādīja, ka Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi jāiegulda produktīvos projektos, nevis administratīvajos izdevumos. Viņš arī aicināja uzraudzīt pārtikas importu un kontrolēt vides aizsardzības, patērētāju aizsardzības, mājlopu kopšanas un pārtikas nekaitīguma prasības un kvalitātes standartus.

Atbildot uz Komisāra teikto, ka tikai "īstiem un aktīviem" lauksaimniekiem būtu jāsaņem finansējums, un, ka tā piešķiršanā nedrīkst aizmirst mazos lauksaimniekus, deputāts Luišs Manuels Kapulašs Santošs (S&D, Portugāle) uzsvēra, ka nepieciešams arī vairāk skaidrības par to, kas tiek uzskatīts par "aktīvām" un "mazām" lauksamniecībām vai fermām, kā arī iebilda pret priekšlikums par piena kvotu atcelšanu sākot no 2015.gada.

Džordžs Lions (ALDE, Lielbritānija) norādīja, ka svarīga vienāda un godīga attieksme attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm. Viņš piebilda, ka, lai gan ilgtspējībai ir jābūt šīs reformas centrā un nav jābūt konfliktā ar konkurētspēju, jāuzmanās, ka netiek iznīcināta konkurētspējīga lauksaimniecība.

Džeims Nikolsons (ECR, Anglija) aizrādīja, ka ik reizi, kad tiek mēģināts vienkāršot lauksaimniecības politiku, rodas lielāka birokrātija. Viņš atgādināja, ka lauksaimniecības politika nav vides aizsardzības vai sociālā politika.

Mārtins Hoislings (Zaļie/EFA, Vācija), atbildot uz Komisāra ierosinājumu noteikt maksājumu limitus un īpaši atbalstīt mazās nevis lielās saimniecības, norādīja, ka ir svarīgi, lai lauksaimniecības politika būtu godīga. Viņš aicināja uz "zaļāku" lauksaimniecību, sakot, ka pretējā gadījumā tā nebūs sociāli pieņemama; "ja zemnieki saņem maksājumus, tiem ir jāattīsta un jāaizsargā bioloģisko daudzveidību," viņš teica.

Itāļu deputāts Lorenco Fontana iestājās par mazo fermu atbalstu, un runājot par pārtikas importu, atzīmēja, ka nepieprasot ievērot vienādus kvalitātes kritērijus, tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi attiecībā pret Eiropas fermeriem.

Patriks Le Jariks (GUE/NGL) aicināja ieviest vietējas lauksaimniecības aizsardzības mehānismus, kā piemēru minot Dienvidamerikas liellopu gaļas eksportu uz ES, kas būtu smags trieciens vairākiem Eiropas reģioniem.

Tālākie soļi

2011. gadā Komisija sāks sagatavot detalizētāku likumdošanu dažādas Kopējās lauksaimniecības politikas jomās.