Ekonomikas pārvaldība soli pa solim

EP pašlaik izskata divus saistītus tiesību aktus, proti, divus priekšlikumus finanšu disciplīnas pastiprināšanai eirozonā. Divu deputātu sagatavotajos ziņojumu projektos ierosināts šos priekšlikumus grozīt tā, lai Komisijas uzraudzības pilnvaras tiktu stingrāk kontrolētas un grūtībās nonākušām eirozonas dalībvalstīm varētu piemērot maksātnespējai līdzīgu tiesisko aizsardzību.

Minēto divu tiesību aktu pamatā ir sešu tiesību aktu kopums, proti, regulas par ekonomikas pārvaldību, kuras stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī. Sešu tiesību aktu kopuma mērķis ir atjaunot ekonomikas stabilitāti ES, samazinot konkurētspējas un makroekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un nosakot stingrus noteikumus attiecībā uz valsts parādu, publisko izdevumu noturību un labāku uzraudzību.

Tagad Komisija ir ierosinājusi divus priekšlikumus, lai pastiprinātu eirozonas dalībvalstu budžetu uzraudzību un iegūtu lielāku pārskatu par to dalībvalstu ekonomikas politikas plāniem, kuras nonākušas finansiālās grūtībās. Parlamentam un Padomei būs jāapstiprina šie divi priekšlikumi un jāvienojas par iespējamiem grozījumiem. Tādēļ EP Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi par katru regulas priekšlikumu ir sagatavojuši ziņojumu. Komitejas balsojums par abām regulām tiek plānots maijā, un abi ziņojumi tad veidos pamatu turpmākajām sarunām ar Padomi, kura pārstāv dalībvalstu valdības.

Komisijas veiktā uzraudzība

Portugāli pārstāvošās sociāldemokrātes Elisa Ferreira sagatavotajā ziņojumā par budžeta plānu projektu pārraudzību ir atbalstīta aktīvākas lomas uzticēšana Komisijai, bet vienlaikus tiek aicināts cieši pārraudzīt tai piešķirtās uzraudzības pilnvaras. Deputāte norāda: „Pilnvaras ir jāsabalansē no jauna, lai dotu iespēju dalībvalstīm uzņemties lielāku atbildību un uzlabot demokrātisko procesu.”

Valstīm, kuru valūta ir eiro, būtu jākonsultējas ar Komisiju un citām eirozonas dalībvalstīm pirms jebkādu tādu nozīmīgu ekonomikas un fiskālās politikas reformas plānu pieņemšanas, kuri varētu izraisīt domino efektu. Šie plāni būtu jāiesniedz Komisijai pārraudzības nolūkā, pirms tie kļūst saistoši. Tomēr E. Ferreira norāda, ka nevajadzētu automātiski uzticēt Komisijai tiesības aicināt valsti mainīt tās budžeta plānus. Turklāt viņa uzsver, ka nopietnas ekonomiskās lejupslīdes gadījumos budžeta deficīta samazināšanas grafiki ir jāpagarina, lai nodrošinātu izaugsmes veicināšanai nepieciešamo rīcības brīvību.

Aizsardzība maksātnespējas gadījumā

Franciju pārstāvošā kristīgā demokrāta Jean-Paul Gauzès ziņojumā tika izskatīts priekšlikums par to eirozonas dalībvalstu ekonomikas un budžeta stingrāku uzraudzību, kuras nonākušas nopietnās finansiālās grūtībās. Tajā teikts, ka Komisija varētu lemt par tiesiskās aizsardzības piemērošanu dalībvalstīm un pēc tam Padomei būtu tiesības 10 dienu laikā atcelt šo lēmumu. Ja valstij būtu piemērota šāda aizsardzība, to nevarētu pasludināt par maksātnespējīgu, tās kreditoriem divu mēnešu laikā būtu jāpiesakās Komisijā un aizdevumu procenti tiktu iesaldēti. Šai valstij būtu jāiesniedz Komisijai ekonomikas atveseļošanas un parādsaistību izpildes plāns un jāveic atbilstoši pasākumi.

J.-P. Gauzès norāda, ka šāds noteikums viestu lielāku skaidrību par risinājumiem tajos gadījumos, kad valsts ir uz maksātnespējas robežas. „Tā būtu laba alternatīva pašreizējām ad hoc metodēm, kas katrā individuālajā gadījumā atšķiras.”