Eiropai jāvada cīņa pret malu zvejniecību

Nelegālā zveja apdraud centienus saglabāt izzūdošos zivju krājumus un nelabvēlīgi ietekmē gan nodrošinātību ar pārtiku, gan vides aizsardzību. Tā kā ES ir pasaules lielākais zivju tirgus, uz tās pleciem gulstas īpaša atbildība, uzskata Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas deputāti, kuri otrdien vienprātīgi apstiprināja Isabellas Levinas (Zaļie, Zviedrija) sagatavoto ziņojumu par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē.

Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apjoms ir 11 līdz 26 miljonu tonnu gadā, kas ir līdzvērtīgi vismaz 15 % pasaules nozvejas. Tā ir viens no nopietnākajiem draudiem pasaules okeānu bioloģiskajai daudzveidībai.

Eiropas Savienība ir pieņēmusi likumus, kas tai nodrošina spēcīgus līdzekļus nelegālas zvejas apkarošanai un kontrolei, tomēr atsevišķu valstu centieni un reģionālā sadarbība nav pietiekami — aptuveni divas trešdaļas pasaules okeānu neietilpst valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos.

„Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai sekmētu efektīvu starptautisko sadarbību nelegālas zvejas apkarošanā,” pirms balsojuma komitejā uzsvēra I.Levina. „Jānodrošina, ka operatori, kas nerēķinās ar citiem, nevar vienkārši nomainīt savu kuģu karogus, lai izvairītos no pienākumiem. Tā kā pasaules zivju krājumi jau ir bīstami apdraudēti, nelegālā zveja varētu būt pēdējais piliens kausā.”

Problēmu vēl vairāk saasina tas, ka nelegālā zveja ir saistīta ar tādām noziedzīgām darbībām kā cilvēku tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, zagtu mantu realizēšana, izvairīšanās no nodokļiem un muitas pārkāpumi. Noziedzīgie grupējumi var būt labi organizēti un izmantot sarežģītus paņēmienus, lai slēptu īpašnieku identitāti.

Zivsaimniecības komitejas locekļi norāda, ka tehnoloģija, lai kontrolētu un novērstu nelegālo zveju ir pieejama, taču trūkst valdību politiskās gribas attiecīgi rīkoties.

Deputāti uzsver, ka, ja ES vēlas pamudināt rīkoties citas valstis, tai pašai jābūt nevainojamai.

Komiteja aicina izveidot zvejas kuģu reģistrus un sastādīt bieži aktualizētus melnos sarakstus ar kuģiem, kuri nodarbojas ar nelegālu zvejniecību.

Ziņojumā prasīts veikt atbilstīgas pārbaudes uz jūras, aizliegt pārkraušanu jūrā un veikt regulāru novērtējumu, kā konkrētas zvejniecības organizācijas izpildījušas prasību rīkoties atbilstīgi ieteikumiem.

Tāpat jāaizliedz zvejas kuģu pārdošana sabiedrībām, kurām nav izsekojami īpašnieki. Vienlaikus jūrā veiktu organizētu noziedzīgu darbību izmeklēšanas spējas, tostarp paplašinot dažādu iesaistīto tiesībaizsardzības iestāžu (muitas, finanšu noziegumu un narkotiku tirdzniecības apkarošanas iestāžu u. tml.) sadarbību.

Izmantojot dažādas budžeta pozīcijas, ES finansē vairākas uzraudzības programmas jaunattīstības valstīs. Tas būtu jāpaplašina un jākoordinē ar līdzīgiem dalībvalstu projektiem.

Tāpat jāsaņem atbalsts no galvenajiem zivju tirgiem un galu galā no starptautiskās sabiedrības kopumā. Ja vienīgi Eiropas Savienība atteiksies no nelegālas zvejas, neizbēgami atradīsies citi tirgi. Sevišķi svarīga ir arī ASV, Japānas un Ķīnas līdzdalība. Tādēļ jāuzsāk stingra diplomātiska iniciatīva.

Eiropas Parlaments pilna sastāvā par ziņojumu balsos novembrī.