One in five under 25 can't find a job within the EU. Parliament wants to use unspent 82 billion euros from structural funds to create new job opportunities in...(read more) Facebook
The EU's trade deficit with China tripled in just 10 years. How do we rebalance? As a first step, Members want to establish a monitoring board to find out to...(read more) Facebook
Some Parliament members are suggesting that European politicians should show Euro 2012 in Ukraine the red card in protest over the treatment of opposition...(read more) Facebook
Strong - but not invulnerable. Despite an impressive 4 metres and 600kg, the blue fin tuna is an endangered species. And why? Overfishing and illegal catches....(read more) Facebook Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no svarīgākajām ES politikām, gan no vēstures, gan no budžeta viedokļa. Patlaban notiek sarunas par tās ievirzēm laikposmā no 2014.-2020. gadam. Galvenais izaicinājums Eiropas lauksaimniekiem būs „ražot vairāk, bet mazāk piesārņot", norāda Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Paolo de Kastro. Sarunu rezultāts skars visus ES iedzīvotājus, jo runa ir par pārtikas nodrošinātību, uzskata deputāts.
Oktobra vidū Eiropas Komisija prezentēja priekšlikumus KLP reformai, kuri kopā ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komiteju un Polijas ES prezidentūras pārstāvjiem tiks apspriesti publiskās debatēs. Galvenais mērķis ir padarīt KLP videi draudzīgāku, taisnīgāku un efektīvāku. Tajā pašā laikā, KLP būtu jānodrošina, ka Eiropas lauksaimniecības sektors ir konkurētspējīgāks attiecībā pret citām valstīm.
Apzaļumošanas pasākumi: vairāk papīru, mazāk produktu
Plašu kritiku Eiropas Komisijas priekšlikumā par KLP reformu ir izpelnījies tā sauktais „apzaļumošanas elements”, jo īpaši plāns atvēlēt 7% apsaimniekotās zemes ekoloģiskiem mērķiem. De Kastro bažījas, ka priekšlikums varētu radīt lielāku birokrātiju un līdz ar to papildu slogu Eiropas lauksaimniekiem. Viņš norāda, ka ierosinātie pasākumi „bremzētu ražošanu tā vietā, lai to veicinātu": "Es nedomāju, ka šis ir labākais veids, kā palielināt Eiropas lauksaimniecības potenciālu, jo galu galā nākotnē mums būs jāražo vairāk pārtikas ilgtspējīgā veidā,” viņš saka. „Kā es, piemēram, varu izskaidrot olīvkoku audzētājiem, ka zemes platība jāsamazina par 7 procentiem? Vai viņiem jānocērt koki? Es nedomāju, ka šāda rīcība ir pareiza".
De Kastro arī uzskata, ka ir nepieciešama lielāka elastība. „27 dalībvalstīs un 27 lauksaimniecības sistēmās nav iespējams noteikumus piemērot vienādi. Ne visas valstis ir gatavas to darīt,” viņš saka. „Dažām valstīm ir vajadzīgs vairāk laika, lai ieviestu vienotās likmes. Komisija neņem vērā, ka situācija dažādās valstīs ir atšķirīga; ne visi startējam vienā un tajā pašā vietā. Otrkārt, pastāv tirgus pasākumu problēma. Mēs ieteicām (jūnijā pieņemtajā EP rezolūcijā – red.) ieviest jaunus instrumentus, bet Komisijas priekšlikumā mēs neredzam nevienu jaunu instrumentu."
Godīgāks sadalījums starp Rietumiem un Austrumiem
De Kastro atzīst, ka nav viegli sabalansēt veco un jauno dalībvalstu viedokļus un prasības. Lai sarunas progresētu, jāpanāk kompromiss. "Visas jaunās dalībvalstis grib ātrāk panākt [maksājumu] vienādošanu, un es tām varu piekrist. Mēs vēlamies pielikt soli un to sasniegt nākamajos 20 vai 25 gados, taču tajā pašā laikā mums jāsaglabā līdzsvars," norāda deputāts, piebilstot, ka šim nolūkam būtu jāpieņem Parlamenta budžeta priekšlikums.
P.de Kastro uzsver, ka pārtikas piegādes uzdevumu izpildei ir nepieciešams uzticams KLP budžets. Viņš atzīmē, ka KLP budžets, kas veido apmēram 40% no ES kopējā budžeta, salīdzinot ar citām lielajām ekonomikām, ir pieticīgs: „ASV ir 2 miljoni lauksaimnieku, un to budžets ir divreiz lielāks nekā ES. Mums ir 10 miljoni lauksaimnieku; no 15 līdz 27 dalībvalstīm paplašinājāmies ar nemainīgu budžetu."
Eiropas Parlamenta loma sarunās
Ilgus gadus Parlamentam bija ierobežota ietekme uz lauksaimniecības politiku, bet ar Lisabonas līgumu tas ir mainījies: „Agrāk Parlaments tikai sniedza savu atzinumu. ES zemkopības ministri strādāja ar komisāra priekšlikumu un pieņēma lēmumu. Šodien Eiropas Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei, tādēļ mums ir jāstrādā kopā. Neviena reforma nevar tikt apstiprināta bez apstiprinoša Parlamenta balsojuma."
7. novembrī pirmo reizi vēsturē, lai pārrunātu KLP nākotnes perspektīvas, vienā telpā kopā sanāca 27 lauksaimniecības ministri un visi Lauksaimniecības komitejas locekļi. De Kastro uzsver, ka sanāksme bija „ļoti svarīga", jo pavēra ceļu uz labāk sapratni par abu institūcijām redzējumiem. „Mums ar Padomi bija daudz saskares punkti, tādēļ patiešām ceru, ka Komisija un Padome palīdzēs mums rast labu risinājumu lauksaimniecības nozares nākotnei. "