Pēteris Līze: skaidra nepieciešamība samazināt aviācijas izmešus

Sākot no 2012. gada Eiropas Savienība Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) iekļaus arī aviācijas nozari un aicina līdzīgus pasākumus veikt citur pasaulē. Uz sarunu aicinājām Parlamenta referentu Pēteri Līzi (Eiropas Tautas partijas grupa, Vācija), kas vadīs Parlamenta delegāciju uz ANO klimata konferenci Durbānā.

Kāpēc emisiju tirdzniecības sistēmā jāiekļauj aviācija?
 
Aviācijas radītās emisijas kopš 1990. gada ir divkāršojušās. Tas ir krasā pretrunā ar starptautiski atzītiem mērķiem attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un atmosfēras temperatūras nepaaugstināšanos vairāk par 2°C. Zinātnieki norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi,  dramatiski jāsamazina emisijas. Ir arī jārisina  aviācijas jautājums, ņemot vērā, ka citi, klimatam draudzīgāki, transporta veidi, piemēram, autobusi, automašīnas un vilcieni gadiem ilgi ir tikuši regulēti un pakļauti dažkārt ļoti lielam finansiālam slogam.

Kā jūs vērtējat starptautisko opozīciju ES nostājai, kurā ietilpst arī ASV?

Esmu ļoti vīlies par balsojumu Pārstāvju palātā (tā balsoja par ES ETS aizlieguma likumu, kas liegtu ASV aviokompānijām izpildīt ES nosacījumus). Par laimi Senāts vēl nav paudis atbalstu šai nostājai, tādēļ tā, iespējams, nestāsies spēkā. ASV, tostarp ASV valdības, pieeja ir ļoti neapmierinoša. Prezidentam Obamam tika piešķirta Nobela Miera prēmija; viens no iemesliem bija viņa iesaiste klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā. Diemžēl, kad runa ir par aviāciju, pašreizējā valdība nerīkojas savādāk kā Buša valdība,.

Vai kopš 2008. gada, kad tika apstiprināti ES tiesību akti, situācija ir mainījusies?

Nepieciešamība rīkoties ir daudz acīmredzamāka nekā 2008. gadā. Diemžēl politiskā atmosfēra ir kļuvusi atturīgāka un skeptiskāka attiecībā uz klimata pārmaiņu samazināšanu. Tomēr, ja esam atbildīgi politiķi, nedrīkstam balstīt savus lēmumus uz pašreizējo noskaņojumu, bet gan uz zinātniskiem pamatiem, un tāpēc es uzskatu, ka mums jāaizstāv mūsu likumi.

Cik lielas būs jauno noteikumu izmaksas un kas maksās – aviokompānijas vai patērētāji?

Saskaņā ar Komisijas analīzi, starpkontinentālo lidojumu cenas pieaugs par aptuveni diviem eiro. Salīdzinot ar valstu nodokļiem un nodevām – piemēram līdz pat 160 mārciņām Lielbritānijā, līdz pat 50 eiro Vācijā – tas ir diezgan pieticīgi. Tai pašā laikā aviosabiedrību lobisti sūdzas par augstajām izmaksām un stāsta cilvēkiem, ka biļešu cenas pieaugs. Vienai stāsta daļai jābūt nepareizai. Ceru, ka aviokompānijas drīzāk koncentrēsies uz inovācijām – piemēram, efektīvākām lidmašīnām un biodegvielas ieviešanu – nevis tikai samaksās par atļaujām un atstās visu kā bijis.

* 26 valstis, kas iebilst pret ES politiku ir Argentīna, Brazīlija, Burkinafaso, Kamerūna, Čīle, Ķīna, Kolumbija, Kuba, Ēģipte, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Meksika, Nigērija, Paragvaja, Peru, Katara, Krievija, Saūda Arābija, Singapūra, Dienvidāfrika, Svazilenda, Uganda, ASV un Apvienotie Arābu Emirāti.