Priekšsēdētāja vēlēšanu ābece

Šodien un rīt Eiropas Parlamenta deputāti ievēlēs jaunu priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāja vietniekus un piecus kvestorus. Priekšsēdētāja amatam savu kandidatūru ir izvirzījuši britu konservatīvais Nirdžs Deva, vācu sociālists Martins Šulcs un britu liberāle Daiena Volisa. Pirms balsojuma piedāvājam iepazīties ar svarīgākajiem faktiem par vēlēšanu norisi un ievēlēto amatpersonu uzdevumiem un pilnvarām.

Kādēļ priekšsēdētājs tiek ievēlēts tagad?

Lai gan Eiropas Parlaments deputātus ievēl uz pieciem gadiem, priekšsēdētāja, viņa vietnieku un kvestoru pilnvaru laiks ir 2,5 gadi, t.i., puse sasaukuma termiņa.

Kas var kandidēt uz priekšsēdētāja amatu?

Uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatu var kandidēt ikviens Eiropas Parlamenta deputāts, ja viņa kandidatūru izvirzījusi vai nu kāda no politiskajām grupām, vai arī vismaz 40 deputāti. Šoreiz kandidatūras pirmajai balsošanas kārtai varēja iesniegt līdz 16. janvārim plkst. 16.00 pēc Latvijas laika.

Kā priekšsēdētājs tiek ievēlēts un cik balsis vajadzīgas?

Balsojums ir aizklāts. Deputāti atzīmē sava favorīta vārdu uz biļetena un to iemet vēlēšanu urnā. Procesu pārrauga astoņi balsu skaitītāji no deputātu vidus.

Ievēlēts tiek kandidāts, kas iegūst absolūtu balsu vairākumu, t.i., 50%. Tukši vai sabojāti biļeteni vairākuma aprēķināšanā netiek ņemti vērā.

Ja pēc pirmās balsošanas kārtas neviens no kandidātiem nav ieguvis absolūto balsu vairākumu, tad notiek nākamā balsošanas kārta, kurai var izvirzīt tos pašus vai citus kandiātus (šajā brīdī var pievienoties jauni kandidāti). Pavisam ir iespējamas trīs šādas balsošanas kārtas.

Ja trešajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis absolūtu balsu vairākumu, tad tie divi kandidāti, kuri šajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu, piedalās ceturtajā kārtā, kurā priekšsēdētājs tiek ievēlēts ar vienkāršu balsu vairākumu, t.i., uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk balsu. Ja abi iegūst vienādu balsu skaitu, tad tiek ievēlēts gados vecākais kandidāts.

Kādas ir priekšsēdētāja pilnvaras?

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta reglamentu Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu un ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.

Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās. Katras Eiropadomes sanāksmes  (ES samita) sākumā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs iepazīstina ar Parlamenta nostāju samita dienaskārtības jautājumos.

Kad Parlaments ir pieņēmis ES budžetu, priekšsēdētājs to paraksta, tādējādi padarot to darbotiesspējīgu.

Eiropas Parlamenta un ES Padomes priekšsēdētāji paraksta visus normatīvos aktus, kas pieņemti parastajā likumdošanas procedūrā, t.i., lielāko daļu Es tiesību aktu.

Kā ievēl priekšsēdētāja vietniekus un kāda ir viņu loma?

14 priekšsēdētāja vietniekus ievēl pēc priekšsēdētāja. Katrs deputāts biļetenā var atzīmēt vairākus kandidātus. Pirmajā kārtā skaitliskā secībā tiek ievēlēti tie, kas ieguvuši absolūtu balsu vairākumu. Ja pirmajā kārtā nav ievēlēti 14 kandidāti, tad notiek otrā vēlēšanu kārta. Ja arī tad vēl nav sasniegts nepieciešamais vietnieku skaits, tad notiek trešā kārta, kurā pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, tad tiek ievēlēts gados vecākais kandidāts. Starp vēlēšanu kārtām ir iespējams izvirzīt jaunus kandidātus.

Priekšsēdētāja vietnieki ir Prezidija locekļi. Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā viņi vada plenārsēdi. Trīs priekšsēdētāja vietnieki ir pastāvīgi Samierināšanas komitejas locekļi. Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot saviem vietniekiem pildīt jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības.

Kas ir kvestori un kādi ir viņu uzdevumi?

Kvestoru kolēģija ir Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kas atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus un viņu darba apstākļus.

Pēc priekšsēdētāja un 14 viceprezidentu ievēlēšanas, Eiropas Parlaments ievēl kvestorus. Kvestoru kolēģiju veido 5 dalībnieki, kuri sanāk kopā Prezidijā.

Kvestorus ievēl ar balsu vairākumu aizklātā balsojumā trīs kārtās: pirmajās divās kārtās ir nepieciešams absolūtais nodoto balsu vairākums, pēdējā kārtā pietiek ar relatīvu vairākumu. Kvestorus ievēl uz divarpus gadiem, un tiem ir padomdevēja balss Prezidijā.