Pārtikas ķēde: ienākumi un pienākumi

Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments pievērsās gan pārtikas ražošanas, gan tās patērēšanas problēmām. Deputāti aicina palīdzēt nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus proporcionāli cenām veikalos, vienlaikus mazinot lielo pārtikas šķērdēšanu Eiropā.

Greizā matemātika

Augstākas pārtikas cenas veikalos automātiski nenozīmē lielākus ienākumus lauku saimniecībām  — šādu vienādojumu nepieļauj  zemās iepirkuma cenas mazumtirgotāju un pārstrādātāju spēcīgo pozīciju dēļ un augstās ražošanas resursu cenas. Saskaņā ar Eurostat datiem ES lauksaimnieku kopējās ražošanas resursu izmaksas laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam ir vidēji pieaugušas par gandrīz 40 %, savukārt saimniecību cenu vidējais pieaugums ir bijis mazāks par 25 %.

Jāuzlabo lauksaimnieku pozīcijas sarunās

Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli un palīdzēt viņiem samazināt ražošanas izmaksas, deputāti iesaka uzlabot lauksaimniecības izejvielu cenu pārredzamību un lūdz Komisiju labāk izvērtēt ES tiesību aktu ietekmi uz Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību. Valstu un Eiropas konkurences iestādēm jānovērš agrorūpniecības tirgotāju, pārtikas mazumtirgotāju un ražošanas resursu uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana un jāpiemēro ES pretmonopola likumus. Vienlaikus jāpastiprina lauksaimnieku nostāja sarunās, sekmējot lauku saimniecību ražošanas resursu kolektīvus pirkumus.

179 kg atkritumu uz iedzīvotāju

Pārtikas atkritumu apjoms gadā 27 dalībvalstīs ir aptuveni 89 miljoni tonnu jeb 179 kg uz vienu iedzīvotāju ar atšķirīgiem rādītājiem dažādās valstīs un nozarēs. Ja nekas nemainīsies, kopējie pārtikas zudumi līdz 2020. gadam palielināsies par  40 %, t.i., līdz aptuveni  126 miljoniem tonnu.

Pārtikas saprātīgāka izmantošana būtu  ne tikai nozīmīgs solis cīņā pret badu pasaulē, bet arī palīdzētu efektīvāk izmantot zemi un labāk pārvaldīt ūdens resursus, kā arī mazināt metāna un CO2 līmeni atmosfērā.

Izglītība, marķēšana, pārpalikumu sadale

Lai uzlabotu situāciju, Eiropas Parlaments prasa izstrādāt koordinētu stratēģiju. Ierosināto pasākumu vidū ir apziņas celšana un izglītošana, precīzāks datuma marķējums ("ieteicams līdz", "derīguma termiņš" un "izlietot līdz"), vietējo ražotāju piedalīšanās publiskā iepirkuma procedūrās, pārtikas iepakojuma optimizēšana (piemēram, izmēru dažādošana) un pārtikas atkārtotas sadales programmās pilsoņiem, kam nav pirktspējas.