Irānas kodolprogramma un sankcijas: intervija ar EP delegācijas vadītāju Tarju Kronbergu

Šodien Eiropas Parlamenta deputāti ar ES Augsto pārstāvi Ketrīnu Eštoni apspriedīsies par Irānu un tās kodolprogrammu, bet rīt pieņems attiecīgu rezolūciju. EP delegācijas attiecībām ar Irānu priekšsēdētāja Tarja Kronberga (Zaļie, Somija) intervijā Parlamenta mājas lapai skaidro, ka ES neuzticas irāņiem, bet irāņi neuzticas eiropiešiem, tomēr sarunas ir jāved, jo citādāk draud karš.

Kādas ir ES problēmas attiecībā uz Irānu?

ES jau sen ved sarunas ar Irānu par kodolieroču jautājumu, un, manuprāt, problēma ir tā, ka ES skatījumā Irāna neizturas nopietni, tā spēlējas ar ES, un tās rīcība nav pārredzama. Tādēļ sankcijas ir spēcīgs vēstījums irāņiem, ka ES ir gatava vest sarunas, taču Irānas attieksmei jābūt nopietnai.

Vai Irāna ir jaunais grēkāzis?

[Džordža Buša] runa par "ļaunuma asi" ir radījusi politisku inerci. Irāņu uztverē viņu tiesības bagātināt urānu saskaņā ar starptautiskiem līgumiem ir netaisnīgi pārkāptas un viņuprāt, Irānai tiek uzliktas smagākas sankcijas nekā citām šī paša līguma valstīm – Japānai vai Brazīlijai –,  kas arī bagātina urānu. Manuprāt, lai turpinātu sarunas, vajadzīgi stimuli, turklāt Ketrīnai Eštonei irāņiem jādara skaidrs, ka ES ir atvērta diskusijām bez priekšnosacījumiem. Problēma ir tā, ka ES neuzticas irāņiem, bet irāņi neuzticas eiropiešiem, tāpēc starts ir grūts, taču tas ir nepieciešams, jo alternatīva tam ir karš.
 
Kādas ir sankcijas un kāda ir Eiropas Parlamenta nostāja?

Šīs sankcijas ir ļoti vispārējas; tās ir sankcijas naftai un centrālajai bankai. Tām būs ietekme uz visu Irānas ekonomiku, taču, vai tās liks valdībai mainīt politiku, mēs nezinām; iespējams, ka nē. Pasaulē ir ļoti maz piemēru, kur sankcijas būtu mainījušas politiku. Irāna tiek iedzīta stūrī, un, uzsākot sarunas, tai būs grūti saglabāt reputāciju iedzīvotāju acīs. Tāpēc ir vajadzīgas jaunas iniciatīvas. Parlaments rīt gatavojas balsot par rezolūciju. Tā atbalsta sankcijas, taču arī uzsver, ka Irānai būtu jābūt atvērtākai un pārskatāmākai attiecībā uz tās kodolprogrammu.

Vai ir iespējams, ka sankcijas neietekmēs tautu?

Jūs nevarat izdarīt spiedienu uz kādas valsts ekonomiku, neietekmējot iedzīvotājus. Esmu pārliecināts, ka irāņiem būs no darba jāatlaiž skolotāji, jātaupa slimnīcām domātā nauda — tātad tas ietekmēs cilvēkus, viņu darba vietas un viņu ienākumus. Taču naftas sankcijām būs ietekme arī uz pasaules ekonomiku, tās ietekmēs arī mūs. Ja tirgū nebūs Irānas naftas, mums par to būs jāmaksā vairāk. Vēl ļaunāk — dažas valstis Eiropā tas skars smagāk nekā citas. Grieķija lielāko daļu patērētās naftas ieved no Irānas ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem un sankcijas jutīs. Tātad Eiropas Savienībā, kur jau tā ir ekonomiskas problēmas, cilvēkiem to būs vēl vairāk.

Vai mēs varam salīdzināt Irānu ar Irāku?

Ir dažas paralēles. Rietumiem  abos gadījumos bija aizdomas, ka tiek izstrādāti masu iznīcināšanas ieroči. Irākai nebija ne kodolieroču, ne lēmumu par šādu ieroču izgatavošanu; Irānai nav kodolieroču, tātad paralēle būtu šī. Atšķirība ir tā, ka Sadams Huseins apturēja pārbaudes, bet Irānā tās notiek nepārtraukti — šodien pat no turienes devās projām inspektoru komanda.