Vitals Moreira par ACTA: kas bija atļauts, būs atļauts arī turpmāk

Tā ka pagājušonedēļ 22 ES dalībvalstis un ES pārstāvji Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), sabiedrības uzmanība ir pievērsta Eiropas Parlamenta lomai šajā procesā. Parlaments nevar mainīt nolīguma tekstu, taču var to pieņemt vai noraidīt, skaidro Parlamenta referents un Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Vitals Moreira (Sociālisti un demokrāti, Portugāle).

Kas ir ACTA?

Tā ir vienošanās, kuras mērķis nav no jauna definēt intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, autortiesību, patentu, ģeogrāfisko norāžu, zīmolu vai rūpnieciskā dizaina, aizsardzības apjomu, bet gan uzlabot līdzekļus un mehānismus, lai aizsargātu šīs tiesības. Šo tiesību darbības jomu, saturu un izpildes noteikumus nosaka starptautiska konvencija — Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām —, kurā piedalās ES un visas tās dalībvalstis.

ACTA neko nemaina, tikai paredz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļu un mehānismu atjaunināšanu. Tāds mērķis ir arī spēkā esošajai ES direktīvai, kas ietver minimālo līdzekļu kopumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. ACTA ir daudzpusējs nolīgums starp dažām attīstītajām valstīm, piemēram, ES, ASV un Japānu, un mazāk attīstītām valstīm, piemēram, Meksiku un Maroku, lai stiprinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tas nemaina saturu — viss, kas bija atļauts līdz šim,  būs atļauts arī turpmāk; kas bija aizliegts, arī turpmāk būs aizliegts. Ir runa par efektīvāku rīcību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas gadījumā.

Kāpēc tas ir tik polemiski?

Jautājums ir kutelīgs attiecībā uz nelielu daļu no vienošanās, par autortiesībām internetā, t.i., ar autortiesībām aizsargātas mūzikas, literatūras, teātra un mūzikas šovu, kā arī citu darbu lejupielādi. Es gribētu piebilst, ka daudzi strīdi ir izvērsušies par lietām, kuras patiesībā nav iekļautas ACTA. Piemēram, lejupielāde privātai lietošanai nebija aizliegta un nav aizliegta; aizliegta ir autortiesību pārkāpšana komerciālos nolūkos.

Kā iedzīvotāji var izteikt savu viedokli par vienošanos?

Ierosinātais teksts jau ir pieejams mūsu mājas lapā, lai gan tas mums vēl nav oficiāli nosūtīts. Parlamenta sagatavotais ACTA novērtējums arī ir tiešsaistē. Ir publiskots pat parasti konfidenciālais mūsu Juridiskā dienesta atzinums.

Mūsu komiteju debatēm var sekot līdzi tiešsaistē. 1. martā Starptautiskās tirdzniecības komiteja organizēs semināru, kurā piedalīties varēs ikviens, ne tikai iestādes. Komisārs K. de Gihts jau apstiprinājis savu klātbūtni.

Dažas no politiskajām grupām, jo īpaši tās, kas ir pret ACTA, rosina diskusijas savās mājas lapās. Iedzīvotāji jau ir sākuši appludināt deputātus ar simtiem, ja ne pat tūkstošiem e-pastu.

Visas ar vienošanos saistītās problēmas tiks apspriestas ne tikai Starptautiskās tirdzniecības komitejā, bet arī plenārsēdē. Attiecībā uz dokumentācijas apstrādi Eiropas Parlamentam nevar pārmest atklātības, caurskatāmības un demokrātiskas līdzdalības trūkumu.

Vai Eiropas Parlaments var mainīt ACTA saturu?

Tas ir starptautisks nolīgums, un kā tādam tam  ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana. Parlaments nevar mainīt nolīguma tekstu, tas var tikai teikt "jā" vai "nē". Tā patiesībā ir norma visās demokrātiskās valstīs.

Parlaments tomēr var nolemt liegt apstiprinājumu, jo piekrišanas sniegšanai nolīgumiem nav termiņa.

Tā kā šī vienošanās ir radījusi juridiskas problēmas, Parlaments var arī lūgt Tiesu lemt par tās atbilstību ES tiesību aktiem. To var izdarīt pēc kādas Parlamenta komitejas pieprasījuma. Ja Tiesai ir pieprasīta šāda pārbaude, parlamentārā procedūra tiek apturēta, līdz Tiesa ir izlēmusi. .

Būs arī vairāku citu komiteju atzinumi. Starptautiskās tirdzniecības atbild par lēmumu, jo tas attiecas uz starptautisko tirdzniecību, taču, kā jau parasts Parlamentā, citām komitejām būs iespēja sniegt ieguldījumu ar savu viedokli, tostarp Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komitejai.

Kas notiks, ja līgums tiks noraidīts?

Ja mēs teiksim „jā”, Padome būs pilnvarota noslēgt nolīgumu un padarīt to saistošu starp ES un citām nolīguma dalībvalstīm; tas kļūs saistošs arī attiecībā uz ES tiesisko regulējumu.

Ja mēs teiksim „nē”, process būs beidzies un līgums zaudēs spēku. Varēs atkārtoti rīkot sarunas, taču šis nolīgums būs „miris”. Lai pieņemtu jaunu nolīgumu, būs jāuzsāk jauna procedūra, sākot no Komisijas priekšlikuma līdz Padomes mandātam, sarunām, parakstam u.t.t.

Līdz šim Parlaments ir noraidījis divus nolīgumus — SWIFT un zvejas nolīgumu ar Maroku.