Diktatoru naudai jāpaliek ārpus ES

Eiropas Parlaments aicina novērst to, ka autoritāro režīmu līderi savu "bieži vien apšaubāmā ceļā iegūto bagātību" tērē Eiropas Savienībā, neraugoties uz to, ka ES oficiāli pret viņiem piemēro sankcijas. ES dalībvalstis piemēro dubultstandartus un bieži uzglabā diktatoru līdzekļus, ļauj viņiem iegādāties īpašumu un dod iespēju izglītoties vai ceļot ES valstīs, — teikts pagājušonedēļ pieņemtajā rezolūcijā.

Daudziem autoritāro režīmu vadītājiem un ar viņiem saistītām personām Eiropas Savienība ir pievilcīga vieta, kur investēt, iegādāties īpašumus, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un ceļot, un piedāvā viņiem neierobežotas iespējas tērēt savu "bieži vien apšaubāmā ceļā iegūto bagātību", norādīts rezolūcijā.

"ES liekulīgā nostāja pret autoritāra režīma vadītājiem ir jāizbeidz. Mēs publiski atmaskojam viņu cilvēktiesību pārkāpumus, tajā pašā laikā, ļaujot viņiem slēpt savu naudu mūsu bankās, iegādāties īpašumus uz mūsu zemes, slēgt darījumus ar mūsu uzņēmumiem un pavadīt brīvdienas mūsu kūrortos. Mūsu vēstījumam ir jābūt tiešam un skaidram: ES jums nepalīdzēs atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Greiems Vatsons (Liberāļu grupa, Apvienotā Karaliste), kurš sagatavoja rezolūciju.

Sankcijas nedrīkst būt selektīvas

Nesaskaņas dalībvalstu starpā nereti noved pie ierobežojošo pasākumu nekonsekventas piemērošanas, kaitējot ES uzticamībai un negatīvi ietekmējot šādu pasākumu efektivitāti, teikts rezolūcijā, kas ir Parlamenta ieguldījums Padomes nesen ierosinātajā ES sankciju politikas pārskatīšanā.

Deputāti aicina dalībvalstis nodrošināt, ka lēmumi par ierobežojošajiem pasākumiem vai sankcijām tiek pieņemti neatkarīgi no dalībvalstu politiskajām un ekonomiskajām interesēm.

Viņi arī aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt dalībvalstu kompetencē esoši ieroču embargo piemērošanu, un sistemātiski atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu, nodrošinot, ka ES sankciju politikā pienācīgi ņem vērā tiesas spriedumus.

ES dalībvalstīm vajadzētu ziņot par gadījumiem, kad personas, kas iekļautas sankcionēto personu sarakstā, glabā savus materiālos un finanšu aktīvus to teritorijās, turklāt jāuzlabo ES dalībvalstu sadarbība šo aktīvu identificēšanas un atsavināšanas jomā. Turklāt būtu jānodrošina, ka režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem nepārprotami saistītajām fiziskajām un juridiskajām personām un struktūrām stingri aizliedz iegādāties aktīvus un īpašumus ES, kā arī ceļot vai atpūsties ES.

Akadēmiskajām iestādēm, sporta apvienībām un labdarības organizācijām arī būtu "jāaizliedz pieņemt finansējumu, dotācijas vai ziedojumus no režīmu vadītājiem, kuriem piemērotas sankcijas, un ar viņiem saistītām fiziskajām un juridiskajām personām."

Aizsargāt nevainīgos

ES vienlaikus jācenšas līdz minimumam samazināt sankciju ietekmi uz civiliedzīvotājiem valstīs, kuros valda autoritāro režīmi.

Visām sankcijām ir jābūt vērstām tikai un vienīgi pret represīvo vai noziedzīgo režīmu atbildīgo eliti, kā arī jānodrošina, ka visos iespējamajos gadījumos, tiek sniegts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, lai attīstītu vai nostiprinātu demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas kultūru.

Dalībvalstīm jācenšas iesaldētos un konfiscētos aktīvus pēc iespējas drīzāk atgriezt attiecīgajās valstīs, lai tos varētu izmantot iedzīvotāju labā, teikts rezolūcijā.

Piemēri

Tiek lēsts, ka bijušais Ēģiptes diktators Hosni Mubaraks un viņa ģimene ap USD 70 miljardus ieguldījuši ES un ASV. Mirušā Lībijas diktatora Muamāra Kadafi  ģimenei Eiropas Savienībā, it īpaši Apvienotajā Karalistē, pieder miljardiem vērti īpašumi un aktīvi. Pastāv aizdomas, ka Sudānas prezidents Omārs al-Baširs USD 9 miljardus noguldījis Apvienotās Karalistes bankās. 2011 gada pavasarī Londonas Ekonomikas skolas direktors atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka skola ir iesaistīta GPB 2,2 miljonu vērtā darījumā par Lībijas ierēdņu apmācību.