ES un jaunās lielvaras: ceļā uz jaunu globālās pārvaldības sistēmu

Tiek prognozēts, ka Ķīna 2020. gadā būs pasaules lielākā ekonomika, bet Indija līdz 2050. gadam varētu kļūt par visstraujāk augošo pasaules ekonomiku. Rezolūcija, ko Eiropas Parlaments pieņēma pagājušonedēļ, prasa nodibināt ciešākas attiecības ar šīm un citām jaunām tirgus ekonomikas valstīm, lai izstrādātu jaunu visaptverošu globālās pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz dialogu, partnerību un vispārējām vērtībām.

ES ietekme nemazināsies

Eiropas Parlamenta referents Jaceks Sariušs-Volskis (Eiropas Tautas partijas grupa, Polija) uzskata, ka gan attīstīto, gan augošo valstu interesēs ir sadarboties, lai risinātu globālās stabilitātes un drošības problēmas, kas apdraud pasaules ekonomikas attīstību. Parlamenta skatījumā augošās lielvaras nesamazinās ES ietekmi pasaulē. Deputāti norāda uz iespēju ES veidot daudzpolāru, ietverošu globālās pārvaldības sistēmu, kas efektīvi tiek galā ar globāliem izaicinājumiem, izmantojot divpusējas un daudzpusējas attiecības ar strauji augošajām ekonomikām.

Ne visi vienā maisā liekami

Valstis, kas pazīstama kā BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), iespējams, dažkārt savstarpēji koordinē savu ārpolitiku, taču var būtiski atšķirties politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā ziņā. Tādējādi uzsvars jāliek uz pieeju „valsti pa valstij”, izvairoties no attīstīto un strauji augošo ekonomiku bloku nostiprināšanās.

Parlaments piedāvā jauktu modeli: divpusēju, daudzpusēju un nevalstisku mijiedarbību, kā arī tematiskas koalīcijas, kas sniedzas pāri plaisai starp attīstītajām un augošajām valstīm. Tas arī mudina noteikt par ES prioritāti attiecības ar tām BRICS valstīm, kurām ar ES ir kopējas demokrātiskās vērtības un kas cenšas izveidot sociālu tirgus ekonomiku.

Joprojām tomēr ir vajadzīgas daudzpusējas sadarbības formas. Parlaments uzskata, ka G-20 ir noderīgs forums vienprātības veidošanai un iekļaujošu lēmumu pieņemšanai. Tas atbalsta arī reģionālās organizācijas, kurās ietilpst BRICS un citas augošas valstis (piemēram, ASEAN un Mercosur), un saskata kopējas intereses ar BRICS attiecībā uz Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas reformām, kurām būtu jāatspoguļo izmaiņas valstu relatīvajā ekonomikas svarā.