Islande soli tuvāk ES — kas jāzina par šo salu?

Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja pirmdien pieņēma Kristiana Dana Predas (Eiropas Tautas partijas grupa, Rumānija) rezolūcijas priekšlikumu, kurā atzinīgi vērtēts Islandes līdzšinējais progress ceļā uz ES un mudināts turpināt reformas. Geizeri, Bjorka, pelnu mākoņi — ko vēl šī sala okeāna vidū var piedāvāt Eiropas Savienībai?

• Aptuveni 72% no Islandē izmantotās enerģijas nodrošina atjaunojamie energoresursi; aptuveni 87% ēku apsilda ar ģeotermisko siltumu. Turklāt Islandes universitāšu programmās ir iekļauti studiju kursi dažādās tīrās enerģijas jomās. Islandiešu zināšanas un pieredze var būt ļoti noderīgas, lai ES sasniegtu savus vides aizsardzības mērķus.

• Arktikas nafta un jaunu, ātrāku un drošāku, jūras ceļu atvēršana Arktikā ir aktuāls jautājums ES, un arī šajā jomā Islandes uzkrātās zināšanas var izrādīties zelta vērtas. 1998.gadā Islandē tika izveidots Stefansona Arktikas institūts, kura darbinieku  vidū ir zinātnieki ar plašu starpdisciplinārās pētniecības pieredzi. Vienā ēkā ar institūtu atrodas divi no Arktikas Padomes sekretariātiem — CAFF (Arktikas dzīvnieku un augu sugu saglabāšana) un PAME (Arktikas jūras vides aizsardzība).

• Kad Islande 1949.gadā kā viena no līdzdibinātājām parakstīja NATO līgumu, tai nebija savu bruņoto spēku, un to nav vēl šobaltdien. Islande toties ir sava Krasta apsardze, valsts policijas spēki un pretgaisa aizsardzības sistēma. Valsts arī nosūta savus civilos miera uzturētājus uz NATO vadītajām operācijām.

• Islande vienmēr ir nevilcinoties atbalstījusi citu valstu neatkarību. Islande bija pirmā, kas 1991. gadā atzina Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību. Tāpat Islande bija viena no pirmajām, kas 2006. gadā atzina Melnkalnes neatkarību no bijušās savienības ar Serbiju, bet pērn Islande par neatkarīgu un suverēnu valsti atzina Palestīnu.

• Islande ir Eiropas otrā lielākā sala pēc Lielbritānijas un kā tāda ierindojas 18. vietā pasaulē.