Atjaunojamajai enerģijai vajadzīgi pienācīgi tīkli

Lai ES sasniegtu vienu no saviem klimata aizsardzības pamatmērķiem — līdz 2020. gadam panākt 20% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā — , jāpārveido un jāpaplašina enerģētikas tīkli. Pie šāda secinājuma šonedēļ nonāca Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi, apspriežot pētījumu par Eiropas atjaunojamās enerģijas tīklu.

Galvenais komitejas pasūtītā pētījuma uzdevums bija noteikt nepieciešamās tīkla infrastruktūras izmaiņas atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšanai, tai skaitā dažādas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas uzglabāšanai. Pētījums izskata dažādus scenārijus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu attīstīšanu līdz 2050. gadam.

Daudzas atjaunojamās enerģijas ražotnes atrodas tālu no galvenajiem patēriņa centriem. Visvairāk sauszemes vēja enerģijas var saražot piekrastes zonās,  visvairāk saules enerģijas — Centrālajā un Dienvideiropā, bet visvairāk jūras vēja enerģijas — Ziemeļeiropā (Ziemeļjūrā, Īrijas jūrā, Baltijas jūra). Tas nozīmē, ka, lai pilnībā izmantotu atjaunojamās enerģijas potenciālu, jāuzlabo enerģētikas tīkli un to savstarpējie savienojumi.

Pētījumā secināts, ka atjaunojamo enerģijas avotu tīklu integrācija veicinās konkurenci starp ražotājiem un uzlabos energoapgādes drošību. Tomēr atjaunojamās enerģijas tīklu integrācija prasīs lielus ieguldījumus un ilgtermiņa plānošanu.

Pētījumā norādīts, ka Eiropas iestādēm ir daudzveidīga loma tīkla attīstīšanas procesā  — tās nosaka skaidrus ilgtermiņa mērķus, izvirza kritērijus projektu atlasē un uzrauga un koordinē Eiropas projektus, lai izvairītos no pārklāšanās.

Politikas tendences liecina, ka infrastruktūras investīciju prioritāšu vidū būs starpsavienojumu stiprināšana starp Skandināvijas rezervuāriem un Centrālo Eiropu un tirdzniecības jaudas palielināšana starp Spāniju / Portugāli un Franciju.

Pētījums prognozē, ka ar pietiekamu politisko atbalstu vēja enerģija Eiropas enerģijas tirgos būs rentabla šīs desmitgades beigās, bet saules enerģija Centrālajā un Dienvideiropā var sasniegt līdzīgu statusu  jau 2015. gadā.