Viss, kas jāzina par ACTA

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) līdz šim ir parakstījušas 30 valstis, taču Eiropas Savienībā tas var stāties spēkā tikai ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Tuvākajos mēnešos Parlaments izšķirs tā likteni, to apstiprinot vai noraidot. Kas īsti ir ACTA un kas par to jāzina?

Kas ir ACTA?

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) mērķis ir efektīvāk aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā līmenī. Daudzas valstis bažījas, ka to ekonomikas viltošanas un pirātisma dēļ cieš lielus zaudējumus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) aprēķināja, ka 2005.gadā starptautiskā tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm (neskaitot digitālos produktus) sasniedza apgrozījumu 200 miljardu eiro apmērā..

Kas piedalās ACTA?

Par ACTA sarunas notika starp ES, tās dalībvalstīm, ASV, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Dienvidkoreju un Šveici. Kad nolīgums būs stājies spēkā, pieteikumu uz pievienošanos varēs iesniegt jebkura Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts.

Kāpēc nolīgums ir polemisks?

Nolīguma kritizētāji uzskata, ka nolīgums uz pilsoņu tiesību rēķina dod priekšroku lielo uzņēmumu interesēm un ka tā piemērošana tiešsaistē varētu apdraudēt privātumu un cilvēktiesības. Papildus tiek atzīmēts sarunu pārredzamības trūkums, jo netika iesaistītas pilsoniskās sabiedrības grupas un jaunattīstības valstis.

Kuras valstis to jau ir parakstījušas?

Nolīgumu parakstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Kipru, Igauniju, Slovākiju, Vāciju un Nīderlandi. Ārpus ES to jau ir parakstījušas Austrālija, Kanāda, Japāna, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Amerikas Savienotās Valstis.

Kāpēc Eiropas Parlamenta loma ir tik būtiska?

Parlamentam ir jādod sava piekrišana, lai ACTA varētu stāties spēkā Eiropas Savienībā. Lisabonas līgums Parlamentam piešķīra veto tiesības attiecībā uz lielāko daļu ES noslēgto starptautisko nolīgumu.

Kādas iespējas ir Eiropas Parlamentam?

Parlaments nolīgumā nevar veikt nekādas izmaiņas, tikai to apstiprināt vai noraidīt.

Tā kā piekrišanas sniegšanai vai noraidīšanai nav ar likumu noteikts termiņš, tad teorētiski ir iespējams, ka Parlaments varētu ar atbildi kavēties bezgalīgi.

22. februārī Eiropas Komisija lūdza ES Tiesu pārbaudīt nolīguma atbilstību ES tiesību aktiem. Parlaments plāno nogaidīt tiesas lēmuma pieņemšanu, taču tikmēr pats turpinās analizēt nolīgumu.

Kā Eiropas Parlaments pieņems lēmumu?

Eiropas Parlaments ir apņēmies visu darīt atklāti un aktīvi mudina cilvēkus iesaistīties šajā procesā, lasot dokumentus vai sekojot līdzi sanāksmēm tiešraidē Parlamenta tīmekļa vietnē.

Parlamenta nostājas sagatavošanas darbu veiks Parlamenta komitejas. Par ieteikuma iesniegšanu ir atbildīga Starptautiskās tirdzniecības komiteja, kura šim uzdevumam ir iecēlusi atbildīgo referentu — Deividu Martinu (Sociālisti un demokrāti, Apvienotā Karaliste).

Atzinumus sniegs vēl četras citas komisijas: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Juridisko jautājumu komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un Attīstības komiteja. Komiteju locekļi vairākus mēnešus apspriedīsies ar iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām, lai apkopotu zināšanas un pieredzi un pieņemtu informētu lēmumu. Daudzas vai pat visas sanāksmes tiks pārraidītas tiešraidē Parlamenta tīmekļa vietnē.

Kad ieteikums Parlamentam būs sagatavots, tas būs publiski pieejams. Parlaments par to balsos plenārsesijā.

Ko Eiropas Parlaments līdz šim ir teicis par ACTA?

Līdz šim Parlaments ir pieņēmis trīs rezolūcijas, kurās tas aicina Eiropas Komisiju publiskot ACTA dokumentus un vairāk iesaistīt Parlamentu sarunās par nolīguma saturu:

• 2009. gada 11.marta rezolūcija aicina Komisiju "nekavējoties nodrošināt sabiedrības piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar pašreizējām starpvalstu sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu";

• 2010. marta rezolūcijā Parlaments kritizē ACTA sarunu noslēpumainību — tas "pauž nožēlu par pušu apzināto izvēli nevest sarunas ar vispāratzītu starptautisku struktūru, piemēram, PIĪO un PTO, starpniecību, kuras jau ir izveidojušas sistēmu sabiedrības informēšanai un sabiedriskai apspriešanai", un "pauž bažas par pārredzamības trūkumu sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, tādējādi nonākot pretrunā LESD formai un būtībai ".

• 2010. gada 24. novembra rezolūcija pauž gandarījumu par ACTA kā soli pareizajā virzienā un aicina Komisiju apstiprināt, ka nolīgums neietekmēs pamatbrīvības un spēkā esošos tiesību aktus.

Kas notiks, ja Eiropas Parlaments dos piekrišanu nolīgumam?

Nolīgums vēl jāparaksta Kiprai, Igaunijai, Slovākijai, Vācijai un Nīderlandei. Lai tas varētu stāties spēkā, to jāratificē visām dalībvalstīm.

Kas notiks, ja Eiropas Parlaments to noraidīs?

Šajā gadījumā Eiropas Savienībā ACTA nevarēs stāties spēkā. Ja sešas valstis ārpus ES tomēr to ratificēs, tad nolīgums stāsies spēkā tur.

Kā sekot līdzi jaunākajiem notikumiem un lēmumiem Eiropas Parlamentā?

Šis dosjē tiks regulāri atjaunināts. Mājas lapā paziņosim, kad tiks pārraidītas sanāksmes, un publicēsim saites uz dokumentiem. Par notiekošo informēsim arī Parlamenta „Facebook” lapā un tviterī.