Bažas par pirmsvēlēšanu tendencēm Krievijā

Nesenās parlamenta vēlēšanas Krievijā aizēnoja aizdomas par krāpšanu un pārkāpumiem, izraisot protestus visā valstī. Arī tuvojoties prezidenta vēlēšanām, pastāv bažas, ka netiks ievēroti starptautiskie vēlēšanu standarti. Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Krieviju veikt reformas, kas stiprinātu demokrātiju un nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas.

Prezidenta vēlēšanās, kas Krievijā notiks 4. martā, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām skaidrs favorīts ir bijušais prezidents Vladimirs Putins, kurš pēc diviem pilnvaru termiņiem šajā amatā patlaban ir ieņēmis valsts premjerministra krēslu. Kopā ar viņu kandidēs vēl tikai četri citi pretendenti. Viens no iemesliem nelielajam kandidātu skaitam ir augstais reģistrācijas slieksnis, proti, neatkarīgiem kandidātiem bija jāsavāc vismaz divi miljoni parakstu. Tā, piemēram, vienam no opozīcijas līderiem, Grigorijam Javļinskim, reģistrācija tika atteikta, jo vēlēšanu administrācija ceturto daļu no visiem viņa savāktajiem parakstiem atzina par nederīgiem.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas uz 4.decembra Krievijas domes vēlēšanām bija nosūtījusi vēlēšanu novērošanas misiju, atzīmēja vēlēšanu komisijas neatkarības trūkumu, procesuālus pārkāpumus, mediju neobjektivitāti un valsts iejaukšanos šajās vēlēšanās. Saistībā ar aizdomām par pārkāpumiem izskanēja aicinājumi anulēt rezultātus un  sākās protesti, kas vēl arvien turpinās.

Ņemot vērā līdzšinējos notikumus, Eiropas Parlaments mudina Krievijas varas iestādes īstenot tālejošas reformas, kas atvieglotu politisko partiju un prezidenta kandidātu reģistrāciju. Deputāti arī aicina nodrošināt lielāku plašsaziņas līdzekļu brīvību un lielāku aizsardzību tādām pamattiesībām kā pulcēšanās brīvība un vārda brīvība. Parlaments pauž bažas par opozīcijas kandidātu izslēgšanu no līdzdalības, norādot, ka tas grauj politisko konkurenci un plurālismu. Tas arī atbalsta EDSO un citu starptautisku un Krievijas organizāciju centienus uzraudzīt vēlēšanas un aicina tās sekot līdzi pārkāpumu izmeklēšanai.

Parlaments vērš uzmanību arī uz citiem notikumiem Krievijā — tostarp krimināllietu ierosināšanu pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ieskaitot Saharova balvas ieguvēju „Memorial”. Deputāti nosoda tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir ierobežot geju tiesības. Viņi arī aicina rūpīgi izmeklēt Sergeja Magņitska nāves apstākļus. Šis advokāts atklāja plaša mēroga nodokļu krāpšanu, tomēr uz šādas apsūdzības pamata tika arestēts pats un nomira milicijas apcietinājumā neilgi pirms bija apritējis maksimālais pieļaujamais pirmstiesas aizturēšanas laiks — 12 mēneši.