Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

Palielinās līdzekļus pētniecībai un inovācijām

Pētniecība un jauninājumi 21-03-2012 - 16:30
 
 
©BELGA_RIA_V.Astapkovich   ©BELGA_RIA_V.Astapkovich

Šonedēļ Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi tikās ar zinātniekiem, uzņēmumu vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai izskatītu ES plānus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam atbalstīt pētniecību un inovāciju ar finansējumu 80 miljardu eiro apmērā.


Lai gan ES ir pasaules mēroga līderis daudzu tehnoloģiju jomā, tā saskaras ar aizvien pieaugošu konkurenci.


Programma "Apvārsnis 2020" pirmo reizi apvieno ES pētniecības un inovācijas finansējumu vienotā programmā. Vairāk nekā jebkad iepriekš programma ir vērsta uz to, lai būtiskus zinātniskus atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas rada darbavietas un uzlabo cilvēku dzīvi.


Tāpat programma būtiski samazinās birokrātiju, vienkāršojot noteikumus un procedūras finansējuma saņemšanai, tādējādi piesaistot vairāk augstākā līmeņa pētnieku un mazos un vidējos uzņēmumus.


Ar programmu ievērojami tiks palielināts pētniecības izdevumu īpatsvars ES budžetā — tā būs trešā lielākā budžeta sadaļa.


Viena no Parlamenta referentēm Maria da Grasa Karvaljo (Eiropas Tautas partijas grupa, Portugāle) sanāksmē skaidroja, ka "Apvārsnis 2020” ir galvenais ES finanšu instruments, kas īstenos inovācijas dalībvalstīs un nodrošinās Eiropas konkurētspēju pasaules arēnā.


Cita referente Teresa Riera Madurelja (Sociālisti un demokrāti, Spānija) uzsvēra, ka pētniecība un attīstība ir pīlārs, kas ekonomiskās krīzes laikos var palīdzēt Eiropai augt ilgtspējīgi un radīt kvalitatīvas darba vietas.


Amerikāņu viedoklis: ES cieš no inovāciju krīzes


Stenfordas inženierzinātņu skolas (ASV) docents Burtons Lī (ASV) iniciatīvu vērtēja atzinīgi, taču apgalvoja, ka, lai pārvarētu šo krīzi, Eiropas pētniecības iestādēm jāņem vērā tirgus prasības. Viņš aizrādīja, ka Eiropas universitātes pārsvarā vēlas nodarboties ar tīru pētniecību, inovāciju atstājot citu ziņā.


Akadēmiķis pauda viedokli, ka universitāšu  reformai ir jābūt visu Eiropas un valstu jauninājumu programmu pamatā. Viņš norādīja, ka, ja netiks mainīta universitāšu kultūra un studenti un pasniedzēji nedibinās uzņēmumus, tad iniciatīva cietīs neveiksmi.


Nākamie soļi


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja  plāno noslēgt iekšējās debates rudenī. Pēc tam sāksies sarunas ar ES Padomi. Galīgā lēmuma pieņemšana ir gaidāma 2013. gada beigās.
 

Ats. : 20120316STO41076
 
 
 
Līdzekļu sadalījums
 

€ 31.7 mljrd.: veselība, pārtikas drošība, energoefektivitāte, videi draudzīgs transports, klimata aizsardzības pasākumi, drošība

 
 

€ 24.6 mljrd.: pamatpētniecība

 
 

€ 13.7 mljrd.: informācijas un komunikācijas tehnoloģija, nanotehnoloģija, biotehnoloģija, kosmoss

 
 

€ 3.5 mljrd.: investīciju veicināšana un atbalsts MVU