Debatēs par CIP cietumiem prasa ievērot cilvēktiesības

Ir pierādījumi, ka ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) dažās ES dalībvalstīs ir ierīkojusi slepenus terorismā apsūdzēto aizturēšanas objektus. Eiropas Parlaments uzskata, ka iesaistītās valstis būtu jāsauc pie atbildības, taču tā centienus noskaidrot notikušo kavē ASV un ES valstu valdības. Vakar EP Cilvēktiesību apakškomiteja rīkoja atklātu uzklausīšanu par gūstekņu slepeno pārsūtīšanu un aizturēšanu, koncentrējoties uz to, kā aizsargāt cilvēktiesības cīņā pret terorismu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais referents par spīdzināšanu Huans Mendess vērsa uzmanību uz to, ka nevienā no nesenajiem slepenās aizturēšanas gadījumiem nav notikusi tiesas izmeklēšana un praktiski neviens nav saukts pie atbildības. Viņš piebilda, ka daudzi upuri nav saņēmuši jebkāda veida atlīdzību, rehabilitāciju vai kompensāciju.

Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais referents par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību Bens Emmersons uzsvēra, ka atklāta tiesas sēde nodrošina, ka tiesas spriešana ir redzama terorisma upuriem un viņu ģimenēm, turpretī, slepena aizturēšana bez apsūdzības vai tiesas  ir ne tikai nelikumīga un pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām, bet arī sniedz sagrozītus argumentus teroristiem.

Pasaules Pretspīdzināšanas organizācijas ģenerālsekretārs  Džeralds Steibroks atzina, ka ir atšķirība starp nevainīgiem un vainīgiem upuriem, taču uzsvēra, ka aizliegums spīdzināt attiecas uz ikvienu.

Eiropas Komisijas Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta pārstāvis Antuāns Bušē aizrādīja, ka ne Komisijai, ne Eiropas Parlamentam nav savu izmeklēšanas pilnvaru — patiesības atklāšana esot dalībvalstu ziņā.

„Cilvēka tiesību ievērošana patiesībā uzlabo mūsu drošību,” savu viedokli pauda EP Cilvēktiesību apakškomitejas referente Sāra Ludforda (Liberāļu grupa, Apvienotā Karaliste). „Es vienmēr esmu pretojusies dogmai, ka mums drošības labad jāatsakās no brīvības." Viņai piebalsoja organizācijas Retrieve dibinātājs un direktors Klaivs Stefords Smits, norādot, ka varenākais ierocis pret vardarbību un terorismu ir cilvēktiesību īstenošana.

Ana Gomeša (Sociālisti un demokrāti, Portugāle) norādīja, ka komiteja saskārusies ar lielu pretestību no politiķu un izlūkošanas dienestu puses. „Mums jāsauc pie atbildības tie, kuri pieņem politiskus lēmumus, un tie, kuri slēpa notikušo un meloja parlamentārās izmeklēšanas laikā,” viņa teica.

Vitauts Landsberģis (Eiropas Tautas partijas grupa, Lietuva) piezīmēja, ka šāda rīcība parasti tiek turpināta, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu un absolūti neievērojot cilvēktiesības.

Referente Helēna Flotre (Zaļie, Francija) aicināja ieviest instrumentus, kas nodrošinātu, ka tamlīdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos.

Komitejas priekšsēdētāja Barbara Lohbīlere (Zaļie, Vācija) pauda nožēlu, ka  sanāksmē nav pārstāvēta NATO, norādot, ka šādos cilvēktiesību pārkāpumos varētu būt iesaistītas NATO armiju dalībvalstis.