Parlaments balsos par pasākumiem, lai mazinātu riskus banku sektora darbībā nākotnē 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

EP deputāti nākamnedēļ balsos par pasākumiem Banku savienības stiprināšanai ©AP Images/Eiropas Savienība-EP. 

Lai nostiprinātu eirozonas noturību pret iespējamām nākotnes krīzēm, EP deputāti nākamnedēļ balsos par pasākumiem Banku savienības stiprināšanai, piešķirot tai vairāk pilnvaru.

Globālā finanšu krīze sekmēja daudzu jaunu politisko iniciatīvu izstrādi, kuru mērķis bija mazināt vai novērst iespējamās krīzes sekas nākotnē. Eiropā, kur globālā krīze izvērtās par banku un valsts parāda krīzi, tā sekmēja eirozonas valstu Banku savienības izveidi. Eiropas līderi vienojās, ka Eiropas Centrālajai bankas (ECB) uzdevums ir uzraudzīt svarīgākos eirozonas aizdevējus, izveidot vienotu noteikumu kopumu un centralizēt līdzekļus, lai risinātu iespējamās banku krīzes nākotnē.

Pašlaik darbs pie Banku savienības pilnīgās izveides turpinās.


Banku darbības saglābšana

Parlaments balsos par diviem ziņojumiem par kredītiestāžu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, kuros teikts, ka krīzes gadījumā dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to finanšu institūcijas spēj uzņemt daļu sitiena un absorbēt pietiekamu zaudējumu apjomu, nodrošinot, ka zaudējumu ietekme uz finanšu stabilitāti un nodokļu maksātājiem ir minimāla. Ziņojumos norādīts, ka ir nepieciešama savlaicīga skaidra informācija, kas nodrošinātu tirgu noteiktību un nepieciešamo finanšu drošības spilvenu izveidi.

‘’Jaunās prasības mazinās riskus finanšu sistēmā, bet vienlaikus mums izdevās nodrošināt, ka bankas var aktīvi piedalīties investīciju un izaugsmes finansēšanā,” sacīja EP atbildīgais ziņotājs Gunnar Hökmark (ETP, Zviedrija).

Sagatavotos ziņojumos arī uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt pilnvaras kompetentām iestādēm veikt agrīno iejaukšanos, lai tās varētu palīdzēt grūtībās nonākušai finanšu institūcijai.

Risku mazināšana

Citos divos EP ziņojumos uzsvērts, ka ir nepieciešams pabeigt Banku savienības izveidi, lai izveidotu pārrobežu tirgu, kur klienti varēs baudīt priekšrocības no integrētas Eiropas banku sistēmas pozitīvās ietekmes. Šobrīd eirozonas bankai ir pievilcīgāk pievērsties tikai vietējam tirgum, nekā paplašināt savu darbību arī citā ES valstī.

‘’Eiropas banku sektora daudzveidība ir aizsargāta, jo tika samazināts birokrātiskais slogs uz mazām, reģionālām un riskam mazāk pakļautām Eiropas bankām, kas nevar atļauties lielus atbilstības departamentus vai ārējos padomdevējus,” skaidroja divu ziņojumu autors Peter Simon (S&D, Vācija).

EP ziņotājs no Vācijas vēlas, lai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kas darbotos ECB uzraudzībā, būtu lielāka koordinējoša loma, lemjot ar dalībvalstīm par pasākumiem, kas būtu jāveic situācijā, kad finanšu sektora riski ir ‘’sistēmiski’’. Finanšu krīze Eiropā parādīja, ka iestāžu izvēlētā politika institūciju nelīdzsvarotības novēršanai bieži bija neatbilstoša.

‘’Parlaments panāca, ka bankām nākotnē būs jāizvērtē ar vidi un sociālajiem jautājumiem saistītie riski un jāveic atbilstoši pasākumi, lai savlaicīgi risinātu atklātos riskus,’’ piebilda deputāts Peter Simon. ‘’Tas nepārprotami veidos ilgtspējīgāku finanšu sektoru un nodrošinās stabilitāti un noturību ES banku nozares darbībā.’’


Nākamie soļi

16. aprīlī Eiropas Parlaments apstiprināja likumprojektus. Nākamā Parlamenta pilnvaru laikā ES institūcijas turpinās strādāt pie Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas, lai pabeigtu Banku savienības izveidi.