Kā pārvaldīt globalizāciju: ES piedāvā savu redzējumu 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

ES eksports veido vairāk nekā 15% no kopējā pasaules eksporta apjoma. /Fotogrāfija: Alexandre Gonçalves da Rocha / Pixabay/  

Globalizācijas procesā pasaule kļūst arvien vairāk savstarpēji savienota un atkarīga. Lasīt tālāk, lai uzzinātu, kā ES un Parlaments maksimāli izmanto globalizācijas sniegtās iespējas.

ES tirdzniecības politika

ES kopīgas tirdzniecības politikas īstenošana nodrošina lielāku ietekmi un labākas pozīcijas divpusējās sarunās, kā arī piedaloties starptautisko institūciju darbā, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

ES tirdzniecības politikas trīs galvenie instrumenti:


  • Tirdzniecības nolīgumi ar valstīm, kas nav ES valstis, lai atvērtu jaunus tirgus un palielinātu tirdzniecības iespējas ES uzņēmumiem;
  • Tirdzniecības jomas normatīvā regulācija, lai maksimāli aizsargātu ES ražotājus no negodīgas konkurences (piemēram, antidempinga noteikumi);
  • ES dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kas nosaka starptautiskās tirdzniecības noteikumus. Arī ES dalībvalstis ir PTO dalībnieces, bet Eiropas Komisija sarunās pārstāv kopumā ES.

Eiropas Parlaments strādā pie likumu izstrādes tirdzniecības un ieguldījumu jomā kopā ar otru likumdevēju - Padomi, kas pārstāv dalībvalstis. Starptautiskie tirdzniecības nolīgumi stājas spēkā tikai tad, kad tos apstiprina Eiropas Parlaments.

Parlaments var ietekmēt sarunas, pieņemot rezolūcijas.

Uzzināt vairāk par ES tirdzniecības politiku.

Globalizācijas ieguvumi ES

ES ir viens no lielākajiem starptautiskās tirdzniecības spēlētājiem: līdzās ASV un Ķīnai, ES eksports veido vairāk nekā 15% no kopējā pasaules eksporta apjoma.

2017. gadā ES eksports nodrošināja vairāk nekā 36 miljonus darbavietu. Eiropas Savienībā katrs eksporta radītais miljards vidēji nodrošina, apmēram, 13 000 darbavietu.

Starptautiskā tirdzniecība paredz lielāku konkurenci, kas patērētājiem nozīmē zemākas cenas pakalpojumiem un precēm, ka arī plašākas izvēles iespējas. Tiek lēsts, ka globalizācijas un tirdzniecības sniegtās priekšrocības nesušas ES patērētājiem aptuveni 24 miljardus eiro gadā jeb 600 eiro pelņu gadā katram patērētājam.


Lasīt vairāk par ieguvumiem no ekonomikas globalizācijas Eiropā.


Mazināt procesa negatīvo ietekmi uz nodarbinātību

Globalizācija var kļūt par iemeslu darba vietu likvidācijai vai uzņēmējdarbības pārvietošanai.

Neaizsargātākās nozares ES ir tekstilizstrādājumi, apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi, metāli un metāla izstrādājumi, kā arī apstrādes rūpniecība. Šīm nozarēm ir raksturīgs liels mazkvalificētu darbavietu īpatsvars.

Lai mazinātu globalizācijas negatīvo ietekmi un mazinātu bezdarba līmeni, ES 2006. gadā izveidoja Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF). Fonda mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, jo globalizācijas procesa dēļ būtiski mainījusies pasaules tirdzniecības struktūra, piemēram, ja uzņēmums beidz darbību vai pārceļ ražošanu ārpus ES.

Šis ārkārtas atbalsta solidaritātes fonds līdzfinansē līdz 60% no nodarbinātības politikas projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt bez darba palikušajiem un veicināt to atgriešanos darba tirgū, vai arī sniegt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. EGF finansētie projekti ietver izglītošanu un apmācību, palīdzību karjeras izvēlē, atbalstu darba meklētājiem, labākās pieredzes nodošanu (mentorings), uzņēmējdarbības pamatu apgūšanu un uzņēmumu dibināšanu.


Uzzināt vairāk par Globalizācijas ietekmi uz nodarbinātību un ES.

ES tirdzniecības politikas instrumenti cilvēktiesību aizsardzībai

Lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības trešajās valstīs, ES izmanto tirdzniecības politikas instrumentus: slēdzot preferenciālus tirdzniecības nolīgumus vai, cilvēktiesību neievērošanas gadījumos, nosakot vienpusējus tirdzniecības ierobežojumus.

ES ir spēkā noteikumi, kas nepieļauj priekšmetu importu, kuru ražošanas process ir saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā ievest izrakteņus no konfliktu zonām. Ir ierobežots eksports precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei, divējāda pielietojuma preces, piemēram, spiegprogrammatūras, ko var izmantot, lai, pārkāpjot cilvēktiesības, bez lietotāja piekrišanas iegūtu un glabātu datus.

2017. gadā Parlaments aicināja pieņemt ES mēroga noteikumus, kas liek tekstila un apģērbu piegādātājiem ievērot darba ņēmēju tiesības.

2016. gada Parlaments aicināja nodrošināt pasākumu kopumu, kas ļautu konstatēt un apkopot pierādījumus par piespiedu un bērnu darba izmantošanu. Pasākumi paredz ražojumu marķēšanu, kuru ražošanā nav iesaistīti bērni, tirdzniecības preferenču piešķiršanu valstīm, kuras ievēro atbilstošus darba standartus, kā arī iespēju noteikt aizliegumu importēt preces, kuras ražotas, izmantojot bērnu darbu


Lasīt vairāk par to, kā ES tirdzniecība veicina cilvēktiesību ievērošanu.