Eiropas Parlamenta 2014. – 2019. gada sasaukums: fakti un skaitļi 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Eiropas Parlaments skaitļos (2014. – 2019.g.). 

Kāds ir bijis Eiropas Parlamenta astotā sasaukuma darbs? Pirms Eiropas vēlēšanām maijā, kad vēlēsim pārstāvjus nākamajiem pieciem gadiem, piedāvājam nelielu ieskatu par aizejošo Parlamentu.

Mazāk nekā puse Eiropas Parlamenta deputātu, kas uzsāka darbu 2014. gada jūlijā, Eiropas Parlamentā bija ievēlēti pirmo reizi. Aptuveni 51,5% ievēlēto deputātu ieņēma EP deputāta amatu atkārtoti. Pirmo reizi ievēlēto EP deputātu vislielākais īpatsvars bija Grieķijā - 90,5%.

Sieviešu deputātu procentuālais īpatsvars termiņa sākumā bija 36,9%, 2019. gada marta beigās šis skaitlis nedaudz samazinājās - līdz 36,5%.

Eiropas Parlamenta deputātu vidējais vecums 2019. gada marta beigās bija 55 gadi. 2014. gada jūlija konstitutīvajā sesijā vidējais rādītājs bija 53. No 2014. gada jūlija līdz 2019. gada martam 108 deputāti atstāja savus amatus - 43 atkāpās no amata, seši nomira un 59 pārņēma citus pienākumus.


Ilgākas plenārsēdes

Plenārsesija ir EP deputātu darba noslēdzošais posms, kad deputāti apspriež aktuālus un svarīgus jautājumus un balso par tiesību aktiem. Laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam plenārsesiju darbība notika 260 dienas, kas ir 2160 stundas. No 2014. gada jūlija līdz 2018. gada decembrim EP deputāti bija piedalījušies 255 plenārsēdes dienās, kas kopā sasniedza 2187 stundas.

Līdz 2018. gada beigām notika vairāk nekā 27 000 balsojumi, kas ir vairāk, salīdzinot ar 23 553 noturētiem balsojumiem iepriekšējā sasaukumā.


Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai pieņemtu tiesību aktu

Eiropas Komisija ierosina likumdošanas projektu, kas ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei, pirms tas kļūst par tiesību aktu. Deputāti piedalās trīspusējās sarunās ar ES valstu atbildīgiem ministriem, lai panāktu vienošanos par tiesību akta gala variantu. Jo pretrunīgākas ir sarunu dalībnieku sākotnējās pozīcijas, jo smagāk rit sarunas. No tā ir atkarīgs, cik ātri izdodas vienoties par kompromisu - gan Parlamentā, gan Padomē var notikt līdz trim lasījumiem.

Vairums tiesību aktu šajā sasaukumā tika pieņemti pirmajā lasījumā, katra procedūra vidēji aizņēma 18 mēnešus. Ja likumdošanas priekšlikums tiek skatīts otrajā lasījumā, procedūras vidējais ilgums sasniedz 39-40 mēnešus.

Parlaments skaitļos (no 2014. gada jūlija līdz decembrim) 
  • 2134 plenārsēdē pieņemtie teksti, no kuriem 708 tiesību akti; 
  • 552 EP komiteju rīkotas publiskas noklausīšanās; 
  • no pilsoņiem saņemti 8880 lūgumraksti (petīcijas); 
  • gandrīz 1,6 miljoni cilvēku apmeklēja EP plenārsēžu zāles. 

Politiskās partijas valsts un Eiropas līmenī

Valstu politiskās partijas piedalās Eiropas vēlēšanās, bet pēc deputātu ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, neatkarīgi no tā, kurā valstī tiek ievēlēti, deputāti apvienojas politiskās grupās atbilstoši kopīgiem uzskatiem un identitātei, nevis valstiskai piederībai. Politisko grupu skaits gadu gaitā ir bijis diezgan nemainīgs - no 2004. līdz 2014. gadam Parlamentā bija septiņas grupas. Esošajā sasaukumā Eiropas Parlamentā ir astoņas politiskās grupas.

Tomēr valstu pārstāvēto politisko partiju skaits parlamentā ir nepārtraukti palielinājies: 2004. – 2009. gada sasaukumā tika ievēlēti deputāti no 168 dalībvalstu politiskajām partijām, pašreizējā sasaukuma sākumā šis skaits pieauga līdz 191, un 2019. gada marta beigās valstu partiju skaits, kuru pārstāvji bija ievēlēti Eiropas Parlamentā, sasniedza 232.