Ko Eiropas Parlaments ir paveicis Tavā labā kopš pēdējām ES vēlēšanām: 10 veikumi 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Eiropas vēlēšanas 25. maijā tuvojas! Kā Parlamenta ikdienas darbs 5 gadu garumā palīdzēja uzlabot pilsoņu ikdienas dzīvi? Aicinām iepazīties ar deputātu paveiktajiem darbiem šajā sasaukumā.

Lētāki telefona zvani

2017. gada jūnijā stājās spēkā “ārzemēs kā mājās” ES viesabonēšanas noteikumi, kas ļauj lietotājiem ceļot Eiropā un maksāt par zvaniem, īsziņām un mobilo datu lietošanu tādu pašu cenu, kādu pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem. Nākamais solis šajā jomā bija deputātu apstiprinātie noteikumi, saskaņā ar kuriem, no 2019. gada 15. maija, kā mobilo, tā fiksēto sakaru zvanu cena uz citu ES valsti nedrīkstēs pārsniegt 19 eiro centus par minūti (bez PVN), ļaujot eiropiešiem vairāk sazināties ar saviem draugiem un ģimeni citās ES valstīs par izdevīgākām cenām.


Lielāka izvēle iepērkoties tiešsaistē

2018. gada decembrī stājās spēkā ES noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēji tiešsaistē nedrīkstēs bloķēt pieeju pircējiem no citām ES valstīm vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa atrašanās vietas dēļ, nodrošinot patērētājiem vieglāku pārrobežu iepirkšanās iespēju internetā. Rezultātā, tagad pircējiem tiešsaistē ir plašākas iespējas pirkt preces, rezervēt naktsmītnes vai iegādāties mūzikas festivālu biļetes.


Mazāk plastmasas mūsu jūrās un upēs

2015. gadā Parlaments apstiprināja jaunos noteikumus, lai samazinātu vidi piesārņojošo vieglo plastmasas maisiņu patēriņu. Kopš noteikumu pieņemšanas brīža, 72% eiropiešu aptaujā apliecina, ka ikdienā sākuši mazāk izmantot plastmasas maisiņus. Vēl viens svarīgs solis ceļā uz plastmasas piesārņojuma mazināšanu sperts 2019. gada martā, kad Parlaments apstiprināja jauno likumu, ar ko aizliedz virkni vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu apriti, tostarp no plastmasas darināti galda piederumi, šķīvji, salmiņi un citi.

Lielāka aizsardzība tiešsaistē

Lielākā ES datu privātuma noteikumu pārskatīšana, kas notikusi divās pēdējās desmitgadēs, ir jaunā ES vispārīgā datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2018. gada maijā, nodrošinot eiropiešiem lielāku kontroli pār to, kā tiek izmantota viņu personīgā informācija. Parlaments apstiprināja arī atjauninātus ES noteikumus par autortiesībām digitālajā vidē, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību un noteikumu piemērošanu arī internetā.


Pastiprinātas darba ņēmēju tiesības

2019. gada aprīlī EP deputāti apstiprināja jaunus pasākumus, lai palīdzētu strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem veiksmīgāk apvienot profesionālas intereses ar privāto dzīvi un ģimenes aprūpes pienākumu izpildi. Saskaņā ar pieņemto likumu, tēviem ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu, kas nav īsāks par desmit darba dienām, un darbiniekam, kuram ir smagi slimi aprūpējami vai apgādājami radinieki, ir tiesības uz 5 darba dienu aprūpētāja atvaļinājumu gadā. Parlaments arī apstiprināja jaunu minimālo tiesību apjomu visiem darbiniekiem, ieskaitot darbiniekus ar netipiskiem darba līgumiem, kuponu sistēmas un tiešsaistes platformā nodarbinātus darbiniekus, piemēram, Uber vai Deliveroo platformu strādnieki.

Veselīga planēta nākamajām paaudzēm

Vēsturiskā balsojumā 2016. gadā Parlaments apstiprināja Parīzes klimata nolīgumu, kas ir svarīgs nolīgums un pamats cīņai pret klimata pārmaiņām. Eiropas Parlamenta deputāti kopš tā laika daudz strādājuši pie pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefektu veidojošo gāzu izmešu daudzumu un veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.


Vairāk iespēju praksei vai apmācībām ārzemēs

Lai dotu eiropiešiem vēl vairāk iespēju gūt labumu no ES izglītības un apmācības pamatprogrammas, EP deputāti 2019. gada martā aicināja trīskāršot finansējumu Erasmus+ programmai nākamajā finanšu plānošanas periodā 2021. – 2027. gadam.


Ekonomiskās izaugsmes veicināšana

2018. gada decembrī Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības nolīgumu, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. Tirdzniecības līgumi Eiropas Savienībai ir svarīgi, jo tie ir galvenie ekonomiskās izaugsmes virzītājspēki: starp pēdējā laikā noslēgtajiem nolīgumiem ir vienošanās ar Kanādu un Singapūru.


Drošāka Eiropa

Lai apkarotu organizēto noziedzību, terorismu un citus smago noziegumu veidus, 2016. gadā Parlaments apstiprināja noteikumus, kas uzliek pienākumu aviosabiedrībām sniegt drošības dienestiem informāciju par cilvēkiem, kas ielido un izlido no ES. Nākamajā gadā, Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunus ES mēroga tiesību aktus, kuri, kopā ar pastiprināto kontroli pie ārējām robežām, palīdzēs risināt pieaugošās problēmas ar ārvalstu kaujinieku atgriešanos mītnes zemēs un ‘’vientuļo vilku’’ tipa uzbrukumu savlaicīgu novēršanu. Papildus tam, Parlaments novērsa nepilnības ES bīstamu ieroču aprites regulējumā un apstiprināja noteikumus, lai ierobežotu finansēšanas iespējas terorisma atbalstam.


Mazāki enerģijas rēķini

2017. gadā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunos noteikumus par vienkāršotu sadzīves tehnikas energomarķējumu. Jaunā sistēma ļaus patērētājiem vieglāk izvēlēties energoefektīvāku sadzīves tehniku un palīdzes samazināt tēriņus par elektrību, veidojot ietaupījumu mājsaimniecību rēķinos līdz 500 eiro gadā.


Eiropas vēlēšanas notiek 23. - 26. maijā. Latvijā Eiropas vēlēšanas notiks 25. maijā. Pilsoņu balsojums palīdz veidot Eiropas nākotni un ietekmēs to, kādus lēmumus pieņems jaunais Parlaments nākamajos piecos gados, ietekmējot pilsoņu ikdienas dzīvi. Uzzināt vairāk par gaidāmajām velēšanām un iespēju iesaistīties vēlēšanu līdzdalības kustībā.