Eiropas vēlēšanas 2019: augstākā vēlētāju aktivitāte 20 gados 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Eiropas Parlamenta 9. sasaukuma sastāvs (sasaukuma pirmās sesijas atklāšana 2019. gada 2. jūlijā). 

Noslēdzās vēlēšanas, kurās Eiropa piedzīvoja visaugstāko vēlētāju aktivitāti pēdējo gadu laikā. Izveidotas 7 politiskās grupas, tagad deputāti lems par Komisijas priekšsēdētaja ievēlēšanu.

Eiropas vēlētāju aktivitāte

Šoreiz vairāk nekā 50% balsstiesīgo ES pilsoņu piedalījās Eiropas vēlēšanās, kas visās 28 dalībvalstīs notika 23. - 26. maijā. Tā ir visaugstākā vēlētāju aktivitāte pēdējo 20 gadu laikā, un ir pirmā reize, kad vēlētāju aktivitāte palielinājās, kopš 1979. gada, kad Eiropas Parlaments tika ievēlēts tiešās velēšanās pirmo reizi.

Vēlētāju aktivitāte palielinājās 21 dalībvalstī, septiņās valstīs aktivitāte palielinājās par vairāk nekā 10%. Lielākais pieaugums bija Polijā, aptuveni par 21,85 procentpunktiem.

Aicinām ieskatīties Eiropas vēlēšanu blogā par vēlēšanu norisi visās dalībvalstīs reāllaikā (20.05.-27.05.).


Eiropas vēlēšanu rezultāti

Lai iegūtu plašāku informāciju par vēlēšanu rezultātiem, aicinām apmeklēt EP rezultātu tīmekļa vietni.


Politiskās grupas Eiropas Parlamentā

Tiklīdz tiek paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti, jaunievēlētajiem deputātiem ir jāpieņem lēmums, kurai politiskai grupai Parlamentā pievienoties vai veidot jaunu politisku grupu. EP politiskās grupās, ko mēdz saukt par frakcijām, darbojas deputāti no dažādām valstīm, kurām ir kopīga politiskā piederība un pārliecība. 2. jūlijā, devītā sasaukuma pirmās sesijas atklāšanas brīdī, Parlamentā bija izveidotas septiņas politiskās grupas.

Politiskajām grupām ir noteiktas priekšrocības, piemēram, lielāka ietekme un uzstāšanas iespējas plenārsēdēs. Lai politisko grupu oficiāli atzītu, tajā ir jābūt vismaz 25 EP deputātiem, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu (t. i. vismaz 7 dalībvalstīs)

Plašāka informācija par politiskajām grupām Eiropas Parlamentā pieejama mūsu jautājumu un atbilžu rakstā.

Eiropas vadošie kandidāti

Eiropas politiskās partijas izvirza savus kandidātus Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam pirms Eiropas vēlēšanām. Eiropadome izvēlas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus. Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Eiropas Parlamenta balsojumā tiks ievēlēts Eiropadomes izvirzītais vadošais kandidāts, kurš spēs nodrošināt sev deputātu vairākuma atbalstu.

"Vadošā kandidāta" apzīmējums bieži vien tiek saistīts ar vācu terminu ‘’Spitzenkandidaten’’, ko pirmo reizi lietoja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad Eiropas Tautas partijas vadošais kandidāts Žans Klods Junkers tika apstiprināts Komisijas priekšsēdētāja amatā.

Pamatojoties uz Eiropas vēlēšanu iznākumu, vadošie kandidāti tagad mēģinās panākt vairākumu Parlamentā, lai nodrošinātu atbalstu savai kandidatūrai.