Fokuss — visi

Eiropas pilsoņu iniciatīva beidzot ir kļuvusi par realitāti. Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulcs norāda, ka tā ir ļoti svarīgs līdzdalības demokrātijas elements, kas Eiropas Savienībai pavērs pilnīgi jaunus apvāršņus.

Vai Eiropas Savienība, kas vēl arvien cīnās ar ekonomikas krīzes sekām, ir gatava atbalstīt vērienīgos programmas "Eiropa 2020" mērķus? Vai virsroku gūs dalībvalstu bažas par to, cik daudz tās saņem atpakaļ par ieguldītajiem līdzekļiem? Un, ja izdosies vienoties par atbalstu "Eiropa 2020" mērķiem, kas notiks ar tradicionālajām politikas jomām? Šie jautājumi tiks pārrunāti, ES vadītājiem mēģinot vienoties par ilgtermiņa budžeta pieņemšanu jeb nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Lai novērstu turpmākas finanšu krīzes, ES 2010. gada rudenī vienojās pastiprināt finanšu uzraudzību privātajā sektorā. Gadu vēlāk pienāca arī publiskā sektora kārta - Parlaments pievērsās bīstamiem traucējumiem ES tautsaimniecībās un apsvēra jaunus noteikumus, lai iegrožotu valstu parādus un budžeta deficītus. 28. septembrī Parlaments beidzot apstiprināja tā saukto ekonomikas pārvaldības "sešinieku".

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir bijis polemisks kopš brīža, kad tas tika ierosināts. Nolīguma mērķis ir efektīvāk aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā līmenī — iesaistītās valstis uztraucas, ka viņu ekonomika cieš lielus zaudējumus viltošanas un pirātisma dēļ, tādēļ Nolīguma pretinieki, savukārt, bažījas, ka no nolīguma uz pilsoņu tiesību rēķina labumu gūs lielie uzņēmumi.

Mājokļa iegāde bieži vien ir lielākā investīcija cilvēka dzīvē, tomēr daudzi laimīgie īpašnieki pilnībā neizprot parakstīto hipotēku noteikumus. Viegli pieejami augsta riska aizdevumi bija viens no pašreizējās parādu krīzes cēloņiem.

2012. gads Eiropas Parlamenta deputātus sagaida ar jaunu darbu kalniem — ekonomikas krīzes risinājumu meklējumiem, likumprojektiem enerģētikas un transporta jomās, kā arī sarunām par kopējās lauksaimniecības politikas reformām.

14. decembrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks svinīgā ceremonijā Strasbūrā pasniedza 2011. gada Saharova balvu pieciem „Arābu pavasara” pārstāvjiem kā atzinību par viņu cīņu par brīvu un cilvēktiesībām. Ceremonijā piedalījās divi no pieciem balvas ieguvējiem: Asma Mafuza — jauna ēģiptiešu blogere, kā arī Ahmeds al Sanusi, kurš Lībijas cietumos pavadījis 31 gadu par Kadafi režīma apvērsuma mēģinājumu.

Pavisam drīz Eiropas Parlamentam aiz muguras būs septītā sasaukuma pirmā puse — visai trauksmaini divarpus gadi ekonomikas krīzes zīmē. Sasniedzot viduspunktu starp divām vēlēšanām, piedāvājam atskatu uz galvenajiem tiesību aktiem, ko šajā laikā apstiprinājuši eiroparlamentārieši, tai skaitā ekonomikas pārvaldības pakotni un noteikumiem par finanšu uzraudzību, patērētāju aizsardzību un pasažieru tiesībām.

1. decembrī Eiropas Parlaments balsojumā pieņēma ES 2012. gada budžetu, apstiprinot tā kopējo apjomu un izmaksu prioritātes, par ko Parlamenta delegācija un ES dalībvalstis vienojās samierināšanas komitejas sanāksmē 18. novembrī. Galīgajā kompromisā par ilgtermiņa saistību budžetu dalībvalstis atbalstīja Eiropas Parlamenta ierosinātās prioritātes — izaugsmi, inovāciju, nodarbinātību, robežkontroli, migrāciju un atbalstu demokrātijas attīstībai arābu valstīs.

Trešdien, 16. novembrī, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks šīgada kino balvu LUX pasniedza franču režisora Roberta Gedigiana pārstāvim, producentam Markam Bordīram, par filmu „Kilimandžaro sniegi”. Tā uzņemta Marseļas dokos un stāsta par „uzticību, solidaritāti u morāli”.