Samazinam nelikumīgo migrāciju: labāka ES robežu pārvaldība
Ārējo robežu drošība un migrantu pieplūdums ir Eiropas neatliekami risināmie uzdevumi. Lasīt tālāk, lai uzzinātu, kā Parlaments piedāvā risināt šo situāciju.
Lai samazinātu nelikumīgo migrāciju, Eiropas Savienība pastiprina ārējo robežkontroli, uzlabo ieceļotāju plūsmas pārvaldību un padara efektīvāku nelikumīgo migrantu atgriešanas procesu. Turklāt, ES arī veicina likumīgo darbaspēka migrāciju un uzlabo patvēruma pieteikumu izskatīšanu.
Lasi vairāk par ES reakciju uz migrācijas izaicinājumiem.
Kas ir nelikumīgā migrācija?
Nelikumīgā migrācija ir cilvēku pārvietošanās pāri ES robežām no valstīm ārpus ES, neievērojot juridiskās prasības par ieceļošanu vai uzturēšanos vienā vai vairākās ES dalībvalstīs.
Nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits Eiropā
ES robežu apsardzes aģentūra "Frontex" ziņo, ka 2015. gadā tika novērots visu laiku lielākais nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits - Eiropas Savienības robežas nelikumīgi šķērsoja vairāk nekā 1.8 miljoni cilvēku. Kopš 2015. gada pārkāpumu skaits ievērojami samazinājies.
2021. gadā ES robežas nelikumīgi šķērsoja aptuveni 140,000 cilvēku. Pārkāpumu skaits samazinājies vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, tikusi veicināta sadarbība starp ES dalībvalstīm un pastiprināta ES robežkontrole, kā arī samazinājies bēgļu skaits no konflikta zonām.
Uzzini vairāk faktus un skaitļus par migrāciju Eiropas Savienībā
ES robežkontroles nostiprināšana
Iekšējās robežkontroles neesamība Šengenas zonā ir jāsamēro ar kompensējošiem pasākumiem, kas stiprina drošību uz ārējām robežām. 2016. gada aprīlī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti uzsvēra šīs situācijas nopietnību.
Sistemātiski skrīningi visiem ieceļotājiem uz ES un Šengenas ārējām robežām
Termins "skrīnings" saprotams kā izvērtēšana, pārbaude, sistemātiska izpēte. 2017. gada aprīlī uz ES ārējām robežām tika ieviesti skrīningi visiem ieceļotājiem, tai skaitā ES pilsoņiem. 2017. gada oktobrī Parlaments atbalstīja vienotas elektroniskās sistēmas izveidi, lai paātrinātu skrīningu uz Šengenas ārējām robežām un reģistrētu visus Eiropas Savienībā ieceļojošos trešo valstu pilsoņus.
Atļaujas izsniegšana ceļotājiem no tām trešām valstīm, kurām nav nepieciešama vīza - ETIAS
Eiropas Savienības Ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) būs tiešsaistes pārbaude, ko personām nepieciešams veikt pirms došanās uz Eiropas Savienību. Ceļotājiem no tām trešām valstīm, kurām nav nepieciešama vīza, ieceļošanas atļauja jāiegūst, izmantojot ETIAS. Atļaujas derīguma termiņš būs trīs gadi (vai līdz pases derīguma termiņa beigām) un tā varēs tikt izmantota vairākām ieceļošanas reizēm Šengenas zonā. Atļauja būs izmantojama reizi sešos mēnešos un vienas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkstēs pārsniegt 90 dienas.
Sagaidāms, ka ETIAS sistēmas lietošana tiks uzsākta 2024. gadā.
ES robežpārbaudes procedūru reforma nelikumīgajiem migrantiem
2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma nostāju par ES ārējo robežu pārvaldības procedūras pārskatīšanu nelikumīgajiem migrantiem.
Izmaiņu mērķis ir atvieglot migrācijas pārvaldības procesu un uzlabot ar to saistīto problēmu risināšanu, kā arī aizsargāt un nodrošināt nelikumīgo migrantu tiesības un vajadzības.
Parlaments piedāvā atvieglot un paātrināt patvēruma pieprasījuma izskatīšanas procesu. Lai apstiprinātu vai noraidītu pieprasījumu, būtu nepieciešams veikt pretendenta skrīningu. Kopējais procesa ilgums, ieskaitot skrīningu un iespējamo lēmuma pārsūdzēšanu, nedrīkstētu pārsniegt 12 nedēļas. Pieprasījuma noraidīšanas gadījumā, personai, par kuru iesniegts pieprasījums, būtu jāatgriežas mītnes valstī 12 nedēļu laikā.
Jaunie noteikumi arī samazinātu migrantu aizturēšanas gadījumu skaitu. Patvēruma pieprasījuma izskatīšanas vai atgriešanas procesa laikā attiecīgajai ES dalībvalstij ieceļotājs būtu jāizmitina. Aizturēšana jāizmanto tikai gadījumos, kad nav citu variantu.
ES dalībvalstīm būtu jāizveido neatkarīgi mehānismi uzņemšanas un aizturēšanas apstākļu uzraudzībai un novērtēšanai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ES un starptautisko bēgļu likums un cilvēktiesības.
Migrantu skrīnings uz ES robežas
2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma nostāju arī par izmaiņām Skrīninga regulā. EP deputāti ir gatavi par izmaiņām sākt sarunas ar ES dalībvalstīm. Pārskatītie skrīninga noteikumi tiktu izmantoti gadījumos, kad persona, kas vēlas ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstī, neatbilst dalībvalsts ieceļošanas nosacījumiem un robežpunktā pieprasa starptautisko aizsardzību. Jaunajā skrīninga procedūrā tiktu iekļauta personas identifikācija, pirkstu nospiedumu reģistrēšana un drošības pārbaude, kā arī veselības pārbaude un personas neaizsargātības novērtējums.
Skrīninga procesa izpildei nepieciešamais laiks ierastos apstākļos nedrīkstētu būt ilgāks par piecām dienām. Krīzes apstākļos tas nedrīkstētu būt ilgāks par desmit dienām. Pēc procesa izpildes, dalībvalsts iestādes lems par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai atgriešanas procesa uzsākšanu.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra
Lai nostiprinātu ES ārējo robežu pārvaldi un apsardzi, kā arī atbalstītu dalībvalstu robežsargus, 2015. gada decembrī Eiropas Komisija piedāvāja izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
Jaunā aģentūra tika izveidota 2016. gada oktobrī, apvienojot "Frontex" un par robežkontroli atbildīgās dalībvalstu iestādes. Plānots, ka līdz 2027. gadam aģentūrā tiks izveidots pastāvīgs korpuss 10,000 robežsargu sastāvā.
Integrētās robežu pārvaldības fonds
2021. gada jūlija rezolūcijā EP deputāti atbalstīja atjaunināta Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) izveidi un vienojās tam piešķirt 6,24 miljardus eiro. IBMF būtu jāpalīdz uzlabot ES valstu spējas robežu pārvaldībā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu. Fonds veicinās kopēju, saskaņotu vīzu politiku un ieviesīs aizsardzības pasākumus neaizsargātām personām, kas ierodas Eiropā, it īpaši nepavadītiem bērniem.
Fonds cieši sadarbosies ar jauno Iekšējās drošības fondu (IDF), galveno uzmanību pievēršot terorisma, organizētās noziedzības un kibernoziedzības apkarošanai. Parlaments ISF apstiprināja 2021. gada jūlijā, piešķirot tam budžetu 1,9 miljardu eiro apmērā.
Efektīvāka migrantu atgriešana
ES ceļošanas dokuments nelikumīgo migrantu atgriešanai
2016. gada septembrī Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu par standartizēta ES ceļošanas dokumenta ieviešanu, lai paātrinātu no trešajām valstīm nelegāli ieceļojušo personu, kuras ES uzturas bez derīgām pasēm vai citiem personas apliecinošiem dokumentiem, atgriešanu to izcelsmes valstīs. Dokumenta lietošana tika uzsākta 2017. gada aprīlī.
Šengenas informācijas sistēma
2018. gada novembrī tika pilnveidota un pastiprināta Šengenas Informācijas sistēma (SIS), lai palīdzētu ES valstīm efektīvi realizēt nelegāli ieceļojušo personu atgriešanu to izcelsmes valstīs. Šengenas Informācijas sistēmā iekļauti :
- ziņojumi par ES dalībvalstu lēmumiem par ieceļotāju atgriešanos;
- par atgriešanas lēmumu izdošanu atbildīgo valsts iestāžu piekļuve SIS datiem;
- pasākumi migrantu pamattiesību aizsardzībai.
ES Atgriešanas direktīva
2020. gada decembra ziņojumā EP deputāti pieprasīja uzlabot ES Atgriešanas direktīvu, aicinot ES dalībvalstis ievērot migrantu pamattiesības un procesuālās garantijas ES tiesību aktu par atgriešanos piemērošanā. Dalībvalstis tika aicinātas arī piespiedu atgriešanās vai aizturēšanas vietā prioritizēt migrantu brīvprātīgu atgriešanos.
Lasi vairāk par nelikumīgo migrantu atgriešanos mītnes zemē
Lai novērstu nelikumīgo migrāciju, jāidentificē un jānovērš tās cēloņi
Migrāciju izraisošie iemesli ir militārie konflikti, vajāšanas, etniskās tīrīšanas un dabas katastrofas. 2015. gada jūlijā EP deputāti mudināja ES pieņemt ilgtermiņa stratēģiju, lai palīdzētu novērst šos faktorus migrācijas izcelsmes valstīs.
Lai mazinātu iespējamos migrācijas cēloņus, 2017. gada 6. jūlijā deputāti balsojumā atbalstīja ES shēmu, lai mobilizētu 44 miljardus eiro vērtus privātā sektora ieguldījumus Āfrikā un kaimiņreģionos.
ES Patvēruma aģentūra un ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds
ES Patvēruma aģentūra, iepriekš zināma kā Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, palīdz ES dalībvalstīm ieviest Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) ir finanšu instruments, ko ES lieto migrācijas pārvaldes pasākumiem.
Parlaments 2021. gada jūlijā pieņemtajā rezolūcijā apstiprināja atjaunoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) budžetu 2021.–2027. gadam, kas palielināsies līdz 9,88 miljardiem eiro.
ES un Turcijas vienošanās
Reaģējot uz Sīrijas pilsoņu kara radīto bēgļu un nelikumīgo migrantu skaita straujo pieaugumu, ES un Turcija 2016. gada martā parakstīja vienošanos nodrošināt labākus nosacījumus bēgļu uzņemšanai Turcijā un izveidot drošas un likumīgas iespējas Sīrijas bēgļiem nokļūt Eiropā.
Saskaņā ar vienošanos Turcija piekrita uzņemt atpakaļ visus nelegālos migrantus un bēgļus, kas ieradās Grieķijā no Turcijas pēc 2016. gada 20. marta. Savukārt ES piekrita sniegt finansiālu palīdzību Turcijai, lai atbalstītu bēgļu uzņemšanu Turcijā, kā arī paātrināt Turcijas pievienošanās procesu Eiropas Savienībai un nodrošināt vīzu režīma liberalizāciju Turcijas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES.
2021. gada 19. maijā pieņemtajā ziņojumā EP deputāti uzsvēra Turcijas nozīmīgo lomu gandrīz četru miljonu bēgļu uzņemšanā, norādot, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir pieauguši izaicinājumi šīs krīzes risināšanā. Tomēr deputāti nosodīja migrācijas spiediena izmantošanu kā politiskas ietekmes instrumentu, atsaucoties uz ziņojumiem, ka Turcijas valsts iestādes izmantoja maldinošu informāciju, lai mudinātu migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus doties pa sauszemes ceļu uz Eiropu caur Grieķiju.
