Kopīgot šo lapu: 

Tagad, kad jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs ir ievēlēts, kas notiek tālāk? Aicinām iepazīties ar nākamajiem soļiem mūsu infografikā.

2019. gadā no 23. līdz 26. maijam ES pilsoņi balsoja par jaunu Eiropas Parlamentu. Latvijā vēlēšanas notika 25. maijā. 2019. gada Eiropas vēlēšanās pilsoņi ievēlēja 751 EP deputātu, kas pārstāvēs un aizstāvēs ES pilsoņu intereses līdz 2024. gadam.

Jaunievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums būs nākamā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana un Komisāru kolēģijas apstiprināšana.

Eiropas politiskās partijas ir izvirzījušas savus vadošos kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam. Pēc vēlēšanām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu, ES valstu un valdību vadītāji ierosinās kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Parlaments ir izteicies, ka neapstiprinās kandidātu, kurš nav piedalījies tā saucamajā "Vadošā kandidāta" procesā.

Līdz jaunā sasaukuma Parlamenta pirmajai plenārsēdei, kas notiks no 2. līdz 4. jūlijam Strasbūrā, ievēlētajiem deputātiem jāizšķiras, kurai politiskai grupai pievienoties vai darboties Parlamentā kā neatkarīgs deputāts. Astotā sasaukuma Eiropas Parlamentā bija astoņas politiskās grupas.

Eiropas vēlēšanas un Eiropas Komisijas apstiprināšana.   

Sasaukuma pirmajā plenārsēdē deputāti ievēlēs Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un 14 priekšsēdētāja vietniekus.

Paredzēts, ka jaunais Parlaments balsos par jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju jūlija otrajā sesijā.

Dalībvalstīm, ciešā sadarbībā ar jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, jāpiedāvā kandidātus komisāru amatiem.

Komisāru amata kandidātu uzklausīšanu veic EP parlamentārās komitejas, kas ir atbildīgas par attiecīgā komisāra amata kandidāta portfeli un atbildības jomu. Pēc uzklausīšanas procesa pabeigšanas, Eiropas Parlaments apstiprinās jaunās Komisijas sastāvu, balsojot par komisāru kolēģiju kopumā.

Paredzēts, ka jaunā Eiropas Komisija darbu uzsāks 2019. gada 1. novembrī.