ES pasākumi pret klimata pārmaiņām

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir Eiropas Parlamenta prioritāte. Tālāk iepazīsties ar sīkāku informāciju par risinājumiem, pie kuriem strādā ES un Parlaments.

Llimata pārmaiņu sekas visā pasaulē. Foto © Ezra Comeau-Jeffrey/ Unsplash
© Ezra Comeau-Jeffrey/ Unsplash.

Klimata pārmaiņu ierobežošana: paaugstinājums par 2°C

Kopš industriālās revolūcijas laikiem vidējā temperatūra pasaulē ir ievērojami paaugstinājusies, un saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējā desmitgade (2011.–2020. gadā) ir bijusi siltākā desmitgade. No 20 siltākajiem gadiem 19 gadi ir reģistrēti kopš 2000. gada.

Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojuma dati liecina, ka 2022. gadā tika novērota vissiltākā reģistrētā vasara un otrs siltākais reģistrētais gads. Lielākā daļa datu liecina, ka šī parādība ir saistīta ar cilvēku darbības radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pieaugumu.

Pašlaik vidējā temperatūra pasaulē ir par 0,95-1,20°C augstāka nekā 19. gadsimta beigās. Zinātnieki uzskata, ka pieaugums par 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni ir robežvērtība, kuru pārsniedzot, rodas bīstamas un katastrofālas sekas klimatam un videi.

Tāpēc starptautiskā sabiedrība ir vienisprātis attiecībā uz to, ka nedrīkst pieļaut, lai globālās temperatūras palielināšanās tuvotos 2°C līmenim.

Kāpēc ES pasākumi ir svarīgi?

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju ES ir pasaulē trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu emisijas avots aiz Ķīnas un ASV. 

ES centieni atmaksājas. 2008. gadā ES noteica mērķi līdz 2020. gadam samazināt emisiju par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz 2019. gadam emisijas bija samazinājušās par vairāk nekā 28%.

2021. gada jūnijā Parlaments, pieņemot ES Klimata aktu, sagatavoja ceļu citiem vērienīgiem mērķiem: līdz 2030. gadam par 55 % samazināt ES SEG un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Iepazīsties ar infografiku par klimata pārmaiņām Eiropā


Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd skar Eiropu dažādās formās, atkarībā no reģiona. Piemēram, klimata pārmainās var izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, mežu ugunsgrēkus, veicināt ražas apjoma samazināšanos un temperatūras paaugstināšanos. Klimata pārmaiņas ietekmē arī Eiropā iedzīvotāju veselību. Piemēram, karstuma viļņu dēļ cilvēki neiztur un var iet bojā.

ES ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju avots

2019. gadā ES bija ceturtā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pasaulē aiz Ķīnas, ASV un Indijas. ES daļa pasaules kopējās SEG emisijās samazinājās no 15.2% 1990. gadā līdz 7.2% 2019. gadā.

Klimata pārmaiņas Eiropā: fakti un skaitļi

ES un starptautiskā klimata politika


ES ir viena no galvenajiem ANO klimata sarunu dalībniekiem

Eiropas Savienība ir viena no galvenajām dalībniecēm ANO sarunās par klimata pārmaiņām, kā arī ES parakstījusi Parīzes nolīgumu. Arī visas ES valstis ir parakstījušas šo nolīgumu, taču tās saskaņo savu nostāju un izvirza kopīgus emisiju samazināšanas mērķus ES līmenī.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES 2015. gadā apņēmās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ES vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 2021. gadā mērķis tika mainīts uz vismaz 55% samazinājumu līdz 2030. gadam un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Apskati mūsu laika grafiku par sarunu vēsturi klimata pārmaiņu jomā

ES centieni ir attaisnojušies

2008. gadā ES noteica mērķi līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz 2019. gadam emisijas bija samazinājušās par 24 %, bet līdz 2020. gadam - par 31 %, daļēji pateicoties Covid-19 pandēmijai. Jauni mērķi tika noteikti 2021. gadā.

Iepazīsties ar ES paveikto virzībā uz 2020. gada mērķiem klimata pārmaiņu jomā (infografika)

Eiropas zaļais kurss: līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas

2021. gada jūnijā Parlaments apstiprināja ES klimata likumu, ar kuru klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ES ir juridiski saistoša. ES ir noteicis starpposma mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%.

Šis nulles neto emisiju mērķis ir iekļauts klimata tiesību aktos. Eiropas zaļais kurss ir ceļvedis, kas palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.


Tiesību akti, kas Eiropai ļaus sasniegt zaļā kursa mērķus ir izklāstīti paketē ''Fit for 55'', ko Komisija iesniedza 2021. gada jūlijā. Tajā tiks pārskatīti spēkā esošie tiesību akti par emisiju samazināšanu un enerģētiku.

ES strādā arī pie aprites ekonomikas izveides līdz 2050. gadam, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveides un bioloģiskās daudzveidības un apputeksnētāju aizsardzības.

Lai finansētu zaļo kursu, Eiropas Komisija 2020. gada janvārī nāca klajā ar Ilgtspējīgas Eiropas investīcijas plānu, kura mērķis ir nākamajā desmitgadē piesaistīt publiskās un privātās investīcijas vismaz 1 triljona € apmērā.


Investīciju plānā iekļautais Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir paredzēts tam, lai atbalstītu reģionus un kopienas, kurus pāreja uz zaļo ekonomiku skar visvairāk, piemēram, reģionus, kuri ir ļoti atkarīgi no ogļu izmantošanas.

Lasi vairāk par zaļo kursu

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana ar ES politiku

Atkarībā no nozares, ES ir ieviesusi daudzveidīgus SEG samazināšanas mehānismus.

Spēkstacijas un rūpniecība

Lai samazinātu spēkstaciju un rūpniecības radīto emisiju, ES ir izveidojusi pirmo lielāko oglekļa tirgu. Ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) uzņēmumiem ir jāpērk CO2 emisijas atļaujas — jo mazāk tie piesārņo, jo mazāk maksā. Šī sistēma aptver 40 % no kopējās ES siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Lai saskaņotu ETS ar vērienīgajiem zaļā kursa mērķiem, shēma tika atjaunināta, izveidojot mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt nozares emisijas par 62%. Pārskatītajā Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS II) no 2027. gada tiks iekļautas tādas piesārņojošas nozares kā ēkas un autotransports, kā arī jūras transports.

Būvniecība un lauksaimniecība


Attiecībā uz nozarēm, kas vēl nav iekļautas ETS, piemēram, būvniecību vai lauksaimniecību, samazinājumu panāks, izmantojot saskaņotos valstu emisijas mērķus. Lai nozares atbilstu ambiziocajai "Fit for 55" jeb "Gatavi mērķrādītājam 55%" tiesību aktu paketei, SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam tiks palielināti no 29% līdz 40%.

Transports

Attiecībā uz autotransportu, 2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja priekšlikumu par nulles CO2 emisiju līmeņa sasniegšanu automobiļiem un busiņiem, kas ražoti sākot ar 2035. gadu.

2022. gada jūnijā Parlaments nobalsoja par aviācijas ETS pārskatīšanu, lai shēmā iekļautu visus lidojumus no Eiropas Ekonomiskās Zonas. 2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma pārskatīto priekšlikumu līdz 2026. gadam pakāpeniski pārtraukt bezmaksas kvotu izsniegšanu aviācijas nozarei un veicināt ilgtspējīgās aviācijas degvielas lietošanu.

Mežu izciršana un zemes izmantošana

ES arī vēlas izmantot mežu CO2 absorbcijas spēju, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. 2023. gada pavasarī EP deputāti nobalsoja par regulu, ar ko paredzēts novērst emisijas, kas rodas mežu izciršanas un zemes izmantošanas maiņas (LULUCF) rezultātā. Jaunie noteikumi palielinās dabīgo oglekļa absorbētāju apjomu Eiropas Savienībā par 15% līdz 2030. gadam.

Imports no valstīm, kas nav tik vērienīgas klimata jomā

2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma noteikumus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma izveidi. Mehānisms noteiks oglekļa cenu to preču importam, kuru ražošanā paaugstināti izdalās SEG emisijas. Nodeva tiks piemērota tādā gadījumā, ja preces ievestas no valstīm, kuras veic mazāk vērienīgus pasākumus klimata jomā.

Uzzini vairāk par ES pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai

Atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes veicināšana

Enerģētika ir lielākais SEG emisiju avots Eiropas Savienībā. Energoefektivitātes veicināšana un tīrākas enerģijas ražošana ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu ES klimata mērķus un samazinātu Savienības atkarību no enerģētikas importa.

2023. gada martā Parlaments un Padome sasniedza vienošanos veicināt atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu. Atjaunīgo energoresursu patēriņa īpatsvars Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam jāpalielina līdz 42.5%. Dalībvalstīm jācenšas sasniegt 45%.

Turklāt ES vēlas uzlabot energoefektivitāti, uzstādot jaunus mērķus līdz 2030. gadam par 40 % samazināt galīgo enerģijas patēriņu  un par 42.5 % samazināt primāro enerģijas patēriņu. Parlaments 2022. gada septembrī mērķrādītājus atbalstīja.

EP deputāti drīzumā balsos par mērķiem atjaunīgās enerģijas izmantošanai un energoefektivitātes veicināšanai.

Uzzini vairāk par ES pasākumiem tīras enerģijas veicināšanai


Ilgtspējīgas aprites ekonomikas izveide līdz 2050. gadam

Veiksmīgai pārejai uz oglekļa neitralitāti Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam saskaņā ar Zaļā kursa mērķiem nepieciešams pilnībā pārskatīt teju visu preču dzīves ciklu, veicinot ilgtspējīgu patēriņu un aprites ekonomiku. Pārskatīts dzīves cikls samazinās atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kā arī pazeminās SEG emisiju līmeni.


ES aprites ekonomikas rīcības plānā iekļautie pasākumi attiecināmi uz:

  • preču iepakojumiem un plastmasām;
  • ilgtspējīgiem tekstilizstrādājumiem;
  • elektroierīcēm un IKT;
  • būvniecību un ēkām;
  • baterijām un transportu;
  • pārtikas piegādes ķēdi;
  • kritiski nepieciešamajām izejvielām;
  • preču remontu un atkārtotu izmantošanu.


Lasi vairāk par ES rīcībām, lai izveidotu aprites ekonomiku


Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dabas atjaunošanu cīņā pret klimata pārmaiņām

Dabīgo ekosistēmu atjaunošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nepieciešamas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, jo tādējādi tiek paaugstināts dabīgo oglekļa uztvērēju apjoms un stiprināta dabas izturība pret klimata pārmaiņām.

Mežiem ir būtiska nozīme oglekļa emisiju absorbēšanā un kompensēšanā. 2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā importētie produkti nav iegūti no atmežotas zemes un nav izraisījuši meža degradāciju jebkurā pasaules mežā.


Uzzini vairāk par to, kā ES saglabā bioloģisko daudzveidību.