Šengena: ceļvedis Eiropas zonai bez iekšējām robežām 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Migrācijas pārvaldība un ārējo robežu drošība ir problēmuzdevums Eiropai.  

Šengena jeb zona, kurā var ceļot bez vīzas un kontroles uz iekšējām robežām, ir viens no taustāmākajiem ES integrācijas sasniegumiem. Aicinām ieskatīties ceļvedī par Šengenas zonas darbību.

Kas ir Šengena?

Šengenas zonas izveidošana ir viens no Eiropas projekta centrālajiem pīlāriem. Kopš tās izveides 1995. gadā, kad Šengenas zonā tika atcelta pasu kontrole, ES pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties visā ES. Tas nozīmē, ka viņi var dzīvot, mācīties, strādāt un doties pensijā jebkurā Eiropas Savienības valstī. Šīs tiesības sniedz priekšrocības tūristiem un uzņēmumiem, kas gūst labumu no zonas bez robežām.


Šengenas zonas valstis

Pašlaik ir 26 pilntiesīgas Šengenas zonas dalībvalstis: 22 ES dalībvalstis un 4 valstis, kas atrodas ārpus ES.

Visas ES valstis, izņemot sešas, ir Šengenas zonas dalībnieces: Īrija un Apvienotā Karaliste nav pievienojušās konvencijai, tomēr tās piedalās daļēji, piemērojot atsevišķus Šengenas nolīgumu nosacījumus, tai laikā, kad Bulgārija, Horvātija, Rumānija un Kipra ir gatavas pievienoties Šengenas zonai.

Šengenas zonai pievienojās arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet kurām ir asociēto valstu statuss: Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina.

Šengenas zona. 

Šengenas mērķis un ieguvumi

Aptuveni 3,5 miljoniem cilvēku katru dienu šķērso ES iekšējās robežas. Praksē brīva pārvietošanās var nozīmēt dažādu tiesību kopumu dažādām cilvēku kategorijām, no tūristiem līdz ģimenēm.

Jebkurš ES pilsonis līdz trīs mēnešiem var uzturēties citā ES dalībvalstī kā tūrists ar derīgu pasi vai personas apliecinošu dokumentu. Tāpat, ES pilsoņi var uzturēties citā dalībvalstī, lai strādātu, jo viņiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību kopums, kāds attiecināms uz attiecīgās valsts pilsoņiem. Uzņēmēji gūst labumu no brīvības veikt uzņēmējdarbību un studentiem ir tiesības mācīties jebkurā dalībvalstī.

Atjaunojot kontroli uz ES iekšējām robežām, 10 gadu laikā tas varētu radīt izmaksas no 100 līdz 230 miljardiem eiro, kā arī apgrūtināt pārrobežu pārvietošanos 1,7 miljoniem cilvēku.


Drošības nodrošināšana Šengenas zonā

Šengenas zonas funkcionēšanas noteikumi atceļ iekšējo robežu kontroli, vienlaikus saskaņojot un pastiprinot teritorijas ārējo robežu aizsardzību. Tiklīdz cilvēks nokļūst Šengenas zonā, viņš var pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu, un viņam netiek piemērota robežkontrole (ka vispārējs noteikums). Atbildīgās valsts iestādes var tomēr pārbaudīt personas, kas atrodas uz iekšējās robežas vai tuvu tai, ja policijas rīcībā esošā informācija un pieredze liek pieņemt lēmumu uz laiku pastiprināt kontroli.

Šengenas līgums paredz kopēju vīzu politiku attiecībā uz trešo valstu pilsoņu īstermiņa uzturēšanos, un palīdz Šengenas zonas dalībvalstīm apvienot spēkus cīņā pret noziedzību, balstoties uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību.

Šengenas Informācijas sistēma tiek pastiprināta, lai eiropiešiem nodrošinātu lielāku drošību. Lai uzzinātu vairāk par uzlabojumiem Šengenas Informācijas sistēmā, aicinām iepazīties ar infografiku.

Šengenas Informācijas sistēma. 

Ārējās un iekšējās robežas

2015. gadā reģistrēto migrācijas plūsmu pieaugums ES un paaugstinātās drošības problēmas, tostarp teroristiska rakstura un organizētās noziedzības pārrobežu darbība, ietekmēja Šengenas noteikumu piemērošanu, kā rezultātā, vairākas dalībvalstis ieviesa pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām.

2019. gada 30. maijā Parlaments pieņēma ziņojumu par savu nostāju par pagaidu robežkontroli uz iekšējām robežām, kurā nosoda iekšējās robežkontroles turpmāko piemērošanu Šengenas zonā.

Pagaidu pārbaudes uz Šengenas zonas iekšējām robežām vairākās valstīs ieviestas vairāk nekā pirms trīs 3 gadiem. EP vēlas pieņemt un piemērot noteikumus, kas sniedz skaidrākus nosacījumus robežu slēgšanai un paredz robežkontroles pagaidu ieviešanu tikai kā galējo iespējamo risinājumu.


Izaicinājumi un ES atbildes

Migrācijas pārvaldība un ārējo robežu drošība ir izaicinājums Eiropai. 2015. gadā tika konstatētas līdz 1,83 miljoniem nelikumīgu ES ārējo robežu šķērsošanas gadījumu. Lai gan 2018. gadā šis skaitlis samazinājās līdz 150 114, ES mērķis ir pastiprināt ārējo robežu kontroli un efektīvāk apstrādāt patvēruma meklētāju pieteikumus.

Šīs aktuālās problēmas veicina ievērojamas izmaiņas ES robežu pārvaldības politikā. Izveidoti tādi instrumenti un aģentūras kā Šengenas Informācijas sistēma, Vīzu informācijas sistēma, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), jauna ieceļošanas un izceļošanas reģistrācijas sistēma uz Šengenas zonas ārējām robežām.

Trešo valstu pilsoņi, kuriem ieceļošanai ES nav nepieciešamas vīzas, pirms došanās uz ES tiks pārbaudīti, izmantojot jauno ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kas būs pilnībā operacionāla no 2021. gada. Jaunā ETIAS sistēma tiks izmantota, lai laicīgi identificētu noziedzniekus, teroristus vai ikvienu citu, kas rada apdraudējumu, pirms viņu ieceļošanas ES.

Vienlaikus, lai stiprinātu Eiropas drošību, Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja lēmumu līdz 2027. gadam izveidot ES Robežu un krasta apsardzes aģentūras sastāvā pastāvīgu robežsargu korpusu ar 10 000 darbiniekiem.