Kosmoss: galējā Eiropas Savienības robeža 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

©ESA 2013 

Francijas aizjūras departaments Gviāna ir Eiropas vārti uz Visumu. Lai gan šī teritorija ar tās lietus mežiem ļoti atšķiras no pārējās Eiropas, būdama Francijas sastāvā, tā ir arī daļa no ES. Pirms vairāk kā 50 gadiem, pateicoties tam, ka Gviānas atrodas tik tuvu ekvatoram, netālu no Kurū komūnas tika izveidots kosmosa izpētes centrs. No ekvatora austrumu virzienā palaisto raķešu ātrums zemes griešanās iespaidā palielinās, iegūst papildu 460 metrus sekundē.

Gviānas Kosmosa centrs atrodas 7 300 kilometru attālumā no Briseles, un tiek uzskatīts par logu uz Visumu. Katru gadu kosmosā tiek palaists pusducis raķešu un visa pilsēta balstās uz kosmosa industriju. Speciālisti no visas pasaules ierodas Kurū, lai ar "Ariane 5" raķeti palaistu savus sakaru pavadoņus.


"Šeit jūs varat sastapt vāciešus, itāļus vai spāņus", sacīja Kurū preses kluba izpilddirektors Emanuels Toko. "Pateicoties Kosmosa centram, Kurū izskatās kā tipiska Eiropas pilsēta. Mēs sevi uzskatam par Amazones pamatiedzīvotājiem, gviāniešiem, francūžiem un, galu galā, arī eiropiešiem. Mūsdienu jaunieši to saprot un izjūt. Un kad tu jūties kā eiropietis, tu vari sasniegt visu."


Pēdējos trīs gadus Kosmosa cents strādā arī ar Krievijas "Soyuz" raķetēm un Itālijas "Veja" raķetēm.


"Mēs bažījāmies, ka ar vienu raķešu palaišanas iekārtu aktivitātes kosmosā varētu izbeigties", sacīja Gviānas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks Žakijs Pjērs Marī, kurš atbildīgs arī par starptautiskajiem sakariem. "Tagad mēs varam būt daudz optimistiskāki, jo mums ir trīs dažādas palaišanas iekārtas."


Arī Eiropas Savienības 5 miljardu vērtās kosmosa programmas satelīts "Galileo" tiek palaisti no Kurū Kosmosa centra. Ar "Galileo" satelītu palīdzību Eiropai būs pašai sava globālās navigācijas sistēma un turpmāk vairs nebūs jāpaļaujas tikai uz ASV GPS sistēmu. Kopumā paredzēts palaist 28 satelītus un jaunā pozicionēšanas sistēma strādās ar metra precizitāti.


Vēl viens EP kosmosa projekts – "Copernicus" programma – palīdzes identificēt kosmosa atkritumus, uzlabot laika prognozes un vērot vides izmaiņas no kosmosa. Satelīts "Sentinel-1" brīdina par bīstamiem laikapstākļiem un var novērot Zemi gan dienā, gan naktī, pat ļoti mākoņainos laikapstākļos.


"Viss būtu pavisam citādāk, bez ES īstenotajiem projektiem", sacīja Pjērs Marī. "Šie ir spēcīgi, stabili uzņēmumi, kas investē un rada jaunas darbavietas šajā reģionā."


Arī Eiropas Kosmosa aģentūra ir apmierināta ar bāzes staciju Franču Gviānā, un tas ir ne tikai praktisku iemeslu dēļ. "Simboliski, mums ir ļoti svarīgi atrasties Dienvidamerikas zemē", skaidro Eiropas Kosmosa aģentūras komunikācijas nodaļas vadītājs Fernando Doblas. "Skatoties lejā no zvaigznēm mēs taču neredzam robežas, vai ne?"