Kopīgot šo lapu: 

Ievērojamās migrācijas plūsmas, kas bija novērojamas ES 2015. un 2016. gadā, ir samazinājušās. Aicinām iepazīties ar jaunāko migrācijas un patvēruma statistiku mūsu infografikā.

Vairāk nekā viena miljona patvēruma meklētāju un migrantu ierašanās Eiropā 2015. gadā parādīja, ka ES patvēruma sistēmā ir nopietni trūkumi. Parlaments sagatavoja priekšlikumus, lai padarītu Eiropas patvēruma politiku efektīvāku un taisnīgāku.



Zemāk redzami dati migrācijas jomā Eiropā, kā arī informācija par to, kas ir migranti, ko ES dara, lai kontrolētu situāciju, un kādas ir bijušas finansiālās sekas migrantu pieplūdumam.


Definīcijas: kas ir bēglis un kas ir patvēruma meklētājs?


Patvēruma meklētāji ir cilvēki, kas iesniedz oficiālu patvēruma pieprasījumu citā valstī, jo baidās, ka piederības valstī ir apdraudēta viņu dzīvība.

Bēgļi ir cilvēki, kuri pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, valstspiederības, politisku uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ un kuri kā tādi uzņemti un atzīti uzņēmējvalstīs. Eiropas Savienībā kvalifikācijas direktīva paredz vadlīnijas, kā piešķirt starptautisko aizsardzību personām, kam tā nepieciešama.

Pašlaik trešo valstu valstspiederīgajiem jāpiesakās uz aizsardzību pirmajā ES valstī, kurā viņi ieceļo. Pieprasījuma iesniegšana nozīmē, ka viņi kļūst par patvēruma pieteikuma iesniedzējiem (jeb patvēruma meklētājiem). Bēgļa statusu vai citādu starptautisko aizsardzību viņi saņem vien tad, kad dalībvalstu iestādes pieņēmušas apstiprinošu lēmumu.


Patvēruma lēmumi Eiropas Savienībā

2018. gadā Eiropas Savienības un EEZ valstīs (Šveice un Norvēģija) reģistrēti 634 700 pieteikumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu. Šis skaitlis ir mazāks nekā 2017. gadā, kad reģistrēti 728 470 pieteikumu, un būtiski mazāks par 2016. gadu, kad tika reģistrēti gandrīz 1,3 miljoni pieteikumu.

2018. gadā ES valstis aizsardzību piešķīra gandrīz 333 400 cilvēkiem, kas ir par gandrīz 40 % mazāk nekā 2017. gadā. Visbiežāk starptautiskā aizsardzība tika piešķirta cilvēkiem no Sīrijas — gandrīz katram trešajam (29%), kā arī cilvēkiem no Afganistānas (16%) un Irākas (7%). No 96 100 Sīrijas iedzīvotājiem, kam Eiropas Savienībā piešķirta starptautiskā aizsardzība, gandrīz 70 % to saņēma Vācijā.

Situācija Vidusjūras reģionā

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra apkopo datus par ES ārējo robežu nelikumīgas šķērsošanas gadījumiem, kurus reģistrējušas dalībvalstu iestādes. 2015. un 2016. gadā tika konstatēti vairāk nekā 2,3 miljoni nelikumīgas šķērsošanas gadījumu. 2018. gadā kopējais nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits Eiropas Savienībā samazinājās līdz 150 114, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā un par 92% zemāks salīdzinājumā ar migrācijas krīzes augstāko punktu 2015. gadā.
Viena persona robežu var šķērsot vairākas reizes, tāpēc Eiropā ieradušos cilvēku skaits ir mazāks, tomēr dalībvalstis ir saskarušās ar ievērojamu spiedienu.

2018. gadā uz ES ārējām robežām ieceļošana tika liegta 471 155 cilvēkiem. 2019. gada pirmajā pusē, cenšoties pa jūru nokļūt Eiropā, ar dzīvību riskēja gandrīz 30 000 cilvēku, un, pēc neapstiprinātiem datiem, aptuveni 600 cilvēku ir noslīkuši. 2018. gadā Eiropu pa jūru sasniedza 116 647 cilvēku, salīdzinājumā ar vairāk nekā miljonu 2015. gadā. Tomēr Vidusjūras šķērsošana joprojām ir saistīta ar daudziem bojāejas gadījumiem — 2018. gadā 2277 cilvēki reģistrēti kā gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts, savukārt 2017. gadā dzīvību zaudēja 3139 cilvēki.



Migranti, kas Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi

2015. gadā 2,2 miljoni cilvēku nelikumīgi uzturējās Eiropas Savienībā. Līdz 2018. gadam šis skaits samazinājās līdz gandrīz 600 000. “Atrodas nelikumīgi” var nozīmēt, ka persona nav pienācīgi reģistrējusies vai ir atstājusi dalībvalsti, kas atbildīga par attiecīgā patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, un tas vien nenozīmē, ka šī persona būtu jāizraida no ES.

Ko domā eiropieši?

Gadiem ilgi Eiropas Savienības prioritāte ir bijusi migrācijas jautājuma risināšana. Ir īstenoti vairāki pasākumi, lai kontrolētu krīzi un uzlabotu patvēruma sistēmu. Saskaņā ar 2018. gada maijā publiskotajiem Eirobarometra aptaujas rezultātiem 72 % Eiropas iedzīvotāju vēlas, lai ES darītu vairāk imigrācijas jautājuma risināšanā.

2019. gada jūnijā veiktās EP Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka imigrācija bija piektais nozīmīgākais jautājums, kas ietekmēja vēlētāju izvēli, balsojot Eiropas vēlēšanās maijā (34% eiropiešu devās balsot, paturot prātā migrācijas izaicinājumus). Starp prioritārām jomām vēlētāji minēja ekonomiku, klimata pārmaiņas, cilvēktiesības, demokrātiju un ES nākotni.

Reaģējot uz pastiprināto patvēruma meklētāju plūsmu 2015. gadā, ES ir būtiski palielinājusi finansējumu migrācijas, patvēruma un integrācijas politikas atbalstam. Gaidāmajās sarunās par ES budžetu laikposmam pēc 2020. gada Parlaments pieprasīs papildu finansējumu migrācijas jautājuma risināšanai.


Uzzināt vairāk par ES veiktiem pasākumiem un iespējamiem risinājumiem migrācijas procesu pārvaldībā.


Bēgļi pasaulē

Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras sniegto informāciju 2018. gadā katru dienu vidēji 37 000 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Valstis, kas uzņēmušas visvairāk bēgļu, ir Turcija, Pakistāna, Uganda, Sudāna un Vācija. 16 % no visiem bēgļiem visā pasaulē ir uzņemti attīstītajās valstīs.

Visā pasaulē, cilvēku skaits, kas bēg no vajāšanas, konfliktiem un vardarbības, pirmo reizi ir sasniedzis 70 miljonus. Šis skaitlis var būt pielīdzināms iedzīvotāju skaitam Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kuri būtu spiesti atstāt savas mājas. Bērni veido aptuveni pusi no pasaules bēgļu populācijas.

Aicinām iepazīties mūsu infografikā ar jaunākajiem Eurostat datiem par patvēruma pieteikumiem ES, kā arī ar ANO Bēgļu aģentūras statistiku attiecībā uz ES bēgļu skaitu ES valstīs.