Plastmasa okeānos: fakti, ietekme un jaunie ES noteikumi 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Ko ES dara, lai mazinātu jūras piedrazojumu, ko izraisa plastmasa? Svarīgākie fakti un skaitļi - mūsu infografikās.

Šodien, dažādu plastmasas izstrādājumu vienreizējās lietošanas un ‘’mešanas ārā’’ kultūras sekas ir vērojamas jūras krastos un okeānos. Plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo okeānus un, saskaņā ar pēdējo pētījumu datiem, 2050. gadā okeāni svara ziņā, iespējams, saturēs vairāk plastmasas nekā zivis.

Eiropas Parlamenta deputāti 27. martā galīgajā balsojumā apstiprināja jaunus ES noteikumus, kuru mērķis ir risināt esošās piesārņojuma problēmas, kuras saistītas ar 10 vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas plaši atrodami Eiropas krastos, un nozaudētiem zvejas rīkiem. Kopumā šīs divas priekšmetu kategorijas veido 70% no kopējā jūras piedrazojuma.

 

 

 

Infografika: svarīgākie fakti un problēmas, ko izraisa piesārņojums okeānā. 

Problēmas šobrīd

Plastmasa ne tikai negatīvi ietekmē jūras krastus, bet arī kaitē jūras iemītniekiem, kas sapinas lielākos plastmasas gabalos vai sīkākus gabalus sajauc ar pārtiku. Plastmasas daļiņu norīšana var atturēt dzīvniekus no normālās barības sagremošanas un piesaistīt viņu organismiem toksiskus ķīmiskus piesārņotājus. Caur pārtikas ķēdi plastmasas paliekām ir iespēja nokļūt cilvēku uzturā, un pašlaik vēl nav precīzi zināms, kāda visam tam ir ietekme uz cilvēka veselību.

Jūras piesārņojums rada ekonomiskus zaudējumus ne tikai nozarēm un kopienām, kuras ir atkarīgas no jūras, bet arī ražotājiem: tikai aptuveni 5% no kopējās plastmasas iepakojuma vērtības paliek ekonomikā - atlikusi vērtība ir burtiski izmesta ārā, kas noteikti liecina par nepieciešamību ātrākai pārejai uz aprites ekonomiku.

Infografika: jūras piedrazojuma veidi. 

Jāsāk rīkoties!

Efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir novērst plastmasas nokļūšanu okeānā. Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido lielāko piesārņojuma kategoriju, ko atrodam jūras krastos: no plastmasas darināti vates kociņi, ēdamrīki, pudeles, cigarešu izsmēķi veido gandrīz pusi no kopējā jūras piedrazojuma apjoma.

 

Infografika: TOP 10 vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu, kas atrodami jūras krastos.  

Apstiprinātie risinājumi

Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuriem tirgū ir pieejami aizstājēji no alternatīviem materiāliem, noteiks pilnīgu aizliegumu. Aizliegti tiks no plastmasas darināti vates kociņi, ēdamrīki, šķīvji, salmiņi, maisāmkociņi un balonu kātiņi. Aizliegto priekšmetu sarakstā iekļauti izstrādājumi, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, kā arī ātrās ēdināšanas iepakojumus un ēdiena trauciņus līdzņemšanai, darinātus no putu polistirola.

Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, tiks ieviests pasākumu kopums to patēriņa samazināšanai. Noteikumi paredz paplašināt ražotāja atbildību, jo īpaši attiecībā uz tabakas uzņēmumiem, lai stiprinātu ‘’piesārņotājs maksā’’ principu. Šis jaunais režīms attieksies arī uz zvejas rīkiem, lai nodrošinātu, ka ražotāji, nevis zvejnieki, segs ar jūrā nozaudēto tīklu vai plastmasu saturošo zvejas rīku savākšanu saistītas izmaksas.

Tāpat, ir paredzēts ieviest pārstrādātās plastmasas izmantošanas sasniedzamos rādītājus, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Tiks ieviesti plastmasas materiālu savākšanas mērķrādītāji, saskaņā ar kuriem līdz 2029. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savāktas vismaz 90% dzērienu vienreizlietojamās plastmasas pudeles, piemēram, izmantojot depozīta atmaksas sistēmu.

Tāpat, no ražotajiem tiks prasīts, lai uz dažiem izstrādājumiem būtu nepārprotams standartmarķējums ar brīdinājumu par to kaitīgumu videi, kā arī informāciju, kādā veidā no atkritumiem jāatbrīvojas. Tas attiecināms uz cigaretēm ar filtriem, plastmasas krūzēm, higiēniskajām paketēm un mitrajām salvetēm.

Ir paredzēts arī veikt informētības veicināšanas pasākumus visos līmeņos.