Pesticīdi mūsu pārtikā: ko dara Parlaments, lai mūs pasargātu 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Eiropas Parlaments vēlas uzlabot pesticīdu aprites pārvaldību un uzraudzību ES. /Foto © CC0 Photo by Manki Kim on Unsplash/ 

Eiropieši ir nobažījušies par pesticīdu atlikām pārtikā un uz to iespējamo ietekmi uz veselību. Uzziniet, ko dara deputāti, lai pasargātu eiropiešus

Aptuveni 50% no pārtikas produktiem, ko pārbaudīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2016. gadā, tika konstatētas pesticīdu atlikas, 3,8% gadījumos pārsniedzot pieļauto normu. Eiropas Savienībā pesticīdi un to aktīvās vielas tiek rūpīgi uzraudzītas, bet pēdējos gados ir palielinājušās bažas par pesticīdu apstiprināšanas procedūru, it īpaši pēc neviennozīmīga lēmuma 2017. gadā atjaunot glifosāta apstiprinājuma atļauju.

Lai labāk aizsargātu iedzīvotāju veselību, Eiropas Parlaments vēlas konkrētas rīcības, kas uzlabos pesticīdu aprites pārvaldību un uzraudzību ES.


Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšana

2019. gada 12. februārī Parlaments pieņēma ziņojumu par direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu labāku īstenošanu. Direktīvas mērķis ir veicināt kaitēkļu integrēto pārvaldību jeb KIP (Integrated Pest Management, IPM) un attīstīt alternatīvās kaitēkļu apkarošanas un kontroles pasākumus, izmantojot valstu rīcības plānus, kuros ES valstis nosaka mērķus pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanai.

EP deputāti izsaka nožēlu, ka vairumā dalībvalstu nav panākts pietiekams progress attiecībā uz pesticīdu lietošanas radīto vispārējo risku samazināšanu, kā arī nepietiekama uzmanība pievērsta alternatīvo metožu un tehnoloģiju attīstībā, lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgām un ekoloģiski drošām augu aizsardzības praksēm. Ziņojumā atzīmēts, ka tikai piecas dalībvalstis ir noteikušas izmērāmus mērķus pesticīdu lietošanas radīto vispārējo risku samazināšanai.

Eiropā notiekošā masveida kukaiņu populāciju samazināšanās, kas ir tieši saistīta ar pašreizējo pesticīdu lietošanas augsto līmeni, negatīvi ietekmēs ne vien visu ekosistēmu, bet arī turpmāko lauksaimniecības nozari un tās ražīgumu. EP deputāti aicina dalībvalstis aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi, veicināt kaitēkļu apkarošanas pasākumus, izmantojot iespējami nelielu pesticīdu daudzumu un, kad vien iespējams, priekšroku dot alternatīvo metožu izmantošanai. Deputāti arī mudināja Komisiju nākt klājā ar priekšlikumu saistošam ES mēroga mērķim pesticīdu lietošanas samazināšanai.


Pārredzamāka pesticīdu apstiprināšanas procedūra

2018. gada februārī Eiropas Parlaments izveidoja ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju (PEST). Tās uzdevums bija līdz 2018. gada beigām izpētīt, kā pesticīdi tiek atļauti lietošanai ES un piedāvāt uzlabojumus pesticīdu atļaujas piešķiršanas procedūrai.

16. janvāra plenārsēdes balsojumā Parlaments atbalstīja PEST komitejas sagatavoto ziņojumu, kurā deputāti aicināja veicināt pārredzamāku ES atļaušanas procedūru, lai nodrošinātu politisko atbildību.

EP ierosinātie priekšlikumi:


  • Sabiedrībai jābūt nodrošinātai piekļuvei pētījumiem, kas izmantoti apstiprināšanas procedūrā;
  • Ražotājiem, kas iesniedz pieteikumu vielu apstiprināšanai, jāreģistrē visi regulējumā paredzētie pētījumi publiskā reģistrā, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā visa attiecīgā informācija;
  • Zinātniskajiem ekspertiem būtu jāpārskata pētījumi par glifosāta kancerogenitāti un jānosaka maksimālais atliku līmenis augsnē un virszemes ūdeņos;
  • Pesticīdi un to aktīvās vielas ir rūpīgi jāpārbauda, ​​ņemot vērā kumulatīvo ietekmi un ilgtermiņa toksicitāti;
  • Pesticīdu lietošana jāpārtrauc plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā.

Labāka piekļuve pētījumiem par pārtikas aprites drošību

2018. gada decembrī Parlaments nobalsoja par regulas par pārtikas aprites vispārīgiem principiem atjaunināšanu. Noteikumi attiecas uz jomām kā pārtikas nekaitīgums ES visos pārtikas aprites posmos, tostarp dzīvnieku veselība, augu aizsardzība un ražošana.

Ierosināto jauno noteikumu mērķis ir uzlabot sabiedrības piekļuvi pētījumiem, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izmanto pārtikas produktu riska novērtējumā, lai nodrošinātu, ka pētījumi ir uzticami, objektīvi un neatkarīgi.

Noteikumi paredz Eiropas pasūtīto pētījumu kopīgā reģistra izveidi, lai EFSA var kontrolēt, vai uzņēmumi neaizkavē piekļuvi viņiem nelabvēlīgu pētījumu rezultātiem. Ja rodas pamats apšaubīt pieteikumu iesniedzēju sniegtos pierādījumus, EFSA var pieprasīt papildus pētījumus.


Endokrīnās sistēmas bojātāji

Ķīmiskās vielas, kas ietekmē organisma endokrīno sistēmu, tiek izmantotas lauksaimniecībā, lai pasargātu augus no kaitēkļiem, kontrolējot kaitēkļu izplatību. Endokrīno disruptoriem ir ietekme uz cilvēku veselību. Tie kavē normālu endokrīnās sistēmas darbību un var izraisīt ar hormoniem saistītu vēzi, diabētu vai neauglību.

2017. gada oktobrī Eiropas Parlamenta deputāti noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas būtu ļāvis atsevišķas vielas pesticīdos neidentificēt kā tādas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, kaut arī atsevišķu vielu mērķis ir endokrīnās sistēmas darbības traucēšana.


Veicināt jaunas alternatīvas

2016. gadā eiropieši iegādājās bioloģisko pārtiku par 30,7 miljardiem eiro, kas ir gandrīz par 50% vairāk nekā 2012. gadā. 2018. gadā deputāti atjaunināja spēkā esošos noteikumus par bioloģiskās pārtikas sertificēšanu un marķēšanu, reaģējot uz būtiskām izmaiņām un jaunajiem uzdevumiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

2017. gadā Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai paātrinātu zema riska pesticīdu novērtēšanu, licencēšanu un reģistrāciju.