Pārtikas piegādes ķēde: nodrošināt taisnīgus principus mazākajiem tirdzniecības partneriem 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Deputāti atbalstīja noteikumus, lai aizsargātu vājākos tirdzniecības partnerus pārtikas piegādes ķēdē. ©AP images/European Union-EP. 

Lauksaimnieki un mazie uzņēmumi ir vājākie tirdzniecības partneri pārtikas piegādes ķēdē. Lai viņus aizsargātu, deputāti atbalstīja noteikumus, kas novērsīs netaisnīgu tirdzniecības praksi.

Netaisnīga tirdzniecības prakse (NTP) novērota visās nozarēs, bet īpaši problemātiska tā ir pārtikas piegādes ķēdē, jo bieži lauksaimniecības produktu ražotāji nonāk neaizsargātā stāvoklī un tiek pakļauti nepamatotam ekonomiskam spiedienam.

Otrdien, 12. martā, EP deputāti atbalstīja jaunu ES direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret lauksaimniekiem un maziem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem, kuri ir nepasargāti pret negodīgu attieksmi no savu lielo biznesa partneru puses, piemēram, lielveikaliem vai vairumtirgotājiem. Mazākiem piegādātājiem bieži trūkst ‘’kaulēšanas’’ prasmju komunikācijā ar lieliem pircējiem, un, atteikuma gadījumā, tiem var arī nebūt alternatīvu pircēju.

Kas ir netaisnīga tirdzniecības prakse? 
  • Netaisnīga tirdzniecības prakse ir starpuzņēmumu attiecību prakses veidi, kas atšķiras no labas komercprakses un ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai.  
  • Šajā gadījumā stiprākais tirdzniecības partneris vienpusēji diktē noteikumus otram, vājākam. 
  • Negodprātīga attieksme var izpausties jebkurā līguma attiecību posmā: sarunu laikā, līguma īstenošanas laikā vai arī laikā pēc līguma darbības beigām. 

Netaisnīga tirdzniecības prakse – kāda tās ietekme?

Netaisnīga tirdzniecības prakse:

  • Apdraud mazāko pārtikas ražotāju izdzīvošanu;
  • Var atturēt mazos uzņēmumus ieguldīt jaunos produktos un tehnoloģijās vai piekļūt jauniem tirgiem;
  • Rada neparedzētas izmaksas vai nodrošina zemākus, nekā plānots, ieņēmumus vājākajiem tirdzniecības partneriem;
  • Veido pārprodukciju un, kā rezultātā, nevajadzīgus pārtikas atkritumus.

Kas mainīsies pēc jauno noteikumu apstiprināšanas?

Jaunie noteikumi ieviesīs obligātos aizsardzības standartus, kas aizliegs negodīgas prakses konkrētus veidus, un attieksies uz visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, kuru apgrozījums ir 350 miljoni eiro: ražotāji, kooperatīvi, pārtikas pārstrādātāji un mazumtirgotāji. Noteikumi attieksies arī uz piegādātājiem no ārpus ES.

Netaisnīga tirdzniecības prakse, ko jaunie noteikumi paredz aizliegt:

  • kavēti maksājumi par ātri bojājošiem pārtikas produktiem;
  • pasūtījuma atcelšana pēdējā brīdī;
  • vienpusēja vai retrospektīva izmaiņu veikšana līgumos;
  • samaksas pieprasīšana no piegādātājam par norakstītiem produktiem;
  • atteikšanās slēgt rakstiskus līgumus.

Citu veida prakses, piemēram, situācija, kad pircējs nepārdotus produktus atgriež piegādātājam, būs pieļaujama tikai abu pušu skaidras un nepārprotamas vienošanās gadījumā.

Dalībvalstīm jānosaka iestāde, kas būs atbildīga par jauno noteikumu izpildes nodrošināšanu. Iestādes kompetencē būs veikt izmeklēšanu un piemērot naudas sodus pārkāpumu gadījumā.


ES dalībnieki pārtikas piegādes ķēdē: 
  • 11 miljoni saimniecību; 
  • 300 000 pārtikas pārstrādātāju; 
  • 2,8 miljoni izplatītāju un mazumtirgotāju; 
  • 500 miljoni patērētāju. 

Nākamie soļi

Tagad, kad par priekšlikumu nobalsoja Eiropas Parlaments, direktīvu gala redakcijā formāli būs jāapstiprina atbildīgo ministru padomei. Tiklīdz jaunā direktīva būs pilnībā pieņemta, dalībvalstīm būs divu gadu laikā normas jāiekļauj nacionālajos tiesību aktos.