Budžets

Vai Eiropas Savienība, kas vēl arvien cīnās ar ekonomikas krīzes sekām, ir gatava atbalstīt vērienīgos programmas "Eiropa 2020" mērķus? Vai virsroku gūs dalībvalstu bažas par to, cik daudz tās saņem atpakaļ par ieguldītajiem līdzekļiem? Un, ja izdosies vienoties par atbalstu "Eiropa 2020" mērķiem, kas notiks ar tradicionālajām politikas jomām? Šie jautājumi tiks pārrunāti, ES vadītājiem mēģinot vienoties par ilgtermiņa budžeta pieņemšanu jeb nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

„Eiropas Parlaments neakceptēs mazāk naudas Eiropas budžetam," ar šiem vārdiem Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs vakar atklāja augsta līmeņa konferenci par ES ilgtermiņa budžetu 2014.-2020. gadam. Tikai ar pienācīgu budžetu Eiropa var ieguldīt izaugsmes veicināšanā taupības apstākļos, viņš uzsvēra, piebilstot, ka ES budžets būtu pilnībā jāfinansē no pašu resursiem, tādējādi izvairoties no sarežģītām dalībvalstu sarunām par iemaksām.

Kā Eiropas Savienībai būtu jātērē savi līdzekļi un kur tos gūt? Šie galvenie jautājumi, ko ceturtdien, 22. martā, apspriedīs augsta līmeņa konferencē par ES ilgtermiņa budžetu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam jeb Daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Vai Eiropas Savienība spēs sasniegt izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus arī ekonomikas krīzes apstākļos?

Drudžainu sešu mēnešu laikā deputāti panāca tāda 2012.gada budžeta pieņemšanu, kas atbilst Parlamenta prasībām attiecībā uz izaugsmi, inovācijām un nodarbinātību. Sarunas par ES ilgtermiņa budžetu un lauksaimniecības politikas reformām turpretim turpināsies vēl nākamgad. EP atzīmēja nozīmīgus notikumus arābu valstīs, piešķirot šī gada Saharova balvu domas brīvībai pieciem Arābu pavasara aktīvistiem.

1. decembrī Eiropas Parlaments balsojumā pieņēma ES 2012. gada budžetu, apstiprinot tā kopējo apjomu un izmaksu prioritātes, par ko Parlamenta delegācija un ES dalībvalstis vienojās samierināšanas komitejas sanāksmē 18. novembrī. Galīgajā kompromisā par ilgtermiņa saistību budžetu dalībvalstis atbalstīja Eiropas Parlamenta ierosinātās prioritātes — izaugsmi, inovāciju, nodarbinātību, robežkontroli, migrāciju un atbalstu demokrātijas attīstībai arābu valstīs.

„Ir laiks radikālām reformām, kas piešķirtu saturu ES Līguma noteikumam, ka izdevumi ir jāfinansē no Eiropas Savienības pašu resursiem, t.i., nodokļu ieņēmumiem", norādīja EP Budžeta komitejas priekšsēdētājs Alēns Lamasūrs seminārā par jauniem ES budžeta resursiem.

ES izaugsmes stratēģija nedrīkst kļūt par upuri pašreizējai taupības gaisotnei, jo tikai, investējot izaugsmē, Eiropa var izkļūt no krīzes, tā EP Budžeta komitejas lēmumu nākamgada izaugsmes budžeta līnijām pievienot 30 miljonus eiro pamatoja referente Frančeska Balcani (Sociālisti un demokrāti, Itālija).

ES budžets ir sarežģīta lieta, bet kurš budžets gan tāds nav? To veido katru gadu, pamatojoties uz finanšu shēmu septiņu gadu laikposmam, un tajā ir uzskaitīts ikviens eiro, kuru ES ir tērējusi tieši vai visbiežāk netieši, t. i., naudu ir tērējušas dalībvalstis. Budžeta līdzekļi ir kā asinis, kas plūst pa Eiropas vēnām, liekot Savienībai darboties un ļaujot pilsoņiem gūt labumu.

2009.gada decembrī Eiropas Parlaments apstiprināja jauno Eiropas Savienības 2010. gada budžetu, ko veidos 141,4 miljardi eiro saistībās un 122,9 miljardi eiro maksājumos. Lasiet par to, kā budžets tiek pieņemts, no kurienes tiek iegūta nauda un kā tā tiek izlietota.

Otrdien deputāti plenārsesijā debatēs par nākamā gada budžetu. Galvenie izaicinājumi 2010. gada budžeta pieņemšanas procesā bija atrast līdzekļus ekonomikas atveseļošanas plānam un piensaimniecības nozares atbalstam. Vērojiet debates tiešraidē, sākot no plkst. 10:00 pēc Latvijas laika!