Nodarbinātība un sociālie jautājumi

Katru gadu apmēram miljons darba ņēmēju uz laiku tiek norīkoti darbā citā ES valstī. Trešdien no rīta deputāti ar eirokomisāriem Lāslo Andoru un Olli Rēnu apspriedīs Komisijas priekšlikumus uzlabot pārrobežu darbinieku aizsardzību.

Trešdien deputāti balsos par Parlamenta nostāju attiecībā uz ikgadējo izaugsmes pētījumu, kurā izklāstītas Eiropas Komisijas ekonomikas un budžeta politikas prioritātes turpmākajiem 12 mēnešiem. Pētījuma galvenā atziņa ir tāda, ka, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko un sociālo situāciju, ir jāpieliek lielākas pūles, lai Eiropā turpinātos izaugsme un tiktu radītas darbavietas.

Ekonomikas krīzes sociālās sekas ir tālejošas — to vidū ir jūtami pieaugušais bezdarba līmenis, bezdarbnieku skaitam Eiropas Savienībā sasniedzot 23 miljonus jeb 10 % darbspējas vecuma iedzīvotāju. Situācija darba tirgū ir īpaši smaga jauniešiem — bezdarba līmenis jauniešu vidū pārsniedz 20 %. Trešdien, gatavojoties ES pavasara samitam, Eiropas Parlamenta deputāti apspriedīs ikgadējo izaugsmes pētījumu par 2012. gadu.

Finanšu krīze ir vēl vairāk pastiprinājusi nevienlīdzību, ko radījusi nesabalansēta izaugsme, brīdina Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektors Huans Somavia, kurš pagājušonedēļ viesojās Parlamentā. Viņš uzskata, ka ir pienācis laiks „autovadītāja sēdeklī sēdināt reālo ekonomiku” un sākt koncentrēties uz pienācīgu darba vietu nodrošināšanu.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā bez mājām un pajumtes paliek aizvien vairāk iedzīvotāju. Eiropas Parlaments uzsver, ka bezpajumtniecība ir nepieņemams cilvēka cieņas aizskārums, un prasa izstrādāt vērienīgu stratēģiju, lai to izskaustu.

Kas notiek ar darbiniekiem, ja uzņēmums, kas viņus nodarbina, bankrotē? Kādas ir darbinieku tiesības saņemt kompensāciju? Kad Eiropu skāra krīze, maksātnespējas gadījumu kļuva arvien vairāk un 2009. gadā par 20% palielinājās to gadījumu skaits, kad darbiniekiem, kuri zaudēja darbu, tika izmaksātas kompensācijas.

Gandrīz 85 miljoni Eiropas pilsoņu dzīvo tuvu nabadzības robežai, un diemžēl krīzes dēļ šis skaitlis turpina pieaugt. Kādi ir pašu iedzīvotāju ierosinājumi nabadzības apkarošanai? Tas bija galvenais jautājums Pilsoņu Agoras debatēs, kuras notika no 27. un 28. janvārī Briselē un pulcēja kopā deputātus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un cilvēkus, kuri dzīvo tuvu nabadzības slieksnim.

Iesaistīt brīvprātīgajā darbā arvien vairāk cilvēku ir galvenais 2011. - Eiropas brīvprātīgā darba gada mērķis. Stratēģijas divi galvenie pīlāri būs veicināt informētību par brīvprātīgo darbu un nodrošināt praktisku palīdzību brīvprātīgo organizācijām.

Ģimenes veidošana, bērniņa piedzimšana, laulības vai to šķiršana un nāve ir mūsu dzīves galvenie notikumi, kuri nes ne tikai prieku vai bēdas, bet arī juridiskas saistības. Arvien vairāk eiropiešu vairs nedzīvo savā dzimtenē vai izvēlas partneri no citas valsts, un bieži vien šādas saistības arī nozīmē juridiska rakstura grūtības. Kā rīkoties un kur rast risinājumu divu vai vairāku valstu likumdošanu sadursmē?

Sakopt vidi, cīnīties pret klimata pārmaiņām, nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, veicināt konkurētspēju un samazināt bezdarbu — tas viss, izrādās, ir iespējams, pielietojot nedaudz maģijas, ko sauc par „zaļo” darbu. Vācu deputāte Elizabete Šrēdere (Zaļo grupa) skaidro, kas tas ir, kur to atrast un kādēļ tas ir tik svarīgs „mūžzaļai” ekonomikai.