One in five under 25 can't find a job within the EU. Parliament wants to use unspent 82 billion euros from structural funds to create new job opportunities in...(read more) Facebook
The EU's trade deficit with China tripled in just 10 years. How do we rebalance? As a first step, Members want to establish a monitoring board to find out to...(read more) Facebook
Some Parliament members are suggesting that European politicians should show Euro 2012 in Ukraine the red card in protest over the treatment of opposition...(read more) Facebook
Strong - but not invulnerable. Despite an impressive 4 metres and 600kg, the blue fin tuna is an endangered species. And why? Overfishing and illegal catches....(read more) Facebook
Sievietēm ir daudz lielāka iespēja nekā vīriešiem iet bojā dabas katastrofās, tādēļ sagaidāms, ka viņas arī smagāk cietīs no klimata pārmaiņu sekām. Piektdien deputāti debatēs un balsos par ziņojumu, kas aicina sievietēm ierādīt lielāku lomu klimata pārmaiņu risināšanā. Nikolas Kīlas-Nīlsenas (Zaļo grupa, Francija) sagatavotajā tekstā pausts, ka cīņa pret klimata pārmaiņām varētu padarīt taisnīgāku un efektīvāku, ņemot vērā dzimumu līdztiesības jautājumus. Mēs lūdzām deputāti pastāstīt vairāk.
Kopējās lauksaimniecības politikas „apzaļumošana”, „zaļāka” aviācija vai rīcības plāns zema oglekļa līmeņa ekonomikai — cauri Eiropas Parlamenta darba kārtībai vijas zaļš pavediens. Eiropas Parlamenta vadošie politiķi skaidro, ko viņu pārraudzītajos projektos nozīmē zaļā krāsa.
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) „apzaļumošana” ir būtiska vides, veselības un ekonomisko apsvērumu dēļ Viens no veidiem kā pamudināt lauksaimniekus uz ilgstpējīgu saimniekošanu, ir sniegt finansiālus stimulus. Turklāt jārīkojas steidzami, pagājušonedēļ Parlamenta Lauksaimniecības komitejas rīkotajā seminārā uzsvēra Dublinas Trīsvienības koledžas profesors Alans Metjūss, kura ziņojumā tiek analizēti Eiropas Komisijas priekšlikumi 2013. gada KLP reformai.
Diabēts, ar ko slimo 32 miljoni eiropiešu, ir galvenais sirdslēkmju un citu nopietnu slimību cēlonis. Līdz ar Eiropas sabiedrības novecošanos šis skaitlis turpmākajās desmitgadēs turpinās pieaugt. Lai gan diabēta diagnosticēšanai pietiek ar vienu asins pilienu no pirksta, daudzi nezina, ka sirgst ar šo slimību. Lai uzlabotu profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu, EP aicina izstrādāt ES mēroga diabēta stratēģiju.
Vai ES plāni zema oglekļa ekonomikai varētu novest pie ražotņu pārvietošanas ārpus Eiropas Savienības? Kriss Deivīss (Liberāļu grupa, Apvienotā Karaliste), kas sagatavojis ziņojumu par Komisijas izstrādāto ceļvedi, atzīst, ka bažas ir pamatotas, taču norāda, ka "mērķu nospraušana veicina pārmaiņas"
Šodien, 12. martā, Marseļā sākas 6. Pasaules Ūdens forums, kura dalībnieki centīsies rast risinājumus pasaules ūdens apgādes nodrošināšanai — patlaban tikai 60% pasaules iedzīvotāju ir pieejams tīrs dzeramais ūdens. Ceturtdien Eiropas Parlamenta deputāti nabadzības un klimata pārmaiņu apkarošanas ietvaros apspriedīs ūdens resursu pārvaldību Eiropas Savienībā.
No 1. janvāra aviolīnijām, kuras piedāvā lidojumus uz vai no ES lidostām, ir jāsaņem atļaujas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros. Jaunie ES noteikumi ir izraisījuši vairāku ārvalstu protestus, tomēr Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgais referents Pēteris Līze (Eiropas Tautas partijas grupa, Vācija) uzskata, ka ES nav jāpiekāpjas. Nākamnedēļ EP Transporta komitejas locekļi iztaujās Komisijas pārstāvjus par jaunākajiem notikumiem attiecībā uz aviācijas emisiju.
Patērētājam septiņu gadu laikā jākļūst par vienotā tirgus karali. Eiropas Komisijas pārstāvji šonedēļ Parlamentā prezentēja programmu, kurai tiks veltīti gandrīz 200 miljoni eiro un kura paredz nodrošināt stingrāku patērētāju tiesību aizsardzību, izveidot tiešsaistes strīdu izšķiršanas sistēmu un uzlabot patērētāju izglītošanu. Uz sarunu aicinājām Eiropas Parlamenta referentu Robēru Rošforu (Liberāļu grupa, Francija).
Lai ES sasniegtu vienu no saviem klimata aizsardzības pamatmērķiem — līdz 2020. gadam panākt 20% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā — , jāpārveido un jāpaplašina enerģētikas tīkli. Pie šāda secinājuma šonedēļ nonāca Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi, apspriežot pētījumu par Eiropas atjaunojamās enerģijas tīklu.
Lai cīnītos pret globālo sasilšanu, visā pasaulē jāsamazina CO2 emisiju apjoms. Jaunākie rādītāji nav optimistiski — 2010. gadā emisiju apjoms bija palielinājies par 6 procentiem. Tādēļ ES ir apņēmusies pariet uz zema oglekļa emisiju līmeņa emisiju ekonomiku, kas turklāt varētu sekmēt ES konkurētspēju. Otrdien Vides komitejas deputāti aicināja uzlabot emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), lai palīdzētu izpildīt ES mērķus attiecībā uz minimālo CO2 emisiju samazinājumu par 80% līdz 2050. gadam.