Iekšējais tirgus un rūpniecība

Ceturtdien, 26. aprīlī, plkst. 15.30 pēc Latvijas laika Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs tiešsaistē atbildēs uz Eiropas Parlamenta „Facebook” sekotāju jautājumiem un komentāriem par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

ACTA process tuvojas beigu posmam — rīt Starptautiskās tirdzniecības komiteja izskatīs referenta Deivida Martina (Sociālisti un demokrāti, Lielbritānija) ieteikumu Parlamenta nostājai par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) . Martins ierosina EP deputātiem noraidīt ACTA, jo, viņaprāt, starptautiskā nolīguma iespējamie ieguvumi neatsver tā radītos draudus pilsoņu brīvībai.

Šonedēļ Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi tikās ar zinātniekiem, uzņēmumu vadītājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai izskatītu ES plānus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam atbalstīt pētniecību un inovāciju ar finansējumu 80 miljardu eiro apmērā.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir bijis polemisks kopš brīža, kad tas tika ierosināts. Nolīguma mērķis ir efektīvāk aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā līmenī — iesaistītās valstis uztraucas, ka viņu ekonomika cieš lielus zaudējumus viltošanas un pirātisma dēļ, tādēļ Nolīguma pretinieki, savukārt, bažījas, ka no nolīguma uz pilsoņu tiesību rēķina labumu gūs lielie uzņēmumi.

Vai ACTA apdraudēs pilsoņu brīvības un jaunattīstības valstu piekļuvi ģenēriskajām zālēm? Daudzi cilvēki iebilst pret pretrunīgo viltošanas novēršanas nolīgumu, bažījoties par šiem diviem jautājumiem. Deputāti, kuru nostāja izšķirs nolīguma likteni Eiropas Savienībā, ceturtdien, 1.martā, īpašā seminārā iztaujāja ekspertus par viņu ieskatiem attiecībā uz ACTA.

Eiropas Parlaments šodien saņems lūgumrakstu pret viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), ko parakstījuši vairāk nekā 2,4 miljoni interneta lietotāju, kuri baidās, ka nolīgums apdraudēs brīvu un atvērtu internetu. Pēc lūgumraksta izskatīšanas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja izlems, kā rīkoties tālāk — piemēram, pieprasīt Eiropas Komisijai uzsākt iepriekšēju izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumu Parlamentam balsošanai plenārsesijā.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) līdz šim ir parakstījušas 30 valstis, taču Eiropas Savienībā tas var stāties spēkā tikai ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Tuvākajos mēnešos Parlaments izšķirs tā likteni, to apstiprinot vai noraidot. Kas īsti ir ACTA un kas par to jāzina?

Parlaments trešdien apstiprināja ar dalībvalstīm panākto vienošanos par to, kā izmantot radiofrekvenču spektru, kas atbrīvojas, pārejot no analogās televīzijas uz digitālo. Saskaņā ar apstiprināto tiesību aktu, 800 MHz frekvenču joslu darīs pieejamu bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Tas palīdzēs arī strauji paplašināt bezvadu platjoslas pakalpojumu izmantošanu.

Lai ES sasniegtu vienu no saviem klimata aizsardzības pamatmērķiem — līdz 2020. gadam panākt 20% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā — , jāpārveido un jāpaplašina enerģētikas tīkli. Pie šāda secinājuma šonedēļ nonāca Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi, apspriežot pētījumu par Eiropas atjaunojamās enerģijas tīklu.

Tā ka pagājušonedēļ 22 ES dalībvalstis un ES pārstāvji Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), sabiedrības uzmanība ir pievērsta Eiropas Parlamenta lomai šajā procesā. Parlaments nevar mainīt nolīguma tekstu, taču var to pieņemt vai noraidīt, skaidro Parlamenta referents un Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Vitals Moreira (Sociālisti un demokrāti, Portugāle).