Tieslietas un pilsonība

Biometriskās pases, kurās personas dati ir saglabāti arī digitālā formā, tika ieviestas, lai novērstu krāpšanu un viltojumus. Tomēr Eiropā joprojām cirkulē liels skaits viltotu dokumentu. Šopēcpusdien deputāti iztaujās Komisijas pārstāvjus par priekšlikumiem uzlabot biometrisko pasu drošību.

Ir pierādījumi, ka ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) dažās ES dalībvalstīs ir ierīkojusi slepenus terorismā apsūdzēto aizturēšanas objektus. Eiropas Parlaments uzskata, ka iesaistītās valstis būtu jāsauc pie atbildības, taču tā centienus noskaidrot notikušo kavē ASV un ES valstu valdības. Vakar EP Cilvēktiesību apakškomiteja rīkoja atklātu uzklausīšanu par gūstekņu slepeno pārsūtīšanu un aizturēšanu, koncentrējoties uz to, kā aizsargāt cilvēktiesības cīņā pret terorismu.

Lai gan tiesības brīvi pārvietoties un strādāt Eiropas Savienībā ir skaidri ietvertas ES tiesību aktos, praksē tās ne vienmēr tiek ievērotas. Izvērtējot saņemtos lūgumrakstus, Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā tas vērš uzmanību uz problēmām, ar kuram visbiežāk saskaras pilsoņi, un meklē iespējas tās risināt.

Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas stājās spēkā pagājušo svētdien, piedāvā Eiropas iedzīvotajiem nebijušu iespēju apvienoties un ietekmēt Eiropas politikas plūsmu. Tas varētu būt sākums kaut kam lielākam, patiesai „pilsoņu Eiropai”, norāda EP priekšsēdētāja vietnieks Georgioss Papastamkoss, atbildot uz Parlamenta „Facebook” lapas sekotāju uzdotajiem jautājumiem par šo iniciatīvu.

Eiropas pilsoņu iniciatīva beidzot ir kļuvusi par realitāti. Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulcs norāda, ka tā ir ļoti svarīgs līdzdalības demokrātijas elements, kas Eiropas Savienībai pavērs pilnīgi jaunus apvāršņus.

Sākot no 1.aprīļa, viens miljons pilsoņu varēs pieprasīt ierosināt ES tiesību aktus par konkrētu jautājumu. "Šī ir liela diena patiesai līdzdalības demokrātijai," EP priekšsēdētājs Martins Šulcs uzsvēra preses konferencē par Pilsoņu iniciatīvu, kurā piedalījās arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs un Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens.

Katru gadu jaunas mājas vajadzīgas ap 200 000 bēgļu, no kuriem līdz šim ES ir uzņēmusi salīdzinoši maz — 4500 gadā. Tagad tā plāno darīt vairāk, izveidojot kopīgu programmu bēgļu pārvietošanai Eiropas Bēgļu fonda paspārnē. Tās mērķis ir rosināt dalībvalstis uzņemt bēgļus, tām piešķirot noteiktu naudas summu par katru uzņemto personu. Par jauno programmu, kurai darbību paredzēts uzsākt nākamgad, deputāti šonedēļ apspriedīsies un balsos plenārsēdē.

ES jāizvairās no dubultstandartiem, jāmācās no pagātnes kļūdām un jāizvirza skaidri un objektīvi nosacījumi par cilvēktiesībām, pirms slēgt nolīgumus ar citām valstīm, uzstāj britu deputāts Ričards Houits (Sociālisti un demokrāti), kura ieteikums par ES ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu šonedēļ tika pieņemts EP Ārlietu komitejā. Viņš uzskata, ka ES un tās dalībvalstis cilvēktiesības atstājušas novārtā, un norāda, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, izmantojot rādītājus un kritērijus.

Katru gadu ES tiek risinātas gandrīz pusmiljons pārrobežu mantojuma lietu, t.i., 10% no visām mantošanas lietām; to vērtība sasniedz aptuveni 123 miljardus eiro. Šonedēļ deputāti apspriedīsies un balsos par likumprojektu, kas noteiks tiesu kompetenci un piemērojamos tiesību aktus, lai būtu vieglāk nokārtot mantojumu un izvairīties no strīdiem. Eiropas mantojuma apliecība palīdzēs samazināt birokrātiju..

Lai nopelnītu tikpat, cik vīrieši pagājušā gada 365 dienās, Eiropas sievietēm nācās strādāt līdz ... šodienai! Tieši tādēļ otrā Eiropas vienlīdzīga darba atalgojuma diena tiek atzīmēta šodien. Vienāda atalgojuma par vienādu darbu princips tika iekļauts Eiropas kopienu līgumā jau 1957. gadā, taču atalgojuma atšķirība vēl arvien ir 17%.