Foto ar senlaicīgu rakstāmmašīnu        

Dalies ar savu stāstu “My House of European History” platformā 
ES lietas 
 

Ko nozīmē būt eiropietim? Eiropas vēsturi veido ne tikai visiem zināmās personības, bet jebkurš no mums. Un katram ir nozīmīga loma mūsu mantojuma un identitātes saglabāšanā. Pārskati savas fotogrāfijas, video vai pat audio failus, atrodi liecības, ar kurām vēlies dalīties un augšuplādē tās "My House of European History" platformā, kuras mērķis ir radīt virtuālo bibliotēku ar dažādām liecībām un stāstiem no cilvēkiem visā Eiropā.

Arktikas interešu pārvalde        

EP deputāti aicina steidzami rīkoties, lai aizsargātu Arktiku 
Pasaule 
 

Globālās sasilšanas blakusparādība ir vieglāka piekļuve iepriekš nepieejamiem ziemeļu reģioniem. Ir kļuvis skaidrs, ka starptautiskā konkurence Arktikas un tās dabas resursu piekļuvei arvien pieaug. Eiropas Parlamenta Vides un Ārlietu komiteju deputāti otrdien pieņēma ziņojumu, kas aicina uz steidzamu rīcību, lai izvairītos no reģiona militarizācijas un pasargātu tā unikālo ekosistēmu no klimata pārmaiņām.

grupas foto trepēs ar skatu no augšas uz uzvarētājiem        

Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva: pagarināta pieteikšanās līdz 20. februārim 
ES lietas 
 

Jaunieši, kas izceļas ar savu apņēmību, ir pelnījuši atzinību. Tieši tādēļ Eiropas Parlaments kopā ar Starptautisko Kārļa Lielā balvas fondu katru gadu pasniedz jaunatnes Kārļa Lielā balvu. Ja esi 16-30 gadus vecs un piedalies Eiropas mēroga projektā, izmanto iespēju un piesakies konkursam. Tā uzvarētāji iegūst ne tikai atzinību un iespēju iepazīstināt plašāku auditoriju ar savu projektu, bet arī naudas balvu. Pieteikties konkursam tagad var līdz 20. februārim.

foto: ekrānšāviņš grafikam        

Parlamentārā nedēļa: kā nodrošināt visiem vienlīdzīgus ieguvumus no izaugsmes 
Ekonomika 
 

Neskatoties uz ekonomikas atveseļošanās pazīmēm, dažās Eiropas daļās bezdarba līmenis joprojām ir ārkārtīgi augsts. Ir palielinājušās investīcijas un ekonomika radījusi jaunas darba vietas, taču ne visi gūst vienlīdzīgu labumu no izaugsmes. Tiekoties ikgadējā Eiropas parlamentārajā nedēļā Briselē no 30. janvāra līdz 1. februārim, EP deputāti, viņu kolēģi no dalībvalstīm un augsta līmeņa Eiropas politikas veidotāji apspriedīs, kā veicināt izaugsmi un nostiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū.

IHD2017        

Vēstures mācībstunda: Parlaments piemin holokausta upurus 
ES lietas 
 

Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas ebreju kopienu pārstāvji un citas amatpersonas trešdien pulcējās Eiropas Parlamentā Briselē, lai atzīmētu gaidāmo Starptautisko Holokausta upuru piemiņas dienu. Aptuveni seši miljoni ebreju gāja bojā nacistiskās Vācijas genocīdā 1940. gados. Saucot holokaustu par “lielāko traģēdiju Eiropas vēsturē”, EP prezidents Tajāni sacīja: “Atcerēšanās ir ne tikai piemiņas akts. Tas ir nozīmīgs process, ja vēlamies izvairīties no šādām kļūdām nākotnē.”

Jebkuram #Brexit darījumam būtu nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Lasi vairāk par EP prioritātēm… https://t.co/uBwsjFCfYP

Skatīt arī: 

foto no intervijas        

CETA: "Šis darījums ir balstīts uz labāko praksi abpus Atlantijas okeānam" 
Pasaule 
 

Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja 24. janvārī apstiprināja ES un Kanādas tirdzniecības darījumu (CETA). Galīgais balsojums par šo vienošanos notiks nākamajā mēnesī. Pirms komitejas balsojuma, Facebook tiešraidē runājām ar EP deputātu, kurš atbild par CETA virzīšanu - Arti Pabriku. Viņš sarunā norādīja: “Galvenā motivācija ir nodrošināt lielākus ienākumus no tirdzniecības. CETA ir ļoti labs piemērs tam, kā būtu jāveido labi tirdzniecības darījumi.”

foto: atkritumu urnas        

Atkritumi: vērienīgāki mērķi ceļā uz aprites ekonomiku 
Sabiedrība 
 

Otrdien, 24. janvārī Eiropas Parlamenta vides un sabiedrības veselības komiteja balsos par grozījumiem Komisijas priekšlikumos saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, jeb tā saukto “atkritumu pakotni”, kas sastāv no četrām direktīvām. Iepriekšējās rezolūcijās Parlaments izrādīja interesi izvirzīt vērienīgākus mērķus. Balsojums ir pirmais solis, lai sāktu sarunas ar citām iestādēm (Komisiju un Padomi) par nākotnes vienošanos. Atkritumu pakotne ir viena no 2017. gada institucionālajām prioritātēm.

Attēls ar pasaules karti, kurā redzams, ar kurām valstīm šobrīd ir spēkā esoši tirdzniečības līgumi.        

Pēc CETA: ES tirdzniecības līgumi, kas tiek izskatīti 
Pasaule 
 

Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja otrdien balsos par visaptverošu tirdzniecības nolīgumu (CETA) ar Kanādu, bet CETA nav vienīgais, pie kā ES šobrīd strādā. Dažādi darījumi tiek izskatīti visā pasaulē, bet tie var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments to apstiprina. Lasi rakstu, lai gūtu pārskatu par sarunu gaitu pie šī brīža līgumiem.

Janvāra plenārsesija        

Plenārsesija: vidusposma vēlēšanas, sociālās tiesības, ziemas palīdzība bēgļiem 
ES lietas 
 

Šonedēļ Strasbūrā EP deputāti ievēlēja Antonio Tajāni par jauno prezidentu un izvēlējās 14 priekšsēdētāja vietniekus un 5 kvestorus. Viņi noraidīja Komisijas melno sarakstu valstīm, kurās ir augsts naudas atmazgāšanas risks un uzsvēra nepieciešamību pēc ziemas ārkārtas palīdzības bēgļiem Eiropā. Lasi par svarīgāko no janvāra plenārsesijas šajā rakstā.

Foto ar Maria João Rodrigues        

Rodrigeza par sociālo dimensiju: laiks mainīt mūsu izpratni par Eiropas projektu 
Sabiedrība 
 

Sociālā Eiropa un labklājības sistēmas vienmēr bijušas ES uzmanības centrā, bet nepieciešams jauns stimuls un par prioritāti jākļūst politikai, kas veido ES "sociālo pīlāru". Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumus par to, kāda būs turpmākā virzība, savukārt, ziņojumā, kas tika pieņemts ceturtdien, 19. janvārī, Parlaments norāda, ka darba likumos jāiekļauj jauna tipa darba veicējus. Ziņotāja Maria João Rodrigues (S&D, Portugāle) atbildēja uz jautājumiem par Eiropas sociālo dimensiju.

Foto: portretu kolāža        

Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanas 
ES lietas 
 

Eiropas Parlaments otrdien, 17. janvārī balsos, lai ievēlētu tā jauno priekšsēdētāju, kas turpmāk aizstās Martinu Šulcu, kurš EP prezidenta amatā bijis 5 gadus. Šobrīd ir septiņi oficiālie kandidāti, taču jauni kandidāti var tikt nominēti vai to kandidatūra atsaukta pirms katras no pirmajām trim vēlēšanu kārtām, ja prezidents netiek ievēlēts jau pirmajā balsošanas kārtā. Sekojiet līdzi kandidātu uzrunām otrdienas rītā un balsošanai tiešraidē mūsu mājas lapā un sociālajos medijos.

Foto: māte ar bērnu jūras krastā pēc izglābšanas        

Bēgļu krīze: “2015. gada aina nedrīkst atkārtoties” 
Sabiedrība 
 

Saskaņā ar Eiropas Robežu aģentūras “Frontex” aprēķiniem, 2016. gadā par divām trešdaļām ir mazinājies cilvēku skaits, kas ieradušies Eiropā. Kritums uz Grieķijas salām atbraukušo skaitā tomēr stipri kontrastē ar migrantu skaitu, kas sasnieguši Itāliju. ANO ziņo, ka 2016. gads migrantiem, kas šķērsoja Vidusjūru, bijis līdz šim nāvi nesošākais gads. Pilsoņu brīvību komiteja kopā ar Komisiju, Padomi un ANO cilvēktiesību padomes pārstāvjiem 12. janvārī iezīmēja savu skatījumu par krīzi.

Foto ar Madiju Delvo        

Delvo ierosina ES standartus robotikā un obligāto apdrošināšanu lieliem modeļiem 
Ekonomika 
 

Robotizētas ierīces arvien izteiktāk kļūst par ikdienas sastāvdaļu, tomēr robotu izmantošana šobrīd vēl netiek pienācīgi regulēta. Ziņojums, par kuru Juridiskās komitejas EP deputāti balsoja šodien, aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu ar rīcības plānu, piemēram, situācijās, kurās kādam robotu dēļ ir radīts kaitējums. Uz jautājumiem par robotikas jomu atbildēja EP deputāte Madija Delvo (S&D, Luksemburga).

Foto no intervijas ar Lamasūru        

Lamasūrs: mainot ES finansējumu, nenotiks dalībvalstu ietekmes mazināšana 
ES lietas 
 

Ziņojumā, kas tiks prezentēts Eiropas Parlamentā ceturtdien, norādīts, ka nākotnē ES vajadzētu paļauties mazāk uz tiešajiem budžeta maksājumiem no dalībvalstīm un tā vietā pieņemt atjaunotu “pašu resursu” sistēmu, kā tas bija kādreiz. Ziņojuma līdzautors, Francijas EP deputāts Alēns Lamasūrs (Alain Lamassoure) pirms ziņojuma prezentēšanas tikās ar mums uz sarunu un norādīja, ka ziņojumā netiek rosināta ietekmes pāreja no valstu galvaspilsētām uz Briseli.

Pierakstīties informācijas saņemšanai par jūsu izvēlētiem tematiem