Tiesības tikt aizmirstam

Dažreiz tas šķiet tik vilinoši. Tu esi neprātīgi iemīlējies, dusmīgs vai piedzēries, vēlies to paziņot visai pasaulei un ieraksti dažas rindiņas „Draugos” vai tviterī. Vēlāk tu to nožēlo un šo ierakstu izdzēs, taču tas tik un tā paliek kaut kur interneta arhīvos, tāpat kā tavs telefona numurs vai adrese, kuru kādreiz esi atklājis aviokompānijai vai interneta veikalam. Vai tev ir tiesības „tikt aizmirstam"?

Eiropas Parlaments pēdējos gadus nesen ir pastiprināti pievērsies personas datu aizsardzībai, gan pašmājās, gan starptautiskajās attiecībās (SWIFT, PDR), cenšoties rast pareizo līdzsvaru starp privātumu un drošību.

Atzīmējot Eiropas dienu datu aizsardzībai (28. janvārī), mēs izvēlējāmies dažus interesantus datus no pagājušā gada Eirbarometra aptaujas par datu aizsardzību un lūdzām Pilsoņu brīvību komitejas locekli Birgitu Zipelu (Sociālisti un demokrāti, Vācija) tos komentēt saistībā ar Parlamenta darbību šajā jomā un Komisijas pagājušonedēļ publiskoto priekšlikumu reformēt datu aizsardzības noteikumus.

Pērn Eiropas Parlaments ziņojumā pauda gandarījumu par Komisijas nodomu izstrādāt jaunu regulu datu aizsardzībai un jaunu politiku attiecībā uz personas datu apstrādi policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

„Tiesības tikt aizmirstam” ir viens no punktiem, attiecībā uz kuriem Komisija un Parlaments ir atraduši kopēju valodu.

74% eiropiešu uzskata, ka personiskas informācijas atklāšana aizņem aizvien nozīmīgāku vietu mūsdienu dzīvē.


Birgita Zipela norāda, ka patlaban spēkā esošā, 1995. gadā pieņemtā datu aizsardzības direktīva  vairs neatbilst digitālā laikmeta prasībām un ir jāpielāgo. „Ir vajadzīgi noteikumi, kas garantē augstu aizsardzības līmeni un nevajadzīgi neierobežo tiesības uz uzskatu brīvību un informācijas brīvību vai nekavē ikdienišķo, bieži vien nekaitīgo personas datu apstrādi,” saka deputāte.

75% ES pilsoņu uzskata, ka viņiem vajadzētu būt iespējai dzēst tīmekļa vietnē uzglabātu personisku informāciju, kad viņi to vēlas.


B.Zipela uzsver, ka „tiesības tikt aizmirstam” jānodrošina visiem ES pilsoņiem, lai viņu dati tiktu izdzēsti, tiklīdz zūd uzglabāšanas pamatojums. „Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai attiecīgā persona vienmēr zinātu, kurš, kad, kādā nolūkā un uz cik ilgu laiku datus uzglabās un apstrādās,” skaidro deputāte. „Protams, ES pilsoņu tiesības „tikt aizmirstam” jānodrošina ne tikai ES, bet arī ārpus tās.”

67% eiropiešu nezina, ka pastāv valsts iestāde, kas atbild par viņu tiesību aizsardzību saistībā ar personas datiem


Valstu datu aizsardzības iestādes pašlaik pakļautas ļoti atšķirīgiem noteikumiem un Eiropas obligātie standarti nav ieviesti vienādi. Tādēļ Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nostiprināt  valsts datu aizsardzības iestāžu pozīcijas. „Jāpalielina informētība par to, kā rīkoties ar personiskajiem datiem aizsardzību un par to, ka tikai saskaņots Eiropas tiesiskais regulējums var nodrošināt pienācīgu ES pilsoņu aizsardzību pret ļaunprātīgu datu izmantošanu,” uzskata B.Zipela.

Papildu informācija

Kopīgot šo rakstu: