Jautājumi un atbildes par ĢMO kultivēšanu Eiropas Savienībā
Eiropas Savienības (ES) tiesību akti attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku ir vieni no stingrākajiem pasaulē un ģenētiski modificētas labības audzēšana ir atļauta tikai pēc rūpīga risku novērtējuma. Taču dažas ES valstis vēlas lielāku brīvību attiecībā uz ĢMO ierobežošanu. Otrdien, 13. janvārī, Eiropas Parlaments diskutēs un balsos par grozījumiem tiesību aktos, kas paredz piešķirt dalībvalstīm iespēju ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā.
Vai Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt ģenētiski modificētas kultūras?
Jā, bet pirms tam Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) jāveic rūpīgs risku novērtējums un tās audzēšanai jāsaņem atļauja ES līmenī. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem, pēc atļaujas saņemšanas aizliegt ģenētiski modificēto produktu kādas ES valsts teritorijā var tikai pamatojoties uz tā saucamo drošības klauzulu. Turklāt, lai pamatotu šo lēmumu, ir jāpierāda, ka šī ģenētiski modificētā kultūra apdraud cilvēkus vai vidi.
Vai pašlaik Eiropas Savienībā tiek kultivēti ĢMO un vai kāda ES valsts tos ir aizliegusi?
Pašlaik vienīgā Eiropas Savienībā audzētā ģenētiski modificētā kultūra ir uzņēmuma “Monsanto” kukurūza MON 810, kas ir izturīga pret kaitēkļiem. Taču vairākas valstis – Austrija, Bulgārija, Grieķija, Vācija, Ungārija, Itālija, Luksemburga un Polija – ir pieņēmušas drošības klauzulu, lai aizliegtu šīs kukurūzas audzēšanu savā teritorijā.
Kāpēc Eiropas Savienība vēlas mainīt pašreizējo ĢMO autorizācijas sistēmu?
ES valstis vēlas iegūt lielāku brīvību un elastību attiecībā uz ĢMO ierobežošanu vai aizliegšanu. Tāpēc Eiropas Parlaments 13. janvārī balsos par grozījumiem direktīvā, kas ļaus dalībvalstīm pašām lemt par ĢMO audzēšanu savā teritorijā.
Skaties debašu un balsojuma tiešraidi.