Kopīgot šo lapu: 

Transatlantiskajiem tirdzniecības līgumiem ir stratēģiska ietekme – tie ne tikai stiprinātu biznesa saites starp abiem kontinentiem, bet arī nozīmētu lielāku drošību ģeopolitiski, – diskusijā par ES ārējiem tirdzniecības līgumiem uzsvēra Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāts un galvenais ziņotājs par ES-Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa/Vienotība).

EP Informācijas biroja rīkotajā diskusijā "ES Ārējo tirdzniecības līgumu ietekme uz ģeopolitiku un ekonomiku" deputāts norādīja: "Ja vēlamies eksportēt un tirgoties, būtu jocīgi iebilst pret kādu tirdzniecības līgumu – neatkarīgi no tā, vai tas ir ar Kanādu, Ameriku, Ķīnu, vai citu valsti. Ja nebūs tirdzniecības, tad Latvijas ekonomikai vienkārši nav cerību."


A. Pabriks aicināja padomāt, kā izskatītos sankcijas pret Krieviju, ja ES un Kanādas Brīvās tirdzniecības līgums (CETA)un Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības līgums (TTIP) jau tagad būtu spēkā. Viņaprāt, tad Krievijas iespējas iespaidot Eiropas Savienību būtu daudz mazākas, jo ES un Amerika būtu vēl spēcīgākas.


Arī Līga Smildziņa-Bērtulsone, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle un izpilddirektore vērtē, ka no līgumiem ar Kanādu un ASV iegūtu abas puses. Pat minimāla saišu uzlabošana starp abiem kontinentiem dotu pozitīvu efektu – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi labvēlīgāki nosacījumi un saskaņoti standarti, jo tie bieži darbojas augstu tarifu sektoros. Viņa minēja, ka, piemēram, ES valstī strādājošam kurpju ražotājam, eksportējot uz ASV, pašlaik ir jārēķinās ar 37% tarifu. Ja tā nebūtu, uzņēmumam būtu iespēja kāpināt ražošanu Eiropā un attiecīgi arī palielināt darbinieku skaitu.


Kā piebilda Mārtiņš Kreitus, Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors, augot eksportam uz ASV un Kanādu, Latvijas uzņēmēji varētu piegādāt izejvielas un komponentes citiem spēcīgiem Eiropas ražotājiem.


Savukārt Mārtiņš Perts, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieks ārlietu jautājumos,prognozē, ka varētu izveidoties virkne kopuzņēmumu, jo gan Kanādai, gan ASV ir nepieciešams tirgus Eiropā. Turklāt Latvijai ar trim lielām ostām ir labas perspektīvas loģistikas jomā."Ekonomikā "bubuļu" nav. Bizness vai "aiziet" vai "neaiziet"," viņš atbildēja lielvalstu spēka kritiķiem.


Valters Kronbergs, Kanādas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētājs, atsaucās uz pētnieku prognozi, ka CETA rezultātā savstarpējā tirdzniecība varētu pieaugt par 20%. "Mēs nevaram proporcionāli matemātiski aprēķināt, cik no tā būs tieši Latvijas uzņēmējiem, bet neapšaubāms ir fakts, ka šis ir pozitīvs pavērsiens, kas paver lielas iespējas vietējiem uzņēmējiem, kuriem interesē Ziemeļamerika, sākot ar Kanādu un pēc tam ar ASV," sacīja V. Kronbergs. Viņš domā, ka lielāki ieguvēji būs pakalpojumu sniedzēji, turklāt sagaidāms darbaspēka mobilitātes pieaugums.

Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, CETA redz kā "patiesības mirkli" pirms TTIP ratifikācijas dalībvalstīs. Viņa prognozē, ka tas būs sarežģīts process. "Mums ir pozitīvs vērtējums no uzņēmējiem, ka līgums dos labumu, bet deputāti dzird arī daudz bažu un sabiedrības satraukumu," atzīst L. Čigāne. Informatīvā telpa, viņasprāt, ir pilna ar stereotipiem un aizdomām, piemēram, par to, ka bērniem būšot jāēd neveselīga pārtika. "[Sarunu vedējiem] Eiropas Komisijai neviens, līdzīgi kā es personīgi, nedos mandātu pazemināt standartus," uz to atbildēja A. Pabriks.


Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedrībai būtu vairāk jāskaidro par ārējiem tirdzniecības līgumiem.


Par TTIP pašlaik notikušas septiņas sarunu kārtas, astotā varētu būt 2015. gada sākumā. ES pie sarunu galda pārstāv Eiropas Komisija (EK). Andris Kužnieks, EK Pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks, paskaidroja, ka EK uzdevums ir uzklausīt viedokļus un dot signālus lēmumu pieņēmējiem, izprotot gan bažas, gan izaicinājumus par gaidāmajiem līgumiem.


EP, kam nolīgums beigās būs jāapstiprina, seko, lai sarunas būtu pārredzamas un tiktu ievērotas iedzīvotāju intereses. Runājot par kompromisiem ceļā uz līgumu apstiprināšanu, A. Pabriks uzsvēra, ka novirzes no sarunām par līgumu tekstu ir pieļaujamas tiktāl, kamēr kopējais labums ir lielāks par zaudējumiem.

Ja sarunas virzīsies kā plānots, EP par TTIP balsos 2016. gadā.


Eiropai ASV ir lielākais tirdzniecības partneris. Savukārt Kanāda ir 12. lielākais tirdzniecības ES tirdzniecības partneris: 2013. gadā tirdzniecības apjoms starp ES un Kanādu bija 58.8 miljardi eiro.