Vienotā atļauja: vienlīdzīgas tiesības un attieksme

Šodien Eiropas Parlaments nobalsoja par likumprojektu (direktīva) "vienota pieteikšanās procedūra uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanai". Tā mērķis ir vienkāršot procedūras imigrantiem no trešajām valstīm saņemt ES uzturēšanās un darba atļaujas, kā arī nodrošināt viņiem ar ES pilsoņiem līdzvērtīgas tiesības.

Grozījumus  Parlaments pieņēma ar 311 balsīm "par", 216 - "pret" un 81 - "atturas". Direktīva paredz mazināt administratīvos šķēršļus un atvieglot procedūru trešo valstu darba ņēmējiem pieteikties dzīvošanai un darbam kādā no ES dalībvalstīm. Saskaņā ar likumprojektu, viņi varēs saņemt darba un uzturēšanās atļaujas, izmantojot vienotu procedūru.

Direktīva paredz, ka trešo valstu darba ņēmējiem tiks nodrošinātas līdzīgas tiesības kā ES pilsoņiem attiecībā uz atalgojumu, darba laiku un atvaļinājumu, drošību un veselības aizsardzību darba vietā un sociālajām garantijām.

Direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt uzņemšanu, tostarp uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas nodarbinātības nolūkā. Migrācijas kontroles nolūkā dalībvalstīm būs jānorāda uzturēšanās atļaujās informācija par atļauju strādāt, neparedzot papildu dokumentu izsniegšanu.

Kādus gadījumus  regulēs?

Jaunie ES noteikumi attieksies uz trešo valstu iedzīvotajiem, kas piesakās dzīvošanai un darbam ES dalībvalstīs vai jau likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm.

Direktīva neatteiksies uz norīkotajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas legāli un ir likumīgi nodarbināti.  

Noteikumi neattieksies uz:

- bēgļiem un personām ar ilgstošas uzturēšanās atļaujām (šos gadījumus jau regulē ES noteikumi);

- sezonas darba ņēmējiem un starptautisko uzņēmumu ietvaros pārceltiem darbiniekiem (šo gadījumu regulēšanai tiks izstrādātas jaunas direktīvas).

Vienlīdzīga attieksme ar atsevišķiem izņēmumiem

Trešo valstu darba ņēmējiem būs  vienlīdzīgas tiesības ar ES pilsoņiem attiecībā uz samaksu, darba apstākļiem, darba laiku, atvaļinājumu un sociālām garantijām.

Dalībvalstis varēs paturēs pilnvaras ierobežot tiesības uz sociālajām garantijām, izņemot gadījumus, kad darbinieks jau ir nodarbināts vai nostrādājis jau sešus mēnešus un reģistrēts kā bezdarbnieks.

Savukārt  ģimenes pabalstiem ES dalībvalstīs varēs pieteikties tikai tie darba ņēmēji, kuriem ir darba atļauja strādā ilgāk par sešiem mēnešiem.

Trešo valstu darba ņēmējiem būs iespēja pieteikties nodokļu atmaksai, taču ģimene to varēs saņemt tikai tādā gadījumā, ja dzīvojusi dalībvalstī.

Pensiju pēc atgriešanās mītnes zemē varēs saņemt uz tādiem pašiem noteikumiem kā dalībvalstī.

Dalībvalstīm būs tiesības izlemt par to, vai piešķirt pieejamību sabiedriskiem pakalpojumiem un atbalstam, piemēram, dzīves vietas piešķiršanai.

Pieejamība profesionālai apmācībai un izglītībai varētu tikt piešķirta personām, kas jau ir vai ir bijušas nodarbinātas dalībvalstī. 

Turpmākie soļi

EP deputātu apstiprinātos grozījumus tālāk izskatīs dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam un Padomei ir vienlīdzīgas likumdošanas pilnvaras imigrācijas jautājumos..

Lielbritānija, Īrija un Dānija izmantos tiesības nepiedalīsies šīs direktīvas pieņemšanā. Arī Dānija izlēmusi nepiedalīties.