Eiropas Parlaments noraida ACTA

Trešdien Parlaments noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), līdz ar to tas vairs nevar stāties spēkā Eiropas Savienībā. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmantoja Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu. 478 deputāti balsoja pret ACTA, 39 par, savukārt 165 atturējās.

"Esmu gandarīts par to, ka Parlaments ņēma vērā manu ieteikumu noraidīt ACTA", pēc balsojuma teica par jautājumu atbildīgais deputāts David Martin (S&D, UK), uzsverot savus iebildumus par to, ka nolīgums nesniedza pietiekamu juridisku skaidrību un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvības. Tomēr viņš uzsvēra, ka jārod alternatīvs risinājums intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, jo, pēc viņa vārdiem, intelektuālais īpašums ir "ES ekonomikas svarīgākā izejviela".

Eiropas Tautas partijas grupas deputāts Christofer Fjellner (EPP, SE) pirms balsojuma aicināja Parlamentu atlikt galīgo balsojumu par ACTA, pirms Eiropas Tiesa nākusi klajā ar spriedumu par to, vai ACTA atbilst ES pamatlīgumiem. Tomēr, kad vairākums deputātu viņa prasību noraidīja, ievērojams deputātu skaits balsojumā par Parlamenta jāvārdu atturējās.

Izvērtējot to, vai dot Parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja EIropas ielās, sūtīta deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni pasaules iedzīvotāju, mudinot noraidīt nolīgumu.

Par ACTA nolīgumu bija vienojusies ES un tās dalībvalstis, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice, lai uzlabotu viltošanas novēršanas noteikumu piemērošanu starptautiskajā līmenī. Trešdienas balsojums nozīmē, ka nedz ES, nedz atsevišķas dalībvalstis vairs nevar pievienoties nolīgumam.

Procedūra: piekrišana