Kariņa ziņojums: ES soli tuvāk vienotai enerģētikas ārpolitikai

Ceturtdien Parlaments pieņēma tiesību aktu, kas uzlabo ES enerģētikas ārpolitikas koordināciju, liekot ES dalībvalstīm sniegt informāciju par enerģētikas jomas līgumiem ar trešām valstīm. Jaunais lēmums palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk aizstāvēt to intereses enerģētikas darījumos.

Tiesību aktu pieņēma ar 369 balsīm par, 240 pret un 14 atturoties, un tas ļaus Eiropas Komisijai pārbaudīt enerģētikas nolīgumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī sniegt palīdzību dalībvalstīm tādos gadījumos, kā, piemēram, 2010. gadā, kad Polija lūdza Komisijas palīdzību sarunās ar Krieviju par Yamal gāzesvadu.

Parlamenta sociālistu un demokrātu grupa, kā arī "zaļie" balsoja pret Kariņa ziņojumu, jo uzskata tajā iekļautos noteikumus par nepietiekamiem.

"ES ir stipri atkarīga no enerģētikas importa. Mēs importējam 60% no mums vajadzīgās gāzes un 80% no ES nepieciešamās naftas. Eiropas dalībvalstu interesēs ir, lai ES paustu vienotu nostāju sarunās ar visiem ārējiem enerģijas piegādātājiem. Tādējādi dalībvalstis varētu rīkoties saskaņotāk un piedāvāt patērētājiem zemākas cenas", pirms balsojuma norādīja par ziņojumu atbildīgais Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP, LV).

Jāsniedz informācija par starpvaldību līgumiem

Dalībvalstīm būs trīs mēnešu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā jāiesniedz Komisijai visi spēkā esošie starpvaldību nolīgumi ar trešām valstīm. Ja, tos izvērtējot, Komisijai radīsies šaubas par to saderību ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, konkurences tiesībām un iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, tai deviņu mēnešu par to būs jāpaziņo attiecīgajām dalībvalstīm.

Dalībvalstis "var ziņot" Komisijai par jauniem nolīgumiem laikā, kad par tiem notiek sarunas vai pirms sarunu uzsākšanas. Pēc tam Komisija varēs — pēc ES dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un ar dalībvalsts piekrišanu — iesaistīties sarunās kā novērotājs un sniegt padomus vai ierosināt nesaistošas klauzulas.

Ja dalībvalsts, kas iesaistījusies sarunās par enerģētikas nolīgumu, "nav spējusi nonākt pie stingriem secinājumiem" par topošā nolīguma saderību ar Savienības tiesību aktiem, tai pirms sarunu beigām jāiesniedz Komisijai nolīguma projekts. Komisija četru nedēļu laikā būs jāinformē attiecīgo dalībvalsti par iespējamajām šaubām.

Pēc starpvaldību nolīguma ratifikācijas dalībvalstij ir jāiesniedz nolīgums Komisijai.

Pārskatīšana

Deputāti panāca, lai lēmumā iekļautu prasību Komisijai reizi trīs gados ziņot Parlamentam un Padomei par visiem jaunajiem darījumiem enerģētikas jomā un 2016. gada janvārī novērtēt "apmēru, kādā šis lēmums veicina starpvaldību nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm".

Nākamie soļi

Lēmums stāsies spēkā un sākot no 20. dienas pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī attieksies uz visām dalībvalstīm.

Procedūra: koplēmums (pirmais lasījums)