President Jerzy Buzek

HD

Ļoti cienītā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un augsti godātie Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji!
Ļoti cienītās ministres un augsti godātie ministri!
Ļoti cienītās Eiropas iestāžu priekšsēdētājas un pārstāves un augsti godātie Eiropas iestāžu priekšsēdētāji un pārstāvji!
Dārgie kolēģi un, pirmām kārtām, dārgie draugi!

Es šodien jūs uzrunāju kā trīspadsmitais šīs tiešās vēlēšanās ievēlētās asamblejas priekšsēdētājs un esmu priecīgs mūsu vidū redzēt iepriekšējos Eiropas Parlamenta priekšsēdētājus:

Jūsu klātbūtne ir liels pagodinājums.

Kā daudzi no jums ir vairākkārt teikuši, mana ievēlēšana ir arī simbols — mūsu Eiropas daļas pilsoņu sapņa, kurš ir kļuvis par realitāti, proti, mūsu kontinenta vienotības simbols.

Dārgie Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas, Rumānijas un Bulgārijas, Kipras un Maltas kolēģi!

Es zinu un saprotu to valstu, kuras nesen ir pievienojušās Eiropas Savienībai, raizes, vajadzības un cerības. Es tās pazīstu, jo tādas pašas ir arī manai valstij. Tagad mēs visi kopā esam atbildīgi par mūsu kontinenta nākotni. Vairs nav vecās un jaunās Eiropas, ir tikai viena — mūsu kopējā Eiropa! Mēs vēlamies, lai tā būtu moderna un stipra un lai mūsu pilsoņi to apzinātos.

Tam būs nepieciešama enerģija un darbs.

Šā mērķa labad mēs nedrīkstam taupīt spēkus, jo tas ir vairāku eiropiešu paaudžu sapnis. Es esmu gatavs pie tā veltīt tam visas savas pūles, jo tas ir arī mans sapnis.


Dārgie kolēģi!

Šā sasaukuma sākumā Eiropai un mums — tās pārstāvjiem — ir jāuzņemas daudzi pienākumi. Lai pilnveidotu Eiropu, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Parlamentam ir īpaša — institucionāla un arī sociāla loma. Šai lomai ir spēcīga simboliska nozīme, jo Eiropas Parlaments ir pati Eiropas demokrātijas esence.

Eiropas Parlaments ir šīs demokrātijas daudzgadīgās pastāvēšanas un stabilitātes pamats, to ideju un vērtību aizstāvis, kuras atspoguļojas mūsu lēmumos un to sekās, kā arī mūsu debatēs.

Demokrātijas izgudrotājiem grieķiem bija paradums teikt sava skolotāja Aristoteļa vārdiem, ka cilvēka un tātad pilsoņa brieduma kritērijs ir viņa spēja strīdus un interešu konfliktus risināt nevis vardarbīgi, bet ar sarunām un argumentāciju. Eiropas Parlaments stingri ievēro šo tradīciju un sevi pozicionē par stabilitātes garantu uz politiskās skatuves, kur tiek izspēlēti dažādi scenāriji un vara pieder deputātiem.
Eiropas Parlamentam ir arī kāds cits uzdevums — nodrošināt Eiropai jaunu, tagadnes robežas pārsniedzošu vīziju, kura iet tālāk par to, kas jau ir, lai tiektos uz to, kam vajadzētu būt. Lai kopīgiem spēkiem īstenotu šo vīziju, mums ir nepieciešama iztēle, zināšanas, gudrība un jo īpaši drosme.

Ebreju izcelsmes vācu filozofe Hanna Ārente ir teikusi, ka politika līdztekus reliģijai ir vienīgā joma, kurā var notikt brīnumi. Tieši pirms divdesmit gadiem mēs kļuvām par lieciniekiem šādam brīnumam Eiropā, un tāpēc mēs ticam iztēles, gudrības un drosmes spēkam. Esmu pārliecināts, ka tam tic arī visi klātesošie.

Domājot par mums priekšā stāvošajiem uzdevumiem, es esmu noskaņots optimistiski. Manā skatījumā tie ir šādi:
1. ekonomiskā krīze un Eiropas solidaritāte,
2. enerģija un ekoloģija,
3. ārpolitika,
4. cilvēktiesības un vērtību sistēma,
5. mūsu Parlamenta reforma.


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Visjutīgākais un sarežģītākais jautājums ir ekonomiskā krīze. Mums tā ir jāpārvar, un mums tas izdosies. Eiropa ir uzņēmusies vadību, piedāvājot risinājumus G8 un G20 valstīm, — risinājumus, kuri, saglabājot mūsu sociālo modeli, veicina pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Globalizētā pasaulē Eiropai ir jāpauž vienots viedoklis.

Tieši šajā krīzes laikā mums ir jāveicina ekonomikas attīstība un jānovērš bezdarbs, jāatdzīvina Lisabonas stratēģijas idejas un jāatrod līdzekļi ieguldīšanai jaunajās tehnoloģijās, jauninājumos, izglītībā un cilvēkresursos. Kopienas budžetam ir primāra nozīme, lai noteiktu prioritātes un izveidotu skaidras procedūras Eiropas pētniecības programmām.

Cīnīdamies pret krīzi, uzklausīsim ekonomistus, kuri ierosina to izmantot, lai uzsāktu padziļinātu Eiropas un pasaules ekonomikas reformu. Mūsu motivācija, krīzei beidzoties, varētu mazināties, lai gan mēs vēl nebūsim paspējuši nodrošināties pret nākamo krīzi.

Saskaņā ar jauno līgumu Parlaments un Padome saglabās agrāko kompetenci budžeta jomā. Koplēmuma procedūra attieksies uz lauksaimniecību, zvejniecību, ārējo tirdzniecību, tiesībaizsardzību un iekšlietām, bet mēs iegūsim pilnvaras arī lauksaimniecības izdevumu jomā.

Mums ir tiesības un mums tās būs jāizmanto, un ne tikai krīzes pārvarēšanas perspektīvā.

Mums ir jāturas pretī kopējās politikas jomu protekcionisma un renacionalizācijas kārdinājumam. Kohēzijas politikai ir jāpaliek nākamā Kopienas budžeta prioritātei, ja mēs vēlamies panākt pilnīgu mūsu apvienotā kontinenta integrāciju. Vienotais tirgus ir mūsu veiksme — mums tas ir jāaizstāv un jāstiprina, lai Eiropa saglabātu konkurētspēju.

Tāpēc ir nepieciešams pastiprināt Eiropas integrāciju un nedrīkst pieļaut tās vājināšanos. Būsim drosmīgi un aizstāvēsim savu pārliecību! Paskaidrosim pilsoņiem, kāpēc Eiropa ir tik svarīga un kāpēc kopienas metode ir labvēlīga visiem eiropiešiem.

Nav iespējams cīnīties ar krīzi, ja mēs pārāk zemu novērtējam sabiedriskās dzīves nozīmi un ar to saistītās vajadzības.

Ir divi pamatelementi, kas ļauj padarīt dinamiskāku un saprast to Kopienu, kuru mēs veidojam un kurā mēs dzīvojam — tie ir solidaritāte un sociālā kohēzija.

Nevar būt runa par īstu kopienu, ja mēs nerūpējamies par visiem, jo īpaši vājākajiem — bezdarbniekiem, personām bez kvalifikācijas vai nomaļu lauku reģionu iedzīvotājiem.

Zviedrijas prezidentūras galvenais mērķis ir bezdarba novēršana. Mēs aktīvi atbalstīsim tās darbu šajā jomā.

Agrāk aiz dzelzs priekškara mēs ielās skandējām vārdus "bez solidaritātes nav brīvības". Šodien mēs varam apliecināt, ka bez solidaritātes nav arī kopienas un modernas un spēcīgas Eiropas.


Dārgie draugi!

Bez spēcīga sieviešu intelektuālā, ekonomiskā un radošā potenciāla mēs nevarēsim pārvarēt ekonomisko krīzi.

Pusei mūsu Kopienas locekļu ir liegta iespēju vienlīdzība.

Demogrāfiskā krīze liek atbalstīt ģimeni un dzimstību. Mums ir jārūpējas par to, lai sievietes neziedotu savu karjeru ģimenei un bērnu audzināšanai.

Lai, aizsargājot demokrātijas principus, pārvarētu demogrāfisko krīzi, mūsu Kopienai ir jābūt atvērtai. Imigrācija vienmēr ir pozitīvi ietekmējusi Eiropu. Mums ir jāpiedāvā risinājumi, kas ļaus uzņemt imigrantus, radīt viņu integrācijai piemērotus apstākļus, kā arī cerēt uz viņu atvērtību šai integrācijai.
Mana priekšgājēja Hansa-Gerta Peteringa uzsāktais kultūru dialogs ir efektīvs un pārbaudīts šai integrācijai derīgs līdzeklis.


Dārgie kolēģi!

Mūs skar enerģētikas krīze. Eiropieši varbūt nesaprot ģeopolitiku, bet viņi saprot, ko nozīmē siltumpadeves pārtraukumi. Mums ir jāturpina enerģijas resursu daudzveidības palielināšana, vairāk ieguldot atjaunojamos enerģijas avotos un fosilajā kurināmajā. Kodolenerģija paliek dalībvalstu kompetencē un viņu rīcībā. Mums ir jāpaplašina gāzes vadu tīkls ārpus mūsu robežām, lai mēs vairs nebūtu atkarīgi ne no vienas valsts. Mums ir jānostiprina mūsu gāzes un elektrības tīklu starpsavienojumi un jāparedz iespēja gāzi pirkt kopīgi, lai izveidotu īstu Eiropas enerģētikas solidaritātes tirgu. Es domāju, ka ir pienācis laiks Eiropas Savienībai īstenot patiesu vienotu enerģijas politiku, un es par to rūpēšos.

Mūsu Kopienas izveides paraugs bija 1951. gadā radītā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena. Robēra Šūmana deklarācijā ir vārdi: "Tādējādi ražošanā iedibinātā solidaritāte apliecinās, ka jelkāds karš [..] kļūst ne vien neiedomājams, bet arī materiāli neiespējams."


Dārgie draugi!

Enerģētikas politikā mums ir jāņem vērā klimata pārmaiņu izraisītais vides apdraudējums. Mums ir nepieciešama zaļā revolūcija un pašierobežošanas ētika.

Eiropas Parlaments šo problemātiku apspriež. Kopā ar daudziem kolēģiem deputātiem es strādāju Klimata pārmaiņu pagaidu komitejā. Jums ir zināms mans viedoklis un jūs zināt, ka es ar jums sadarbošos, lai Kopenhāgenā panāktu kompromisu, kas pozitīvi ietekmēs gan vidi, gan ekonomiku.


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Mūsu iestādei ir liela nozīme starptautiskā līmenī. To arī līdzpilsoņi no mums gaida. Ir nepieciešams vairāk Eiropas ne vien Eiropas Savienībā, bet arī uz starptautiskās skatuves. Konsekventai un efektīvai ārpolitikai, kas ietver noteiktu pasaules kārtības redzējumu, vajadzētu būt vienam no lielajiem šā sasaukuma mērķiem.

Žans Monē teica, ka katram ir kāds mērķis. Jautājums ir vienīgi par to, vai šis mērķis ir kļūt par kaut ko vai kaut ko paveikt. Noteiksim par savu mērķi kaut ko šā sasaukuma laikā paveikt.

Kādi ir svarīgākie mērķi?

Pirmkārt
Aktīva politika saistībā ar dienvidu un austrumu kaimiņiem eiropiešiem. Šajā nolūkā mums ir jāturpina darbs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajā asamblejā un jāveic pasākumi Euronest asamblejā.

Otrkārt
Demokrātijas un labas pārvaldības modeļu popularizēšana. Mums ir jāizmanto parlamentārās asamblejas un mūsu delegācijas, lai rīkotu parlamentu samitus pirms Eiropas Savienības divpusējiem samitiem. Tam ir īpaša nozīme, jo Eiropas Parlaments turpmāk paudīs viedokli lielākā skaitā politikas jomu. Eurolat ir viens no šādas sadarbības labiem piemēriem.

Treškārt
Ir pienācis laiks izveidot īstas transatlantiskas parlamentārās partnerattiecības un kopā noteikt jaunu pasaules kārtības definējumu. Es pūlēšos stiprināt saites ar ASV Kongresu visos līmeņos.

Ceturtkārt
Mūsu stratēģisko partnerattiecību attīstīšana ar Krieviju, neaizmirstot tāpat kā attiecībās ar Ķīnu, ka ekonomikas un politikas jautājumi nevar būt svarīgāki par cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas jautājumiem. Būdams priekšsēdētājs, es nopietni pievērsīšos dialogam ar mūsu Krievijas partneriem, īpaši saistībā ar jauno Baltijas jūras stratēģiju.

Piektkārt
Mums būtu jāpastiprina attiecības ar Indiju un citām jaunajām lielvarām, piemēram, Brazīliju un Dienvidāfriku. Indijai ir jākļūst par mūsu partneri gan ekonomikas, gan politikas jomā.

Sestkārt
Tuvie Austrumi ir ļoti svarīgi pasaules stabilizācijai. Eiropai ir jāuzņemas aktīva loma šajā reģionā.

Septītkārt
paplašināšanās ir viena no tām mūsu politikas stratēģijām, kas ir izdevusies vislabāk. Vai mūsu senči ir piedzīvojušu tik ilgstošu miera un labklājības laiku, kādā mēs šodien dzīvojam? Horvātija un varbūt arī Islande, šķiet, ir valstis, kas ir vistuvāk pievienošanās brīdim.

Astotkārt
Eiropas Savienība ir pirmā donore attīstības atbalsta jomā pasaulē. Mums ir jāsastāda šā atbalsta pašreizējo un potenciālo saņēmēju saraksts, un mēs nedrīkstam aizmirst mūsu pienākumus pret viņiem saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem. Aizverot durvis dažiem atnācējiem, tomēr neaizvērsim savas sirdis un darīsim tā, lai dzīves līmenis viņu valstīs pēc iespējas tuvotos Eiropas standartiem.

Devītkārt
Mums ir jānostiprina Eiropas Savienības misijas, kas nosūtītas saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku — to skaits pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis līdz divdesmit divām. Tām būtu vajadzīgas skaidras pilnvaras un darbības nodrošināšanai pietiekami līdzekļi. Parlaments gatavojas uzmanīgāk kontrolēt un pārraudzīt šīs misijas. Palielinātā kompetence budžeta jomā, ko Parlaments iegūs saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, noteikti uzlabos mūsu elastību, piešķirot līdzekļus vajadzīgajām un mūsu atbalstītajām misijām.


Dārgie kolēģi!

Jaunā līguma īstenošanai ir jākļūst par mūsu prioritāti jau tuvākajā nākotnē. Es apņemos sagatavot Parlamentu darbībai saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sākot no līguma spēkā stāšanās pirmās dienas.

Taču neatkarīgi no līguma, mēs jūtam, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Mēs jūtam vajadzību padarīt dinamiskāku mūsu asamblejas parlamentārismu.

Kā Parlamenta priekšsēdētājs es vēlos par pamatu ņemt to ievērojamo darbu, ko parlamentāro reformu jomā iepriekšējos gados ir uzsākuši citi. Mēs jau esam ieviesuši ļoti daudz lietderīgu pārmaiņu. Bet mums ir jāiet vēl tālāk.

Es darīšu visu iespējamo, lai mūsu asamblejā piešķirtu vairāk vietas radošām politiskām debatēm.

Mums stingri ir jāuzsver demokrātijas pārākums pār tehnokrātiju.

Es personiski aktīvi aizstāvu biežāku vārda pieprasīšanu plenārsēdēs, kas ļauj debates padarīt dinamiskākas. Pēc manām domām, tas ir īpaši svarīgs līdzeklis minoritātes vai to grupas tiesību garantēšanai — t. i. to kolēģu tiesību garantēšanai, kuriem pašlaik nav neviena amata Parlamentā.

Kā deputātiem, mums ir jāuzklausa savi pilsoņi, bet mums ir arī viņi jāpārliecina par tām priekšrocībām, ko sniedz vienotāks kontinents, kas darbojas efektīvāk.

Viens no svarīgiem jautājumiem, kas nav iekļauts reformā, ir attiecību uzlabošana ar citām Eiropas Savienības iestādēm, piemēram, Komisiju un Padomi. Tam es veltīšu nozīmīgu savu pilnvaru termiņa laiku.

Būdams priekšsēdētājs, es pūlēšos izveidot jaunu partnerattiecību modeli sadarbībai ar Komisiju, lai nostiprinātu Parlamenta kontroli pār izpildvaru un palielinātu izpildiestāžu atbildību mūsu iestādes priekšā.

Jūlijā es uzaicināju Komisijas priekšsēdētāju piedalīties jautājumu stundā, kas Parlamentā notiks katru mēnesi. Šīs sarunas notiks atkarībā no vārda pieprasījumiem plenārsēdē. Es ierosinu šīs debates rīkot, tiklīdz tas būs iespējams.

Pirms divām nedēļām priekšsēdētājs Barrozu mums iesniedza sava otrā pilnvaru termiņa politikas vadlīnijas. Par ievērojamu jauninājumu ir jāatzīst fakts, ka Eiropas Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju. Tas mani jo īpaši iepriecina.  

Es aicināju arī Parlamenta komitejas izskatīt vēl nepieņemtos tiesību aktus un pārbaudīt, vai jaunā Komisija gatavojas savus tiesību aktu priekšlikumus noraidīt, grozīt vai paturēt spēkā. Tāpat es aicinu komitejas padziļināti apspriest turpmāko politisko stratēģiju tā, lai izvirzīto komisāra amatu kandidātu uzklausīšana notiktu, balstoties uz likumdošanas programmas jautājumiem un nebūtu tikai viņu curriculum vitae vai profesionālās pieredzes pārbaude.

Mums ir jānostiprina saites ar Padomi. Lai šīs saites būtu uzticamas, tām ir jāatspoguļo fakts, ka pašreizējā Eiropas Savienībā īstais likumdevējs ir Parlaments.

Turklāt mums ir jāstrādā kopā, lai atrisinātu Lisabonas līguma radītās institucionālās problēmas. Tās ir saistītas ar koplēmuma procedūras vispārēju piemērošanu, jauno komitoloģijas sistēmu, jaunā Augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu, jaunā ārējās darbības dienesta demokrātisko kontroli, kā arī ar attieksmi plenārsēžu laikā pret Padomes prezidentūru, kas turpmāk būs dubulta.

Mūsu attiecībām ar 27 Eiropas dalībvalstu parlamentiem būtu jānotiek līdzšinējā gaisotnē. Jau vairākus gadus mūsu sadarbība pastiprinās, un Lisabonas līgums vēl vairāk nostiprinās mūsu saziņu, apstiprinot tās nozīmi pilsoņiem labvēlīgu tiesību aktu izstrādē. Stokholmas programma, kura attiecas uz tiesiskumu un pilsoņu drošību, ir lielisks šādas sadarbības piemērs. Organizētās noziedzības apkarošana Eiropas Savienībā un ārpus tās ir viens no šīs programmas galvenajiem mērķiem, un tā mums ir jāveic kopā ar lielajiem pasaules partneriem.

Kā priekšsēdētājs es vēlos šīs attiecības nostiprināt visās jomās.

Es vēlos turpināt reformas, kuras ir saistītas ar cilvēkresursu un Parlamenta izdevumu piesaisti, lai tos tieši ievirzītu plānotajos pasākumos.

Par dažādām politikas stratēģijām atbildīgajām komitejām ir vajadzīgas augstas kvalitātes speciālās zināšanas.

Nacionālās un valodas atšķirības, kā arī dažādās mentalitātes arī ir viens no mūsu iestādes spēka elementiem. Tās padara Eiropu fascinējošu, bet mums ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi, lai tās saprastu, un tāpēc deputātiem ir nepieciešama iespēja paust viedokli dzimtajā valodā, ja viņi to vēlas, lai pēc iespējas labāk pārstāvētu savus vēlētājus. Šī problēma man ir zināma un es centīšos to atrisināt.


Cienītās deputātes un godātie deputāti!

Vienmēr ir jāatceras, ka pārvarēt nākotnes izaicinājumus vai tiekties pēc arvien lielākas labklājības un stabilitātes nav Eiropas Savienības vienīgais mērķis. Eiropas Savienība pirmām kārtām ir cilvēktiesības. Minoritāšu, kuras par tādām tiek uzskatītas valstspiederības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības dēļ, tiesības, kā arī personu ar fizisku vai garīgu invaliditāti tiesības vienmēr ir rūpīgi jāaizsargā.

Ar bažām es vēroju starp Slovākiju un Ungāriju pastāvošo spriedzi saistībā ar nacionālajām minoritātēm. Es atbalstu šo domstarpību atrisināšanu, ievērojot Parlamenta vērtības.

Saharova balva ir labs šajā jomā veikto pasākumu piemērs, jo tā izceļ cilvēktiesību aizstāvjus, kuri šobrīd veido to, ko mēs varētu dēvēt par "Saharova tīklu" un ko es gatavojos attīstīt. Turklāt es vēlos, lai mēs turpinām mana priekšteča Hansa-Gerta Peteringa uzsākto Eiropas vēstures nama projektu.

Es vēlos šajā asamblejā vēlreiz atgādināt, ka Eiropas Savienība ir ideālu un vērtību kopiena.

Mēs pazīstam un cienām šīs vērtības. Tās ir brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums, tolerance un mīlestība pret savu tuvāko, drošība un privātās dzīves aizsardzība, godaprāts un saprāts, cilvēktiesības un indivīda labklājība un, visbeidzot, īpašums, ģimene un savstarpēja uzticība. Tās ir atmiņas un vēsture, kā arī kopēja nākotne.

Eiropas Kopiena nav pašmērķis, bet gan instruments, kas nodrošina šo vērtību aizsardzību un sniedz cerību, ka šī aizsardzība būs pastāvīga un efektīva.


Dārgie kolēģi!

Būdams priekšsēdētājs, es apņemos sadarboties ar valsti, lai rastu līdzekļus patiesi eiropeiska "dēmosa" veidošanai. Es esmu apņēmies nodrošināt visām komitejām un delegācijām piekļuvi satelīttelevīzijai vai interneta televīzijai. Pilsoņiem būtu jāzina, kā tiek spriests par viņu tiesībām, kā tās tiek grozītas un kā par tām balso.

Mums ir jāizskata Eiropas vēlēšanu kārtība. Piemēram, būtu vēlams veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu laikā, lai palielinātu pilsoņu līdzdalību. Turklāt ir pienācis laiks uzsākt debates par Eiropas politiskajām partijām. Pilsoņiem ir jāzina, par ko viņi balso ne vien savā valstī, bet arī Eiropas līmenī.

Es piešķiru lielu nozīmi sadarbībai ar Politisko grupu priekšsēdētāju sanāksmi. Kopā ar četrpadsmit priekšsēdētāja vietniekiem mēs solidāri uzņemsimies atbildību par mūsu asamblejas darbu, un es viņiem pateicos par apstiprināto gatavību sadarbībai. Es augstu vērtēju arī partnerības izjūtu, kura piemīt parlamentāro komiteju priekšsēdētājiem. Es vēlētos, lai parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji varētu reāli ietekmēt Eiropas Savienības ārpolitiku. Kopā ar kvestoriem mēs skatīsim Parlamenta budžetu.

Bet, pirmām kārtām, dārgie kolēģi, es rēķinos ar jūsu sadarbību. Būdams Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, es jūtos atbildīgs par to, lai jums būtu labi darba apstākļi, taču ikviens no jums tiek laipni lūgts iesaistīties to nodrošināšanā.


Dāmas un kungi!

Vairākumam no mums Lisabonas līgums ir ilgi gaidīts institucionālais risinājums. Tas uzlabos Eiropas Savienības spējas atrisināt aktuālās problēmas un tuvināt Eiropas iestādes un pilsoņus.

Broņislavs Geremeks, kura vārdā mēs nosaucām galveno Eiropas Parlamenta ēkas iekšpagalmu Strasbūrā, mēdza teikt, ka Eiropas integrācija ir kā velosipēds, kas ir nepārtraukti jāmin, lai būtu iespējams noturēt līdzsvaru un kontrolēt virzienu.
Tas ļoti labi atklāj to, cik nepieciešama mums ir Lisabonas līguma ratifikācija.


Dārgie draugi!

Pirms mazāk nekā vienas nedēļas es biju Polijas parlamentā, lai atzīmētu 20. gadadienu kopš Tadeuša Mazovecka vadītās pirmās nekomunistiskās valdības izveides šajā Eiropas pusē. Solidarność tolaik uzvarēja, jo mēs bijām kopā, vienoti un solidāri. Šī gadadiena ir īpaši aizkustinoša, jo tolaik sākās straujais totalitārisma sabrukums arī pārējās Centrāleiropas valstīs. Tā bija pirmā plaisa, kura izraisīja Eiropu sadalošā mūra krišanu.

Es šodien pie jums vēršos Strasbūrā — tāda reģiona galvaspilsētā, kura liktenis daudzējādā ziņā atgādina mana reģiona Silēzijas likteni, kurš arī atrodas pierobežā un kura iedzīvotājiem bieži ir nācies mainīt pilsonību, lai gan dzīves vietu viņi nemainīja.

Es svinīgi apsolu, ka, veicot priekšsēdētāja pienākumus Eiropas Parlamentā, turpmākos gadus es būšu jūsu vēstnieks un nesīšu Eiropas un pasaules iedzīvotājiem vēsti par apvienoto kontinentu.

Strādāsim kopā, lai rastu konkrētus un praktiskus risinājumus tām problēmām, kas šodien skar Eiropu un visu pasauli.

Strādāsim tā, lai mūsu sapnis kļūtu par īstenību. Ķersimies pie darba ar entuziasmu, gudrību un drosmi.

Jo šī ir mūsu Eiropa — vienota, moderna un stipra.

Paldies par uzmanību!