Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0005(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0182/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0182/2006

Debates :

PV 12/06/2006 - 20
CRE 12/06/2006 - 20

Balsojumi :

PV 13/06/2006 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0253

Pieņemtie teksti
PDF 219kDOC 149k
Otrdiena, 2006. gada 13. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Plūdu riska novērtējums un pārvaldība ***I
P6_TA(2006)0253A6-0182/2006
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (KOM(2006)0015 – C6-0020/2006 – 2006/0005(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0015)(1) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0020/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0182/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību
P6_TC1-COD(2006)0005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1 . punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Plūdi var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi , būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai Kopienā.

(2)  Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā . Tomēr dabisko plūdu aizturēšanas spēju ievērojamā samazināšanās upju baseinos, cilvēka darbības nepareiza pārvaldība (piemēram, apdzīvoto vietu un ekonomikas līdzekļu aizvien plašāka izvietošanas regulāri applūstošās teritorijās, erozija un zemes dabīgo ūdensaiztures spēju samazināšana, izcērtot mežus un nodarbojoties ar lauksaimniecību upju baseinos), sausumi un globālā sasilšana palielina plūdu rašanās varbūtību un plūdu negatīvās sekas.

(3)  Tradicionālās plūdu riska pārvaldības stratēģijas, kas vērstas uz infrastruktūras būvniecību neatliekamai cilvēku, nekustamā īpašuma un citu materiālo vērtību aizsardzībai, nav spējušas nodrošināt cerēto drošības pakāpi.

(4)  Ar plūdiem saistīto cilvēka veselības un dzīvības , vides un infrastruktūras apdraudējumu ir iespējams un vēlams samazināt. Tomēr šāda riska samazināšanas pasākumi jākoordinē starp dalībvalstīm, to valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī par upju pārvaldību atbildīgajām organizācijām upju baseinu mērogā.

(5)  Dalībvalstis tiek mudinātas īstenot pasākumus, kuri labvēlīgi ietekmē plūdu riska pārvaldību upju augšteces un lejteces apgabalos gan savā teritorijā, gan ārpus tās, pēc iespējas saglabājot dabisko upes tecējumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalstīm būtu jācenšas atrast kompensējoši apgabali savā teritorijā vai jāmeklē šādi apgabali sadarbībā ar citām dalībvalstīm.

(6)  Zinātnieki vienprātīgi norāda uz to, ka pēdējos gados ir palielinājies ļoti spēcīgu nokrišņu biežums.

(7)  Riska pārvaldības un plūdu postījumu ierobežošanas pasākumos būtu jāievēro solidaritātes princips. Tādēļ plūdu riska pārvaldība divās vai vairākās kaimiņvalstīs plūstošas upes sateces baseinā jāorganizē tā, lai nevienā no apgabaliem nepastāvētu plūdu risks upes nepastāvīgas pārvaldības dēļ.

(8)  Padome (Vides jautājumos) 2004. gada 14. oktobra secinājumos atzina, ka cilvēka darbība veicina (ļoti spēcīgu) plūdu iespējamību un to negatīvo ietekmi un ka arī klimata pārmaiņas veicinās plūdu pastiprināšanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā noteikto pastāvīgas attīstības principu Eiropas Savienības politikas jomās jāparedz augsts vides aizsardzības līmenis. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu plūdu novēršanu un aizsardzību pret plūdu risku, kā arī mazinātu postījumus.

(9)   Pašlaik Eiropas līmenī nav tiesiska instrumenta aizsardzībai pret plūdu risku. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(4) , paredzēts katram upes baseinam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. Tomēr plūdu riska samazināšana nav viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem. Šis risks, kas klimata pārmaiņu dēļ nākotnē kļūs arvien biežāks, nav ņemts vērā.

(10)  Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Plūdu riska pārvaldība: plūdu novēršana, mazināšana un pretplūdu aizsardzība" , kurā izklāstīta pieeja un analizēts plūdu risks Kopienas mērogā, teikts, ka saskaņota un koordinēta rīcība Kopienas mērogā dos ievērojamu pievienoto vērtību un uzlabos vispārējo pretplūdu aizsardzības līmeni.

(11)   Piemērojot Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu 2001/792/EK, Euratom ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās palīdzības intervenču jomā(5) , mobilizē palīdzību un atbalstu no dalībvalstīm dabas katastrofu, arī plūdu, gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma var nodrošināt pietiekamu palīdzību apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzlabot sagatavotību un elastīgumu, tomēr tā nerisina jautājumus par plūdu galvenajiem iemesliem.

(12)  Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(6) , dod iespēju saņemt drīzu finansiālu palīdzību dabas katastrofu gadījumā, lai palīdzētu katastrofas skartajām ekosistēmām, cilvēkiem, reģioniem un valstīm atgūt iespējami normālus dzīves apstākļus, bet šādu palīdzību var saņemt tikai tad, kad ārkārtas situācija jau ir iestājusies.

(13)  Lielākā daļa Eiropas upju baseinu atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Efektīvas plūdu novēršanas nolūkā papildus Kopienas līmeņa koordinācijai nepieciešama arī pārrobežu sadarbība.

(14)  Dalībvalstīm un Kopienai, nosakot un īstenojot politiku jebkurā jomā, tai skaitā, piemēram, transporta politiku, teritoriālās plānošanas, pilsētu attīstības un rūpniecības politiku, lauksaimniecības politiku, kohēzijas politiku, enerģētikas politiku un pētniecības politiku, būtu jāņem vērā noteikumi par plūdu riska pastāvīgu pārvaldību.

(15)   Kopienā novērojami dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētu applūšana, kanalizācijas pārplūšana, piekrastes zonas applūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi . Plūdu nodarītie postījumi dažādās Kopienas valstīs un reģionos ir dažādi. Tāpēc plūdu riska pārvaldības mērķi būtu jānosaka, ievērojot reģionālos un vietējos apstākļus.

(16)   Noteiktās vietās Kopienā plūdu risku var uzskatīt par nenozīmīgu, piemēram, mazapdzīvotos vai neapdzīvotos apgabalos vai apgabalos ar ierobežotiem ekonomikas līdzekļiem vai ekoloģisko vērtību . Tomēr šādi apgabali var būt nozīmīgi plūdu mazināšanai. Lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu plūdu risku, plūdu mazināšanas iespējas un to, vai ir nepieciešama turpmāka rīcība, upes baseina apgabalu līmenī jāveic iepriekšējs katra upes baseina, apakšbaseina un ar tiem saistītā piekrastes apgabala novērtējums.

(17)  Lai iegūtu noderīgu informācijas rīku, kā arī būtisku pamatinformāciju prioritāšu noteikšanai un turpmākai tehnisku, finansiālu un politisku lēmumu pieņemšanai, ir jāparedz plūdu karšu un indikatīvo plūdu postījumu karšu sagatavošana, kurās būtu attēloti apgabali ar dažādu plūdu riska, tostarp plūdu radītā vides piesārņojuma riska, līmeni.

(18)  Ņemot vērā dalībvalstu pašreizējās iespējas un saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jānodrošina būtisks elastības līmenis vietējā un reģionālā līmenī, it īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību, plūdu pārvaldības plāniem un riska kartēm, aizsardzības līmeni un izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem un grafikiem.

(19)   Lai konkrētajā zonā izvairītos no plūdiem un lai samazinātu to negatīvās sekas, ir lietderīgi izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus. Plūdu cēloņi un sekas dažādos Kopienas reģionos un valstīs ir dažādi. Tāpēc plūdu riska pārvaldības plānos jāņem vērā apdraudētā upes baseina, apakšbaseina vai piekrastes joslas konkrētie ģeogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie, topogrāfiskie un citi būtiskie apstākļi, tostarp iedzīvotāju blīvums un saimnieciskā darbība, un jānodrošina piemēroti risinājumi saskaņā ar upes baseina , apakšbaseina vai piekrastes joslas atbilstīgajām vajadzībām un prioritātēm, vienlaikus nodrošinot koordināciju upes baseina apgabalu mērogā. Lai novērstu šādu piesārņojumu, plūdu riska pārvaldības plānos būtu jāņem vērā arī rūpniecības un lauksaimniecības iekārtas un citi iespējamie piesārņojuma avoti attiecīgajā apgabalā.

(20)   Vienam no plūdu riska pārvaldības plāna pamatelementiem būtu jābūt plūdu riska pārvaldības ciklam, kurā ietilpst plūdu novēršana, pretplūdu aizsardzība, sagatavotība plūdiem, rīcība ārkārtas situācijā un plūdu seku novēršana, pārsvarā koncentrējoties uz plūdu novēršanu, pretplūdu aizsardzību un sagatavotību plūdiem.

(21)   Lai izvairītos no darbu dublēšanās, dalībvalstīm šīs direktīvas prasību izpildē būtu jāizmanto esošās plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plāni.

(22)  Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pašlaik izstrādā Eiropas brīdinājuma sistēmu plūdu gadījumā (EFAS), kura spēj nodrošināt vidēja rādiusa plūdu modelēšanu Eiropā ar sagatavošanās laiku no trim līdz desmit dienām. EFAS informācija var uzlabot sagatavotību gaidāmo plūdu gadījumā. Tāpēc EFAS būtu jāsāk darboties pēc tam, kad ir pabeigts pārbaudes posms. Iespējams, tā varētu sākt darboties 2010. gadā.

(23)  Upes baseina plūdu pārvaldībai būtu jābūt virzītai uz kopējas atbildības un solidaritātes nodibināšanu attiecīgajā baseinā. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt informētību un veicināt sadarbību visu ieinteresēto pušu starpā, kā arī apgabalos, kuri nav vai ir mazāk pakļauti applūšanas riskam, bet kuri var sniegt ieguldījumu ar savu zemes izmantošanu un praksi plūdu novirzīšanā uz upes lejteci vai augšteci.

(24)  Attiecībā uz īstermiņa prognozēšanu dalībvalstīm savos plānos par pamatu būtu jāizmanto labākā pieejamā paraugprakse un vismodernākās tehnoloģijas, tādas kā LAM modelēšana (divu līdz četru stundu prognozēšana).

(25)   Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upes baseina apsaimniekošanas plānu un šajā direktīvā paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrētās upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi; tāpēc to gaitā būtu jāizmanto abpusējais sinerģijas potenciāls. Lai nodrošinātu saprātīgu un efektīvu resursu izmantošanu, šīs direktīvas ieviešanai jābūt saskaņotai ar Direktīvu 2000/60/EK.

(26)   Gadījumā , kad ūdenstilpes tiek izmantotas konkurējošā ilgtspējīgā cilvēku darbībā (piemēram, plūdu riska pārvaldībā, ekoloģijā , iekšzemes kuģošanā vai hidroelektroenerģijas ražošanā), kas ietekmē attiecīgās ūdenstilpes, Direktīvā  2000/60/EK paredzēts skaidrs un pārredzams process rīcībai attiecībā uz šādiem izmantošanas veidiem un ietekmi. Pretrunīgu tiesību gadījumā prioritāte vienmēr jāpiešķir cilvēka veselības un dzīvības, nevis vides aizsardzībai.

(27)   Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanas kārtību (7) .

(28)   kā īstenojamās rīcības mērķus nevar veiksmīgi sasniegt tikai atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc šīs rīcības mēroga un rezultāta dēļ tie ir veiksmīgāk sasniedzami Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc darba pirmajā posmā līdz 2018. gadam dalībvalstis var izmantot savus esošos plānus, ja tiek ievēroti 4. pantā minētie obligātie kritēriji.

(29)  Šīs direktīvas izstrādē pilnībā ņemti vērā Līgumam pievienotā 30. protokola nosacījumi par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir izveidot sistēmu plūdu riska izvērtēšanai un pārvaldībai nolūkā mazināt ar plūdiem saistīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un saimniecisko darbību Kopienā. Turklāt tā palīdzēs sasniegt spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos noteiktos mērķus vides jomā.

2. pants

Šajā direktīvā papildus Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā noteiktajām definīcijām terminiem "upe", "upes baseins", "apakšbaseins" un "upes baseina apgabals" piemēro šādas definīcijas:

   1. "plūdi" ir sauszemes, kas parasti nav klāta ar ūdeni, īslaicīga applūšana, ieskaitot tādu applūšanu, kas notikusi spēcīgu lietusgāžu rezultātā un kas radījusi neapdzīvotu un/vai industriālo teritoriju applūšanu ;
   2. "plūdu risks" ir plūdu rašanās varbūtība un iespējamie ar šiem plūdiem saistītie kaitējumi cilvēka dzīvībai un veselībai, videi un saimnieciskajai darbībai.

3. pants

Šīs direktīvas īstenošanai dalībvalstis izmanto pasākumus, kas paredzēti Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā.

Ja dalībvalstis minētās direktīvas īstenošanai nozīmē citu kompetento iestādi, piemēro Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 6., 8. un 9. punkta noteikumus.

Sākotnējais plūdu riska novērtējums

4. pants

1.  Dalībvalstis katram upes baseina apgabalam vai to teritorijā esošai starptautiska upes baseina apgabala daļai veic plūdu riska iepriekšēju novērtējumu saskaņā ar 2. punktu. Šajā nolūkā var izmantot jau esošos dalībvalstu sagatavotos novērtējumus, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.  Sākotnējā plūdu riska novērtējumā iekļauj vismaz šādus elementus:

   a) upes baseina apgabala karte ar upju baseinu, apakšbaseinu un piekrastes apgabalu robežām, kurā attēlota topogrāfija un zemes izmantošana ;
   b) iepriekš notikušo plūdu, un kuriem bijusi būtiska negatīva ietekme uz cilvēku dzīvi, saimniecisko darbību un vidi, apraksts;
   c) applūšanas procesu, tostarp to jutīguma pret izmaiņām, it īpaši augsnes iegrimšanu, un palieņu apgabalu kā dabiskas plūdu aiztures/ buferzonas nozīmes apraksts, kā arī plūdu izplatīšanās pašreizējo un turpmāko ceļu apraksts ;
   d) to attīstības plānu apraksts, kas var izraisīt zemes lietojuma vai iedzīvotāju un saimnieciskās darbības objektu izvietojuma izmaiņas, rezultātā palielinot plūdu risku šajā zonā vai zonās uz augšu vai uz leju pa straumi;
   e) novērtējums plūdu varbūtībai nākotnē, izmantojot hidroloģiskos datus, izvērtējot konkrēto plūdu veidu, paredzēto klimata pārmaiņu ietekmi un zemes lietojuma tendences;
   f) prognoze par nākotnē iespējamo plūdu ietekmi uz cilvēka veselību, vidi un saimniecisko darbību, ņemot vērā ilgtermiņa attīstības tendences, arī klimata pārmaiņas;
   g) lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem garantētu plūdu riska pārvaldības pasākumu ilgtermiņa dzīvotspēju, šie pasākumi, it īpaši tie, kas saistīti ar infrastruktūras būvniecību, jāpakļauj rūpīgam un pārredzamam novērtējumam no ekonomikas un vides viedokļa, ņemot vērā izmaksu, tostarp vides un resursu izmaksu, segšanas principu;
   h) jau esošās mākslīgi izveidotās pretplūdu aizsardzības infrastruktūras efektivitātes novērtējums, ņemot vērā tās reālo spēju novērst postījumus, kā arī tās efektivitāti no ekonomikas un vides viedokļa.

3.  Attiecībā uz tiem upju baseiniem, apakšbaseiniem un piekrastes joslām, kuriem jau ir noteikts pietiekami augsts riska potenciāls, dalībvalstis var izlemt atteikties no 1. punktā minētā riska iepriekšējā novērtējuma ar nosacījumu, ka:

   a) sākot ar 6. panta 1. punktā noteikto datumu, jau ir pieejamas plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plāni;
   b) dalībvalstis līdz 6. panta 1. punktā noteiktajam datumam informē Komisiju par savu nodomu izmantot šo atkāpi; un
   c) attiecīgi līdz 6. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā noteiktajam termiņam un saskaņā ar II, III un IV nodaļas noteikumiem ir veikta plūdu riska iepriekšējā novērtējuma, plūdu riska karšu un plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšana.

5. pants

1.  Pamatojoties uz 4. pantā paredzēto novērtējumu, visus upes baseina apgabalā ietilpstošos upes baseinus, apakšbaseinus, piekrastes joslas un to daļas iedala kādā no šādām kategorijām :

   a) upes baseini , apakšbaseini, piekrastes joslas un to daļas , attiecībā uz kuriem ir nolemts, ka nepastāv būtisks potenciālais plūdu risks, vai arī uzskata, ka iespējamā plūdu ietekme uz vidi vai saimniecisko darbību ir pieļaujami maza, ņemot vērā paredzamo zemes izmantošanu un klimata pārmaiņas ;
   b) upes baseini , apakšbaseini un piekrastes josla s, attiecībā uz kuriem ir nolemts , ka pastāv būtisks potenciālais plūdu risks.

2.  Iesaistītās dalībvalstis savā starpā koordinē starptautiskā upes baseina apgabalā ietilpstošo starptautisku upes baseinu, apakšbaseinu, piekrastes joslu un to daļu iedalīšanu kategorijās saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis kopējos upes baseinos nodrošina attiecīgo datu pārsūtīšanu šajā pantā minētajā nolūkā.

6. pants

1.  Dalībvalstīs sākotnējo plūdu risku novērtē ne vēlāk kā līdz ... (8) .

2.  Dalībvalstis 1. punktā paredzēto novērtējumu pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina ne vēlāk kā līdz 2018. gadam un pēc tam - reizi sešos gados.

Plūdu riska kartes

7. pants

1.  Dalībvalstis upes baseina apgabalu mērogā sagatavo plūdu kartes un indikatīvās plūdu nodarīto postījumu kartes (turpmāk - "plūdu riska kartes") upes baseiniem, apakšbaseiniem un piekrastes joslām, kas noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu , un lieto plūdu riska kartes, lai pakāpeniski likvidētu tiešas vai netiešas subsīdijas, kuru ietekmē palielinās plūdu risks . Šajā nolūkā var izmantot jau esošās dalībvalstu sagatavotās kartes, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām .

2.  Plūdu kartēs norāda ģeogrāfiskās zonas, kas var tikt applūst šādos veidos:

   a) plūdi, kuru iespējamās atkārtošanās periods ir 10–30  gadi;
   b) plūdi, kuru iespējamās atkārtošanās periods ir 100 gadi;
   c) plūdi ar mazu iespējamību (galēji gadījumi).

Katram ar šā punkta pirmo daļu noteiktajam veidam norāda šādus raksturlielumus:

   a) paredzamais ūdens dziļums;
   b) plūsmas ātrums, kur nepieciešams;
   c) apgabali , kuros var notikt plūdu terašu un upju ieleju nogāžu erozija un krastu erozija un sanešu plūsmas nogulsnēšanās ;
   d) stāvu nogāžu apgabali, kas var būt pakļauti plūdiem, kuriem raksturīga strauja ūdens plūsma un lieli sanešu apjomi;
   e) faktori, kas var izraisīt plūdus un kas var būt sastopami riska kartē atzīmētajā apgabalā;
   f) palienes un citi dabas apgabali, kas pašreiz vai nākotnē var kalpot par plūdu aizturēšanas/buferzonām.

3.  Indikatīvajās plūdu nodarīto postījumu kartēs norāda potenciālo ar plūdiem saistīto negatīvo ietekmi saskaņā ar 2. punktā minētajiem iespējamiem plūdu norises veidiem, kuru raksturo ar šādu rādītāju palīdzību :

   a) potenciāli apdraudēto iedzīvotāju skaits;
   b) potenciālie saimnieciskie zaudējumi attiecīgajā apgabalā ;
   c) potenciālais kaitējums videi – tostarp apgabalos, kas noteikti par aizsargājamiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. pantu, ņemot vērā stacionāro vai izkliedēto piesārņojuma avotu izvietojumu un ar tiem saistīto apdraudējumu ūdens un sauszemes ekosistēmām, kā arī cilvēka veselībai plūdu gadījumā;
   d) tehniskās iekārtas, kas minētas I pielikumā Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvai 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (9) , uz ko attiecas Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (10) , un kas plūdu gadījumā var radīt nejaušu piesārņojumu, un Direktīvas 2000/60/EK 6. pantā minētie aizsargājamie apgabali.

Plūdu riska kartēs apgabalus var iedalīt zonās atkarībā no zemes izmantošanas un jutīguma pret jebkāda veida iespējamiem kaitējumiem.

4.  Dalībvalstis nosaka īpašos punktus, kuros plūdu risks ir lielāks. Šī informācija jāņem vērā, kad tiek plānota zemes izmantošana.

5.  Atkarībā no īpašajām reģionu iezīmēm dalībvalstis, ja tās uzskata par piemērotu, var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz savām riska kartēm.

8. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina plūdu riska karšu sagatavošanu ne vēlāk kā 2013. gada 22. decembrī.

2.  Šīs kartes pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina ne vēlāk kā 2019. gada 22. decembrī un pēc tam - reizi sešos gados.

Plūdu riska pārvaldības plāni

9. pants

1.  Dalībvalstis upju baseinu apgabalu mērogā apstiprina un īsteno plūdu riska pārvaldības plānus upju baseiniem, apakšbaseiniem un piekrastes joslām, kas atbilst 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam, saskaņā ar šī panta 4 . un 5 . punktu, ka arī ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (11) un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (12) , un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 1. un 4. pantā noteiktajiem mērķiem.

2.  Izstrādājot minētos plānus, dalībvalstis apraksta applūšanas procesus un to jutīgumu pret izmaiņām, tostarp palieņu apgabalu kā dabiskas plūdu aiztures/buferzonas nozīmi, kā arī plūdu izplatīšanās pašreizējos un turpmākos ceļus. Tās apraksta arī attīstības plānus, kas paredz izmaiņas zemes izmantošanā vai iedzīvotāju un saimnieciskās darbības izvietojumā, kuras var palielināt plūdu risku attiecīgajā apgabalā vai arī reģionos, kas atrodas upes augšteces vai lejteces reģionos.

3.  Ja attiecībā uz upes baseina apgabaliem vai to daļām jau ir pieejamas kartes un plāni, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis tos var izmantot šīs direktīvas nolūkā. Arī uz šīm kartēm un plāniem attiecas pārskatīšanas un atjaunināšanas prasība, kā noteikts 11. panta 2. punktā.

4.  Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm katram upes baseinam, apakšbaseinam un piekrastes joslai nosaka raksturīgu atbilstošu aizsardzības līmeni , koncentrējoties uz iespējamās ietekmes uz cilvēka veselību, vidi un saimniecisko darbību samazināšanu , jāņem vērā attiecīgie aspekti: ūdens resursu apsaimniekošana, augsnes izmantošana, teritoriālā plānošana, zemes izmantošana, attiecīgā apgabala jutība pret jebkāda veida iespējamiem kaitējumiem, dabas saglabāšana, kā arī izmaksas un ieguvumi . Kopēju upes baseinu, apakšbaseinu vai piekrastes joslu gadījumā dalībvalstis sadarbojas minēto saistību īstenošanā. Palieņu izmantošanai cilvēku vajadzībām jābūt saskaņotai ar noteikto plūdu risku.

5.  Plūdu riska pārvaldības plānos iekļauj pasākumus, kas:

   a) saistīti ar dabiskiem procesiem, piemēram, palieņu saglabāšanu un/vai atjaunošanu nolūkā atdot upēm teritoriju, kur vien tas ir iespējams, un veicināt piemērotu zemes izmantošanu un lauksaimniecisko, kā arī mežsaimniecisko darbību visā upes baseinā;
   b) dod ieguldījumu plūdu pārvaldībā upes augšteces vai lejteces reģionos vai vismaz neietekmē plūdu risku tādā veidā, ka upes augšteces vai lejteces reģioniem nākas saskarties ar neproporcionāli augstām izmaksām, lai sasniegtu pienācīgu riska novēršanas un aizsardzības līmeni;
   c) ņem vērā mākslīgi radītās plūdu aizsardzības infrastruktūras efektivitāti, tostarp no ekonomikas un vides viedokļa.

Plūdu riska pārvaldības plānos iekļauj visus plūdu riska pārvaldības cikla posmus, īpaši koncentrējoties uz plūdu novēršanu, pretplūdu aizsardzību un sagatavotību plūdiem un ņemot vērā konkrētā upes baseina vai apakšbaseina īpatnības. Plūdu riska pārvaldības plānā iekļauj arī glābšanas darbu un plūdu seku novēršanas pasākumu novērtējumu.

Plūdu riska pārvaldības plānā iekļauj pasākumus tāda nejauša piesārņojuma novēršanai, kuru plūdu gadījumā rada tehniskas iekārtas, kas minētas Direktīvas 96/61/EK I pielikumā un uz ko attiecas Direktīva 96/82/EK.

6.  Plūdu riska pārvaldības pasākumi, it īpaši tie, kas saistīti ar infrastruktūras būvniecību, jāpakļauj rūpīgam un pārredzamam novērtējumam no ekonomikas un vides viedokļa, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu šo pasākumu ilgtermiņa raksturu, ņemot vērā izmaksu, tai skaitā vides un resursu izmaksu, segšanas principu.

7.  Saskaņā ar solidaritātes principu pasākumi upes augšteces vai lejteces apgabalos vajadzības gadījumā ir jāuzskata par daļu no plūdu riska pārvaldības plāniem . Dalībvalsts īstenotie plūdu riska pārvaldības pasākumi vai jebkuri citi pasākumi nedrīkst palielināt plūdu risku kaimiņvalstīs.

8.  Ja dalībvalsts plāno būtiski mainīt īstenošanas pasākumus vai īstenošanas grafiku, kas paredzēts starplaikam starp 11. panta 2. punktā noteikto pārskatīšanu, tā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ar citām dalībvalstīm saskaņotu rīcību starptautiskā upes baseina apgabalā, publiski pieejamu informāciju un līdzdalību.

10. pants

1.  Pirmajā plūdu riska pārvaldības plānā ietver elementus, kas minēti pielikuma A daļā. Plāna turpmākajā pārskatīšanā, kuru veic saskaņā ar 11. panta 2. punktu, aptver elementus, kas minēti pielikuma B daļā.

2.  Trijos gados pēc plūdu riska pārvaldības plāna vai atjauninātā plāna publicēšanas dalībvalstis Komisijai iesniedz starpposma ziņojumu par plānoto pasākumu virzības gaitu.

11. pants

1.  Dalībvalstis plūdu riska pārvaldības plānu sagatavo un publicē ne vēlāk kā 2015. gada 22. decembrī, un to īsteno no 2015. gada 23. decembra.

2.  Plūdu riska pārvaldības plānu pārskata un atjaunina ne vēlāk kā 2021. gadā un pēc tam - reizi sešos gados.

12. pants

1.  Upes baseina apgabaliem, kas pilnībā ietilpst vienas dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalsts nodrošina viena vienota plūdu riska pārvaldības plāna izstrādi.

2.  Ja starptautisks upes baseina apgabals pilnībā atrodas Kopienas teritorijā, dalībvalstis nodrošina darbības koordināciju , piemēram, izveidojot informācijas apmaiņas tīklus starp kompetentajām iestādēm, nolūkā izstrādāt vienotu starptautisku plūdu riska pārvaldības plānu. Pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis tiek mudinātas aktīvi piedalīties šādos koordinācijas pasākumos.

Ja šāda plāna nav, dalībvalstis izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, kas aptver vismaz tās starptautiskā upes baseina apgabala daļas, kas atrodas to teritorijā. Izstrādājot šādus plānus, tās apspriežas ar tām dalībvalstīm, kuras atrodas attiecīgajā starptautiskajā upes baseinā, sniedz ziņojumu par šo valstu viedokli un ņem vērā to plānu ietekmi uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas prasības tiktu saskaņotas visā attiecīgajā upes baseina apgabalā. Attiecībā uz starptautiskiem upes baseina apgabaliem iesaistītās dalībvalstis šo saskaņošanu nodrošina kopīgi un šajā nolūkā drīkst izmantot esošās struktūras, kuru pamatā ir starptautiski nolīgumi.

4.  Ja starptautiska upes baseina apgabals plešas ārpus Kopienas robežām un ja tam nav izstrādāts plūdu riska pārvaldības plāns ar attiecīgās trešās valsts līdzdalību, iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis kopā ar attiecīgajām trešām valstīm cenšas nodibināt pienācīgu koordināciju, lai sasniegtu minētās direktīvas mērķus visā upes baseina apgabalā .

5.  Attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē plūdu riska pārvaldību kādā dalībvalstī un ko nav iespējams risināt dalībvalsts līmenī, ir jāskata Direktīvas 2000/60/EK 12. pants.

Saskaņošana ar Direktīvu 2000/60/EK, sabiedrības informēšana un iesaistīšana

13. pants

1.  Šīs direktīvas 8. pantā minēto plūdu riska karšu sagatavošanu un to turpmāku pārskatīšanu , veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā paredzētajiem pārskatiem , un tos var integrēt minētajos pārskatos.

2.  Šīs direktīvas 10. pantā minēto pirmo plūdu riska pārvaldības plānu sagatavošanu un to turpmāku pārskatīšanu veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā paredzētajiem upes baseina pārvaldības plānu pārskatiem , un tos integrē minētajos pārskatos.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka ieinteresēto personu aktīvā iesaistīšana atbilstīgi šīs direktīvas 14. pantam notiek saskaņoti ar ieinteresēto personu aktīvo iesaistīšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 14. pantam.

14. pants

1.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (13) un Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, dalībvalstis dara sabiedrībai pieejamu plūdu riska iepriekšējo novērtējumu, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānu.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka ieinteresētās personas aktīvi iesaistās IV nodaļā minēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrādē, pārskatīšanā un atjaunināšanā.

3.  Dalībvalstis informē un aktīvi iesaista sabiedrību nolūkā nodrošināt augsta līmeņa sagatavotību kā daļu no plūdu riska pārvaldības plāniem, lai pēc iespējas samazinātu plūdu postošās sekas.

Ieviešanas pasākumi un grozījumi

15. pants

1.  Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru var apstiprināt tehnisko formātu datu pārnesei un apstrādei, ieskaitot statistiskos un kartogrāfiskos datus.

2.  Komisija var, ņemot vērā pārskatīšanai un atjaunināšanai noteiktos termiņus un saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru, pielāgot 4. panta 2. punkta, 7. panta 2. un 3. punkta un pielikuma prasības zinātnes un tehnikas attīstībai.

3.  Dalībvalstis regulāri informē un apmāca 7. panta 2. punktā minēto apgabalu iedzīvotājus, lai viņi varētu veikt atbilstīgus piesardzības pasākumus pirms plūdiem un pēcplūdu pasākumus.

16. pants

1.  Komisijai palīdz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. pantu izveidotā komiteja (turpmāk - "Komiteja").

2.  Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pants

1.  Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt 4. pantā minēto plūdu riska iepriekšējo novērtējumu attiecībā uz tiem upes baseiniem un piekrastes joslām, kuriem tas izstrādāts līdz ... (14) , ja pastāv potenciāls būtisks risks vai ir pamats uzskatīt, ka pastāv šāda riska varbūtība tādā pakāpē, ka šie apgabali jāidentificē kā 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie apgabali.

2.  Dalībvalstis var nolemt līdz ... * izmantot esošās plūdu riska kartes, ja tās atbilst 7. pantā minētajām karšu prasībām.

3.  Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt 9. pantā minētos plūdu riska pārvaldības plānus, ja ... * esošie plāni ir piemēroti 1. un 9. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

4.  Dalībvalstis saskaņā ar šī panta 1., 2. un 3. punktu informē Komisiju par saviem lēmumiem 6. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētajos termiņos.

Ziņojumi un nobeiguma noteikumi

18. pants

Plūdu riska iepriekšējo novērtējumu, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus , tostarp attiecībā uz pārrobežu plūdu risku , dalībvalstis iesniedz Komisijai trīs mēnešu laikā pēc to izstrādes pabeigšanas.

19. pants

Ne vēlāk kā 2018. gada 22. decembrī un pēc tam reizi sešos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Šī ziņojuma izstrādē jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme.

20. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā ...(15) . Tās tūlīt dara Komisijai zināmu šo tiesību aktu tekstu un minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikums

Plūdu riska pārvaldības plāni

A.  Pirmā plūdu riska pārvaldības plāna elementi:

   1. atbilstīgi II nodaļai veiktā sākotnējā plūdu riska novērtējuma secinājumi;
   2. plūdu riska kartes, kas sagatavotas saskaņā ar III nodaļu, un no tām izrietošie secinājumi;
   3. saskaņā ar 9. panta 4 . punktu noteiktā atbilstošā aizsardzības līmeņa apraksts;
   4. atbilstošā aizsardzības līmeņa sasniegšanai nepieciešamo pasākumu apraksts, tai skaitā to pasākumu apraksts, kas veicami saskaņā ar 9. pantu, un to ar plūdiem saistīto pasākumu apraksts, kas veikti saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem;
  5. prioritātes noteikšana pasākumiem, kas veicina kaitējuma novēršanu saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK minētajiem nepasliktināšanās un/vai labu ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes un kvantitatīvo rādītāju mērķiem, tādiem kā:
   mitrzemju un palieņu aizsardzība,
   degradētu mitrzemju un palieņu (tostarp upju līkumu), it īpaši to, kas savieno upes ar to palienēm, atjaunošana,
   novecojušu pretplūdu aizsardzības infrastruktūras iekārtu aizvākšana no upēm,
   jaunas (infrastruktūras, ēku utt.) būvniecības nepieļaušana palienēs,
   esošo ēku uzlabošanas būvpasākumu veicināšana (piemēram, pāļu pamatu likšana),
   atbalsts ilgtspējīgai zemes izmantošanas praksei sateces apgabalos, piemēram, mežu atjaunošanai, lai uzlabotu dabisko ūdensaizturi un gruntsūdeņu atjaunošanos,
   iepriekšēja apstiprināšana vai reģistrācija pastāvīgām darbībām palienēs, tādām kā būvniecība un rūpnieciskā attīstība;
   6. veikto sabiedrības informēšanas pasākumu un ekspertiem pieprasīto atzinumu apraksts;
   7. koordinācijas procesa apraksts starptautisko upju baseinu apgabaliem un koordinācijas pasākumu apraksts attiecībā uz Direktīvu 2000/60/EK; kompetento iestāžu saraksts.

B.  Atjauninātā plūdu riska pārvaldības plāna elementi:

   1. izmaiņas vai precizējumi pēc iepriekšējās plūdu riska pārvaldības plāna versijas publicēšanas, arī II, III un IV nodaļā paredzēto pārskatu rezultātu kopsavilkums;
   2. atbilstošā riska novēršanas un aizsardzības līmeņa sasniegšanai veikto pasākumu virzības novērtējums;
   3. to pasākumu apraksts un izskaidrojums, kas paredzēti iepriekšējā plūdu riska pārvaldības plāna versijā, bet tomēr nav veikti;
   4. to papildu pasākumu apraksts, kas veikti pēc iepriekšējās plūdu riska pārvaldības plāna versijas publicēšanas.

(1) OV C...
(2) OV C...
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. jūnija Nostāja.
(4) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(5) OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.
(6) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(8)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(9) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
(10) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/105/EK (OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp.).
(11) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(12) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(13) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(14)* Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.
(15)* Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 12. decembrisJuridisks paziņojums