Iepriekšējā plenārsesija, 09.07.2007.–12.07.2007.
- Pakalpojumu brīva aprite
Pasta pakalpojumu liberalizāciju iesaka pabeigt līdz 2011. gadam - Starpvaldību konference
ES līgumu reforma: zaļā gaisma Starpvaldību konferencei - Transports
Aviopasažieriem jāzina, kas iekļauts biļetes cenā- Vide
Aizliegs tirgot dzīvsudraba mērierīces - Sabiedrības veselība
Zaļā gaisma ES sabiedrības veselības programmai 2008.–2013. gadam
ES kopīgiem spēkiem jāvēršas pret sirds un asinsvadu slimībām- Pārtikas nekaitīgums
Patērētājam, nozarei un videi labvēlīgāki noteikumi par pārtikas piedevām - Tieslietas un iekšlietas
ES stratēģija kritisku infrastruktūru aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem - Ekonomikas un monetārie jautājumi
Alkohola akcīzes nodoklis: EP balso pret minimālās likmes paaugstināšanu
Pieņem Guntara Krasta ziņojumu par preču statistisko klasifikāciju- Enerģētika
EP atbalsta pēc iespējas drīzu gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīgu liberalizāciju - Iestādes
Priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēl deputāti Martine ROURE
Apstiprina 2008. gada plenārsesiju kalendāru
Portugāles premjerministrs Eiropas Parlamentam: jaunais ES līgums gaidāms rudenī- Ārējās attiecības
EP: smagā situācija Palestīnā nav attaisnojums miera centienu pārtraukšanai
Dalība ES — ilgtermiņa perspektīva reformētai un demokrātiskai Ukrainai
EP: strīds par valsts nosaukumu nedrīkst apēnot maķedoniešu cerības par dalību ES
Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Pöttering nosoda Lībijas tiesas spriedumu bulgāru medmāsām
Nosoda cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Piedņestrā - Eiro
Eiropas Parlaments vērtē eiro zonas un ECB darbību - Iestādes
Citi plenārsesijā pieņemtie ziņojumi
Iepriekšējā plenārsesija, 09.07.2007.–12.07.2007.
-
Pasta pakalpojumu liberalizāciju iesaka pabeigt līdz 2011. gadam
-
ES līgumu reforma: zaļā gaisma Starpvaldību konferencei
-
Aviopasažieriem jāzina, kas iekļauts biļetes cenā
-
Aizliegs tirgot dzīvsudraba mērierīces
-
Zaļā gaisma ES sabiedrības veselības programmai 2008.–2013. gadam
-
ES kopīgiem spēkiem jāvēršas pret sirds un asinsvadu slimībām
-
Patērētājam, nozarei un videi labvēlīgāki noteikumi par pārtikas piedevām
-
ES stratēģija kritisku infrastruktūru aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem
-
Alkohola akcīzes nodoklis: EP balso pret minimālās likmes paaugstināšanu
-
Pieņem Guntara Krasta ziņojumu par preču statistisko klasifikāciju
-
EP: smagā situācija Palestīnā nav attaisnojums miera centienu pārtraukšanai
-
Dalība ES — ilgtermiņa perspektīva reformētai un demokrātiskai Ukrainai
-
EP: strīds par valsts nosaukumu nedrīkst apēnot maķedoniešu cerības par dalību ES
-
Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Pöttering nosoda Lībijas tiesas spriedumu bulgāru medmāsām
-
Nosoda cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Piedņestrā
Pasta pakalpojumu liberalizāciju iesaka pabeigt līdz 2011. gadam
Eiropas Parlaments iesaka Eiropas pasta nozari liberalizēt līdz 2010. gada 31. decembrim — par diviem gadiem vēlāk, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Pilnīga liberalizācija nozīmē, ka jābeidz darboties valstu monopoliem, kas nodrošina sūtījumus svarā līdz 50 g. Tā ir pēdējā pasta pakalpojumu joma, kas ES nav pakļauta konkurencei. Liberalizācija tomēr būs jāpakļauj stingriem nosacījumiem.
Šādu viedokli Eiropas Parlaments pauda, Eiropas Komisijas iesniegto direktīvas projektu izskatot pirmajā lasījumā. Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 512 balsīm par, 155 pret, 13 atturoties. Grozītais teksts tagad nosūtīts izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.
"Mums ir bijuši monopoli ilgāk nekā 200 gadus," atbalstot liberalizācijas projektu, teica Markus FERBER ( PPE-DE, DE), kam uzticēta Eiropas Parlamenta nostājas sagatavošana. "Monopoli nespēj atrisināt pasta pakalpojumu problēmas, ar kurām mums jāsaskaras šodien. Šīs problēmas var atrisināt tikai tad, ja ir godīga konkurence, kurā ņemtas vērā darbinieku intereses un darba apstākļi."
Roberts ZĪLE Nāciju Eiropas grupas vārdā izteica gandarījumu par to, ka Parlamentam izdevies ņemt vērā jauno dalībvalstu specifiku, pagarinot termiņu, kurā direktīvai jāstājas spēkā. Atzinīgi, pēc deputāta domām, vērtējama personu datu aizsardzības nosacījumu iekļaušana, ņemot vērā, ka dati turpmāk būs jānodod citiem tirgus dalībniekiem.
Papildu laiks dalībvalstīm un operatoriem
Prasība par pakāpeniskāku liberalizāciju pamatota ar to, ka daudzviet ES nepieciešams papildu laiks, lai garantētu vispārējos (universālos) pakalpojumus, proti, vēstuļu piegādi par pieejamu cenu jebkuram, pat visattālākajam adresātam. Šādas izmaiņas prasa gan atbilstīgu tiesību aktu ieviešanu dalībvalstīs, gan operatoru pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
Vispārējo pakalpojumu finansējums
Vispārējo pakalpojumu finansējums gan dalībvalstu sarunās, gan Eiropas Parlamentā bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem.
Direktīvas prasība nodrošināt vispārējos pakalpojumus cita starpā nozīmē, ka vēstules būs jāsavāc un jāpiegādā vismaz reizi dienā un ne retāk kā piecreiz nedēļā jebkurā, pat visnomaļākajā ciemā. Parlaments vienojās par šādu risinājumu: ja tirgus dalībniekiem šādu pakalpojumu sniegt nebūs rentabli, dalībvalstis varēs izveidot kompensācijas fondus, kas segtu zaudējumus. Fondus finansētu pakalpojumu sniedzēji vai lietotāji. Atmaksu par vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu varētu veikt arī valsts — jebkurā gadījumā finansēšanas veida izvēle būtu valsts pārziņā.
Ieteikts arī precizēt, ka direktīva neskars darba un sociālās tiesības, kā arī kolektīvo līgumu noteikumus.
Dažās valstīs — Somijā, Zviedrijā un Lielbritānijā — pasta pakalpojumu tirgus jau ir liberalizēts. To pašu pavisam drīz gatavojas darīt Nīderlande un Vācija. Lai novērstu konkurences kropļojumus, deputāti iesaka direktīvā ieviest savstarpējās atbilstības klauzulu. Tā nozīmētu, ka dalībvalstīm, kas savus tirgus jau liberalizējušas, ļauts atteikt citas valsts operatora ienākšanu tirgū, ja operatora valstī vēl darbojas monopols.
Gaidāms, ka likumdošanas procedūra vēl turpināsies otrajā lasījumā, jo nav panākta vienošanās ar ES Padomi. Eiropas Parlamenta grozījumi tagad tiks nosūtīti ES Padomei, kam jāpieņem sava pirmā lasījuma nostāja.
Pasta pakalpojumu tirgus dalībvalstīs pašlaik
Pasta pakalpojumu liberalizācija Eiropā sākās 1997. gadā, vispirms konkurencei pakļaujot sūtījumus, kuru svars pārsniedz 350 g, un kopš 2002. gada — sūtījumus svarā no 100 g līdz 350 g.
Pasta pakalpojumu tirgus atvēršana ne visos gadījumos nozīmē pilnīgu tā privatizāciju. Piemēram, Lielbritānijas Royal Mail strādā pilnīgi liberalizētā tirgū, bet 100 % pieder valstij. Turpretim, Nīderlandes kompānija TNT , kaut gan tai ir monopols dažos pakalpojumu segmentos, ir privāta kompānija.
| Dalībvalsts
|
Liberalizācija
|
Pasta pakalpojumu piegādātāja īpašnieks
|
| Austrija
|
Nav liberalizēts sūtījumiem svarā līdz 50 g
|
51 % Österreichische Post AG
pieder Österreichische Industrieholding
AG
(ÖIAG), kas savukārt 100 % pieder valstij.
|
| Beļģija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % La Poste/De Post
pieder valstij.
|
| Bulgārija
|
Nav līdz 50 g
|
Bulgarian Posts PLC
ir 100 % valstij piederoša akciju sabiedrība.
|
| Čehijas Republika
|
Nav līdz 50 g; iespējama pilnīga tirgus atvēršana 2009.g.
|
Czech Post
pieder valstij.
|
| Dānija
|
Nav līdz 50 g; daļēja liberalizācija kopš 1995. g.
|
75 % Post Danmark A/S
pieder valstij.
|
| Francija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % La Poste
pieder valstij.
|
| Grieķija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Hellenic Post ELTA
pieder valstij.
|
| Igaunija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Eesti Post
pieder valstij.
|
| Īrija
|
Nav līdz 50 g
|
An Post
ir valstij piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
|
| Itālija
|
Nav līdz 50 g
|
Poste italiane SpA
pieder valstij.
|
| Kipra
|
Nav līdz 50 g
|
Kyprus Post
ir Sakaru ministrijas departaments.
|
| Latvija
|
Nav līdz 50 g
|
A/S
Latvijas pasts
pilnībā pieder valstij.
|
| Lielbritānija
|
Pilnībā liberalizēts
|
100 % Royal Mail
pieder valstij.
|
| Lietuva
|
Nav līdz 50 g
|
Lietuvos paštas PLC
pilnībā pieder valstij.
|
| Luksemburga
|
Nav līdz 50 g
|
100 % P&T Luxembourg
pieder valstij.
|
| Malta
|
Nav līdz 50 g
|
Maltapost
; ir privatizēts.
|
| Nīderlande
|
Nav līdz 50 g (TNT Post). Liberalizācijai jābūt pabeigtai līdz 2008. gada 1. janvārim
|
Privātie uzņēmumi Sandd
, Selekt Mail
and TNT Post
dala tirgu.
|
| Polija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Poczta Polska
pieder valstij.
|
| Portugāle
|
Nav līdz 50 g
|
100 % CTT–Correios de Portugal
pieder valstij.
|
| Rumānija
|
Nav līdz 50 g
|
Poşta Română
pieder valstij.
|
| Slovākija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Posta Slovenska
pieder valstij.
|
| Slovēnija
|
Nav līdz 50 g
|
Posta Slovenija
pieder valstij.
|
| Somija
|
Pilnībā liberalizēts
|
Itella Corporation.
|
| Spānija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Correos
pieder valstij.
|
| Ungārija
|
Nav līdz 50 g
|
100 % Magyar Posta
pieder valstij.
|
| Vācija
|
Nav līdz 50 g; liberalizācija varētu būt pabeigta līdz 2008. gada 1. janvārim
|
Deutsche Post
ir biržā kotēts uzņēmums, kur valsts vairs nav lielākais akcionārs.
|
| Zviedrija
|
Pilnībā liberalizēts
|
100 % Posten AB
, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pieder valstij.
|
Markus FERBER (PPE-DE, DE)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi
Debates: 10.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.
ES līgumu reforma: zaļā gaisma Starpvaldību konferencei
Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Starpvaldību konferencei, kuras uzdevums būs vienoties par grozījumiem ES līgumos. Ar 526 balsīm par, 128 pret un 26 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments atzinīgi vērtē, ka līgumu grozījumos paredzēts pārņemt lielāko daļu Konstitūcijas projekta satura, taču brīdina, ka atsevišķām dalībvalstīm piešķirtās atkāpes varētu vājināt ES vienotību. Parlamenta atzinums ir nepieciešams, lai SVK varētu sākt darbu.
Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē Starpvaldību konferences pilnvaru precizitāti un to, ka 23. jūnijā Eiropadomē pieņemtās pilnvaras "paredz saglabāt lielu daļu no Konstitucionālā līguma būtības".
Jo īpaši svarīgi deputātu skatījumā bija saglabāt juridiskās personas statusu Eiropas Savienībai, paplašināt kvalificētā vairākuma balsošanas pielietojumu ES Padomē, noteikt, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša. Parlaments ar gandarījumu vērtē, ka paredzēts vairāk saskaņot Eiropas Savienības ārējās darbības un līdzsvarot ES iestāžu sistēmu.
Atzinīgi vērtēti papildinājumi par solidaritāti enerģētikas jomā un klimata pārmaiņām.
Atkāpes no kopējā var mazināt ES vienotību
Kaut gan Eiropadomē panāktajam kompromisam ir vispārējs atbalsts, Eiropas Parlaments kritizē, ka pilnvarās paredzēts atteikties no dažiem svarīgiem Konstitūcijas projekta elementiem [karogs, himna] un definīcijas, kas noteiktu, ka ES ir Eiropas pilsoņu un valstu savienība.
Parlaments arī pauž bažas, ka "dažām dalībvalstīm atļauts arvien vairāk atkāpties no paredzēto līgumu svarīgāko noteikumu īstenošanas" — tas var mazināt ES vienotību.
Galīgi vienoties par līgumu reformu, kas paredzēta pašreizējos ES līgumos izdarot grozījumus, plānots līdz gada beigām, lai izmaiņas varētu stāties spēka līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā.
Debatēs pirms balsojuma EP ziņojuma autors Jo LEINEN (PES, DE) aicināja Portugāles prezidentūru neatkāpties no Eiropadomē 23. jūnijā panāktās vienošanās. "Neļaujiet dalībvalstīm iekļaut jaunus darba kārtības punktus, izvirzīt jaunas prasības, palieciet savās pozīcijās!" aicināja deputāts. Lai gan pilnvarās ir vairāki trūkumi, kas norādīti Parlamenta ziņojumā, "mūsu visu interesēs ir līgumu pieņemt, cik vien iespējams drīz," teica Konstitucionālo lietu komitejas pārstāvis. Papildus līgumu grozījumiem J. Leinen ierosina pieņemt deklarāciju, kas īsi un saprotami Eiropas pilsoņiem izklāstītu Līgumu saturu.
"Mūsu uzdevums ir iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā, nevis lemt viņu vietā; jārunā cilvēkiem saprotamā valodā, nevis ierēdņu īpašajos terminos. Starpvaldību konferencei tas ir jāņem vērā," norādīja Inese VAIDERE (Nāciju Eiropas grupa). Deputāte arī uzsvēra, ka ES ir svarīgi tālāk attīstīt solidaritātes principu lēmumu pieņemšanā, piemēram, ļoti svarīgajā enerģētikas jomā. Savukārt, lai nepieļautu atsevišķu valstu šantāžu, jāpanāk, lai Eiropas Savienība runātu vienā balsī ar trešajām valstīm.
Parlamentu konferencē pārstāvēs trīs deputāti
Atbilstīgi Eiropadomes secinājumiem Eiropas Parlaments būs cieši iesaistīts Starpvaldību konferences darbā. Tajā piedalīsies trīs EP deputāti, ko Parlaments izraudzīsies 12. jūlijā. Iepriekšējā Starpvaldību konferencē 2003.–2004. gadā Parlamentu pārstāvēja divi deputāti.
Parlamentam savu kompetenču robežās būs tiesības iesniegt Starpvaldību konferencei priekšlikumus. Pēc 2009. gada vēlēšanām saskaņā ar pieņemto tekstu Parlaments izvirzīs jaunus priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem Eiropas Savienības darbībā.
Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt Starpvaldību konferences darba atklātību, publicējot diskusijām iesūtītos dokumentus. Parlaments līgumu pārskatīšanas gaitā turpinās dialogu ar dalībvalstu parlamentiem un ar pilsonisko sabiedrību.
Jo LEINEN (PES, DE)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par Starpvaldību konferences sasaukšanu: Eiropas Parlamenta nostāja (Līguma par Eiropas Savienību 48. pants)
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.
Aviopasažieriem jāzina, kas iekļauts biļetes cenā
Lai novērstu aviopasažieru maldināšanu, Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka turpmāk gaisa pārvadājumu cenās jāiekļauj visi piemērojamie nodokļi, nodevas, piemaksas un maksas, kuras zināmas publicēšanas brīdī. Šādu prasību Parlaments prasa iekļaut regulā par kopīgiem ES noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumos.
Eiropas Parlaments priekšlikumu izskatīja pirmajā lasījumā.
Deputāti grozījumos prasa, lai lidojumu operatori par cenām sniegtu visaptverošu informāciju visos veidos, ieskaitot internetā: publikācijām šajā saziņas līdzeklī jāpievērš īpaša uzmanība, jo lēto aviokompāniju gadījumā tas var būt vienīgais veids, kā iegādāties biļetes.
Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka "gaisa pārvadājumu maksās, kas publicētas jebkādā veidā, tostarp internetā, [..] jāiekļauj visus piemērojamos nodokļus, nodevas, piemaksas un maksas, kuras zināmas publicēšanas brīdī."
Biļetes cenu ar vien biežāk palielina papildu samaksas, kas izriet no drošības pakalpojumiem. Arī šīm maksām deputātu skatījumā "jābūt pārskatāmām un tās atsevišķi jānorāda uz biļetes vai citā veidā", neskatoties uz to, vai maksu iekasē dalībvalsts vai aviokompānija.
Darbības bāžu atrašanās ārpus ES līdz šim vairākkārt ir radījusi ar sociālajām tiesībām saistītas problēmas. Parlaments tāpēc prasa dalībvalstīm garantēt, lai arī attiecībā uz šajās bāzēs nodarbināto personālu tiktu pienācīgi ievēroti Kopienas un attiecīgās valsts sociālo tiesību akti.
Eiropas Parlaments arī prasa, lai Eiropas Komisija iesniegtu tiesību akta priekšlikumu par Eiropas sociālajiem un darba apstākļiem aviācijas nozarē. Līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās brīdim jāprasa, lai aviopārvadātāji ievērotu noteikumus par darbinieku nosūtīšanu.
Gaisa pārvadājumu nozares liberalizācija kopš 1987. gada
Kopienas gaisa pārvadājumu nozarē trešais liberalizācijas posms sākās 1992. gada 23. jūlijā, kad ES pieņēma trīs regulas — tā dēvēto trešo likumprojektu paketi. Tas sekoja diviem pirmajiem liberalizācijas posmiem pēc līdzīgu tiesību aktu pieņemšanas 1987. gadā un 1990. gadā.
Grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai ES Padomē, kas pieņems savu pirmā lasījuma nostāju. Tikai tādā gadījumā, ja Padomei pieņemami visi Parlamenta grozījumi, likumprojektu iespējams pieņemt galīgi. Ņemot vērā, ka iepriekšējas Parlamenta vienošanās ar ES Padomi nav, sagaidāms, ka likumprojekta izskatīšana turpināsies otrajā lasījumā.
Arūnas DEGUTIS (ALDE, LT)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta)
Debates: 10.07.2007.
Balsojums: 11.07.2007.
Aizliegs tirgot dzīvsudraba mērierīces
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā apstiprināja mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba termometru un citu dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības aizliegumu. Dzīvsudraba termometru tirdzniecība dalībvalstīs būs jāpārtrauc ne vēlāk kā 2009. gada pavasarī.
Direktīvas priekšlikums par mājsaimniecības dzīvsudraba mērierīču izņemšanu no tirgus ir daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu — metālu, kas ir ļoti toksisks cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām.
Eiropas Savienībā jau iepriekš bija noteikta dzīvsudraba izmantošana elektriskās un elektroniskās mērierīcēs: izskatītā direktīva par dzīvsudraba mērierīcēm, kas darbojas bez elektriskās strāvas , ir jaunākais likumprojekts ES dzīvsudraba stratēģijā. Tirdzniecības aizliegums skars tādas mājsaimniecībā lietojamas dzīvsudraba mērierīces kā medicīnas un istabas termometri, barometri, manometri, asinsspiediena mērītāji.
Lēš, ka 80–90 % no visa dzīvsudraba, ko lieto mērierīcēs un kontroles ierīcēs, izmanto medicīnas (ķermeņa temperatūras) un citos mājsaimniecības termometros.
Izņēmums — profesionālas ierīces un agrāk ražoti termometri
Izņēmumi paredzēti ierīcēm, ko lieto medicīnas aprūpē. Aizliegums izmantot dzīvsudrabu attieksies tikai uz jauniem instrumentiem, ko laiž tirgū: mērierīces, kas ražotas pirms aizlieguma, joprojām varēs pirkt, labot, pārdot kā lietotu preci.
ES Padome atbalstīja vairumu Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā ierosināto grozījumu, tostarp prasību Eiropas Komisijai sagatavot pārskatu par drošākām alternatīvām dzīvsudrabu saturošiem asinsspiediena mērītājiem (sfigmomanometriem) un citām ierīcēm, ko izmanto medicīnā vai kam ir cits profesionāls pielietojums. Piemēram, dzīvsudraba sfigmomanometrs medicīnas aprūpē nodrošina vajadzīgo precizitāti, ko ar alternatīvajiem asinsspiediena monitoriem vēl nav iespējams sasniegt.
Praktiski visām mērierīcēm, kuras lieto privāti mājsaimniecībās, par tādām pašām cenām ir pieejami aizvietotāji. Lielāko daļu mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba mērierīču — ap divām trešdaļām — ES importē no citām valstīm.
Antikvārie barometri
ES Padome atbalstīja Eiropas Parlamenta grozījumu, kas paredz, ka atļauts importēt dzīvsudraba mērierīces, kas ražotas vairāk nekā pirms 50 gadiem: tās uzskatāmas par antikvāriem priekšmetiem vai "kultūras precēm".
Turpretim EP pirmā lasījuma prasību direktīvu neattiecināt uz barometru ražotājiem ES Padome noraidīja, piedāvājot tā vietā noteikt divu gadu pāreju. Pēc EP atbildīgās Vides, veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma komitejas aicinājuma tādu risinājumu balsojumā atbalstīja Parlaments.
Kad aizliegums stāsies spēkā?
Direktīva jāievieš dalībvalstu tiesībās ne vēlāk kā gadu pēc spēkā stāšanās, kas gaidāma nākamo nedēļu vai mēnešu laikā. Vēlākais pusotru gadu kopš šī brīža — 2009. gada pavasarī, prasības jāievieš praksē , izņemot barometru gadījumā, kur aizliegums jāievieš pēc diviem gadiem, t.i. 2009. gada rudenī.
Kāpēc dzīvsudraba izmantošana jāierobežo?
Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir toksiski. Metāls ir noturīgs un vidē var pārvērsties par dzīvsudraba vistoksiskāko formu — metildzīvsudrabu, kas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenī esošajā pārtikas ķēdē. Risku veselībai rada arī tieša saskare ar dzīvsudrabu, ieelpojot tā tvaikus un uzņemot to caur ādu. Tā kā lielu daļu dzīvsudraba izmanto mājsaimniecības mērierīcēs, toksiskais metāls nonāk atkritumu poligonos. No turienes dzīvsudrabs var lēnam noplūst vidē, īpaši apdraudot virszemes ūdeņus.
María SORNOSA MARTÍNEZ (PES, ES)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz noteiktu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem
Procedūra: koplēmums, direktīvas otrais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Zaļā gaisma ES sabiedrības veselības programmai 2008.–2013. gadam
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos par Kopienas veselības aizsardzības programmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam. EP deputāti piekrita ES Padomes piedāvātajam budžeta apjomam, lai tās līdzekļus varētu sākt izmantot 2008. gada 1. janvārī.
Eiropas Parlaments piekrita samazinājumam, taču, ņemot vērā, ka programmas sākšana iekavējusies, apstiprinātā summa tagad paredzēta 6, nevis 7 gadiem. Daļa no līdzekļiem gan jau izmantota šogad iepriekšējās (2003.–2008. gada) programmas ietvaros, un līdzekļi tiks attiecīgi samazināti.
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija papildus kompromisam ir parakstījušas trīspusēju deklarāciju par papildu līdzekļu piesaisti katrā no programmas gadiem.
Sarunas Eiropas Parlamenta vārdā vadīja PPE-DE deputāts Antonios TRAKATELLIS (EL). Kompromisu atbalsta visas galvenās Eiropas Parlamenta grupas, kas nozīmē, ka apstiprināšanai plenārsesijā nevajadzētu būt šķēršļu.
Meklējot kompromisu, samazināti programmai piešķirtie līdzekļi. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti panāca, ka tās mērķos iekļauta cīņa pret nevienlīdzību veselības aprūpē, pārrobežu aprūpes veicināšana, pacientu un medicīnas personāla mobilitāte. Pēc deputātu prasības likumprojektā iekļautas īpašas atsauces uz papildu un alternatīvo medicīnu, kā arī uz smagākajām slimībām, tostarp vēzi.
Kāpēc Kopienas programma?
Veselības aprūpe ES ir dalībvalstu pārziņā, taču tādus jautājumus kā cīņa pret epidēmijām, noteikumi par saskarsmi ar ķīmiskām vielām, traumu novēršana darba vietās dažkārt ir efektīvāk risināt ES līmenī. To dara ar kopīgu ES iniciatīvu palīdzību, veicinot dalībvalstu atbildīgo iestāžu sadarbību, datu un pieredzes apmaiņu par slimībām, to ārstēšanu, veselīgu dzīves veidu.
Antonios TRAKATELLIS (PPE-DE, EL)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007.–2013. gadam)
Procedūra: koplēmums, lēmuma otrais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
ES kopīgiem spēkiem jāvēršas pret sirds un asinsvadu slimībām
Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju steidzami ar profilakses stratēģijām, informācijas un veselīga dzīves veida veicināšanas pasākumiem vērsties pret sirds un asinsvadu slimībām — cēlonim 42 % no visiem nāves gadījumiem Eiropas Savienībā.
Gadā 1,9 miljoni ES iedzīvotāju
Sirds un asinsvadu slimības gadā nogalina ap 1,9 miljoniem eiropiešu. Kopējās ar slimībām saistītās izmaksas ES gadā veido 169 miljardus eiro: ārstēšanai iztērē 105 miljardus, bet 64 miljardus eiro rada darba ražīguma zudums un oficiāli nereģistrētās aprūpes izmaksas.
Eiropas Parlamenta deputāti nešaubās, ka šādā situācijā ES steidzami jārīkojas: rezolūcija pieņemta ar 607 balsīm par un 2 pret. Eiropas Komisija, kas var koordinēt dalībvalstu darbības, aicināta izstrādāt ieteikumus par labākajām stratēģijām, tostarp augsta asinsspiediena jautājumā un riskam pakļauto cilvēku savlaicīgā apsekošanā.
Jāsamazina alkohola un tabakas patēriņš
Eiropas Komisijai cīņā pret slimībām jāiesaista ar veselības aprūpi netieši saistīti partneri, lai palīdzētu ierobežot tabakas un alkohola patēriņu, veicinātu veselīgāku uzturu un fiziskās aktivitātes, tādejādi palīdzot novērst aptaukošanos un asinsspiediena paaugstināšanos.
Veselības aprūpes stratēģijā, ko Eiropas Komisijas plāno izstrādāt, deputāti iesaka pievērst uzmanību tam, lai vienlīdzīgas slimību profilakses, ārstēšanas, diagnostikas un apkarošanas iespējas būtu visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no valsts.
Pieejams ES finansējums
Eiropas Parlaments atgādina, ka slimību izpētei, apsekošanai un profilaksei ir pieejams ES finansējums, piemēram, no 7. Pētniecības pamatprogrammas, struktūrfondiem un Eiropas Attīstības fonda.
Eiropas Parlamenta rezolūcija par rīcību sirds un asinsvadu slimību apkarošanai
P6_TA(2007)0346
Patērētājam, nozarei un videi labvēlīgāki noteikumi par pārtikas piedevām
Gadījumā, ja pārtikas piedevās, aromatizētājos un fermentos izmantoti ģenētiski modificēti organismi, tas obligāti jānorāda produkta marķējumā. Izmantojot azorkrāsvielas, ko pievieno, lai produktam piešķirtu īpaši spilgtu krāsu, jāmin, ka tās var izraisīt alerģisku reakciju. Šie ir daži no grozījumiem, ko Eiropas Parlaments prasa ieviest Eiropas Komisijas ierosinātajos četros likumprojektos par pārtikas piedevām — Parlaments tos izskatīja 1. lasījumā.
ES noteikumus par pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem, kas pašlaik izkaisīti vairāk nekā desmit ES tiesību aktos, paredzēts saliedēt četrās jaunajās regulās, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Jaunajos noteikumos tiks ņemti vērā arī jaunākie zinātniskie atklājumi.
Viena no regulām noteiks vienotu ES atļauju piešķiršanas procedūru visām trim kategorijām: pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Pārējās regulas pievēršas katrai kategorijai atsevišķi, nosakot to izmantošanu un marķēšanu. Katrā kategorijā tiks izveidots atļauto vielu saraksts, ko pārvaldīs Eiropas Komisija ar Eiropas Pārtikas drošības aģentūras palīdzību, aģentūrai veicot riska novērtējumus.
Atļauju piešķiršana
Regulā par atļauju piešķiršanas nosacījumiem (Åsa WESTLUND (PES, SE) ziņojums) Eiropas Parlaments prasa noteikt, ka jebkuri lēmumi kopā ar to pamatojumiem jāpublisko.
Viens no pieņemtajiem grozījumiem paredz piecu gadu aizsardzību atļaujas saņemšanai sniegtajiem zinātniskiem datiem, ja tiem ir komercnoslēpuma raksturs.
Piedevas — nekaitīgas videi, ne tikai veselībai
Piedevas — saldinātāji, krāsvielas, konservanti, antioksidanti, stabilizatori, emulgatori — ir vielas, kuras atsevišķi uzturā nelieto, bet kuras var kļūt par pārtikas produkta sastāvdaļām.
Jaunā regula, par ko lēma Eiropas Parlaments, pieņemot otru Å. Westlund ziņojumu, paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai varētu atļaut un laist apritē pārtikas piedevas. Priekšlikums paredz, ka piedevas nedrīkstēs apdraudēt patērētāju veselību un ka lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai. Piedevas būs aizliegtas neapstrādātos produktos. Saldinātājus un krāsvielas nedrīkstēs lietot zīdaiņiem un maziem bērniem domātā pārtikā.
Eiropas Parlaments šīs prasības iesaka papildināt ar nosacījumu, ka piedevas nedrīkst būt kaitīgas videi un tās drīkst lietot tikai tad, ja no pievienošanas gūst labumu patērētājs; piedevu lietošana nedrīkst maldināt par produkta svaigumu, dabīgumu un kvalitāti. Gadījumā, ja atļauts izmantot nanotehnoloģijas, jānosprauž pieļaujamās robežvērtības. Marķējumā obligāti jānorāda, ja piedevā izmantoti ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), un, ja izmantotas azokrāsvielas, jāmin, ka tās var izraisīt alerģisku reakciju.
Tās 300 piedevas, kas jau ir apritē, pārvērtēs: pārbaudes sākies gadu pēc regulas spēkā stāšanās. Ja apritē esošā viela regulas kritērijiem neatbildīs, tā no aprites būs jāizņem.
Aromatizētāji un fermenti
Starp ES reģistrētajiem 2600 aromatizētajiem ir gan mākslīgas, gan dabiskas vielas. Turpretim fermentu izmantošana un marķēšana līdz šim Kopienā nebija noteikta, lai gan fermenti pārtikas produktu struktūras uzlabošanai izmantoti gadsimtiem ilgi, piemēram, maizes cepšanā, alus brūvēšanā, siera, skābpiena produktu gatavošanā.
Deputāti prasa precizēt, ka fermentu lietošana atļaujama tikai tad, ja tas nemaldina patērētājus par produkta svaigumu un dabīgumu. Aromatizētāju pievienošana savukārt attaisnojama, ja tam ir tehnoloģiska nepieciešamība. Aromatizētājus jāļauj uzskatīt par dabiskiem vienīgi gadījumā, ja 95 % no tā veido uzrādītā dabiskā izejviela (Eiropas Komisija ierosināja 90 %). Cik vien iespējams, jāpievērš uzmanība tam, vai aromatizētāji neizraisa negatīvas sekas neaizsargātām grupām, tostarp, lai tās negatīvi neietekmē garšas izjūtas attīstību bērniem.
Tāpat kā piedevu gadījumā fermentus un aromatizētājus EP iesaka atļaut, "ja patērētāji gūst priekšrocības un labumu no to lietojuma", kā arī prasa marķējumā norādīt, ja izmantoti ĢMO.
Visos četros likumdošanas priekšlikumos Eiropas Parlaments prasa, lai, veicot tehniskas izmaiņas, tiktu piemērota jauna pārraudzības procedūra, kurā Parlamentam ir iespēja iesaistīties, ja tas uzskatāms par nepieciešamu.
Parlamenta ierosinātie grozījumi pēc balsojuma tiks nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē, kur pirmais lasījums paredzēts rudenī.
Åsa WESTLUND (PES, SE)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem
P6_TA(2007)0320
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Åsa WESTLUND (PES, SE)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Avril DOYLE (PPE-DE, IE)
Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas fermentiem
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Mojca DRČAR MURKO (ALDE, SL)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem
Procedūra: koplēmums, regulas pirmais lasījums
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Papildu informācija :
- Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem
- Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām
- Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas fermentiem
- Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem
ES stratēģija kritisku infrastruktūru aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem
Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot ES stratēģiju kritiski svarīgu infrastruktūru — komunikāciju, enerģijas, veselības aprūpes un transporta tīklu — aizsardzībai no teroristu uzbrukumiem. Deputāti uzsver, ka galvenā atbildība par aizsardzību joprojām jāuzņemas dalībvalstīm, infrastruktūru īpašniekiem un pārvaldītājiem.
Eiropas Parlaments piekrīt, ka ES ir jāvienojas par tiem tīkliem, kas iekļaujami Eiropas kritisko infrastruktūru sarakstā. Vienlaikus deputāti uzsver, ka galvenai atbildībai jāpaliek dalībvalstu, operatoru un īpašnieku ziņā. Šāda prasība atbilst subsidiaritātes principam, kas ES līmenī liek rīkoties tikai tad, ja dalībvalstu individuāla rīcība ir mazāk efektīva. Apspriežu procedūrā ierosinātajos grozījumos (ES Padomei nesaistošos) deputāti arī uzsver, ka kopīgi ES pasākumi vajadzīgi tikai Eiropas mēroga infrastruktūrām — tādām, kuru "darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trim vai vairākām dalībvalstīm".
Lai gan Eiropas Parlamenta grozījumi ES Padomei nav saistoši, Padome direktīvu var pieņemt tikai pēc Eiropas Parlamenta atzinuma.
Jeanine HENNIS-PLASSCHAERT (ALDE, NL)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
P6_TA(2007)0325
Procedūra: apspriežu
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Alkohola akcīzes nodoklis: EP balso pret minimālās likmes paaugstināšanu
Eiropas Parlaments nobalsoja pret Eiropas Komisijas priekšlikumu paaugstināt minimālās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot vīnu. Parlaments noraidīja grozījumus par minimālo likmju paaugstināšanu par 4,5 %, pēc tam nobalsojot pret Komisijas priekšlikumu kopumā.
EP nostājai ir konsultatīvs raksturs un galīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu atbalsts.
Astrid LULLING (PPE-DE, LU)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu
Balsojums: 10.07.2007.
Pieņem Guntara Krasta ziņojumu par preču statistisko klasifikāciju
Balsojot par Guntara KRASTA (UEN) ziņojumu, Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu regulai, kas Eiropas preču statistisko klasifikāciju pa saimniecības nozarēm (CPA) pielāgos mūsdienu vajadzībām — tehnoloģiju attīstībai un ekonomikas struktūras izmaiņām.
Preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm Eiropas Savienība lieto, apkopojot produktu, patēriņa, ārējās tirdzniecības un pārvadājumu datus. Šī klasifikācija izveidota 1993. gadā un kopš tā laika tajā nav veikti nekādi nozīmīgi grozījumi. CPA ir tieši saistīta ar ES saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju NACE un ir ANO izstrādātās Centrālās produktu klasifikācijas (CPC) Eiropas variants.
Guntars KRASTS (UEN, LV)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju atbilstoši saimniecības nozarēm (CPA)
EP atbalsta pēc iespējas drīzu gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīgu liberalizāciju
Konkurencei atvērts iekšējais gāzes un elektroenerģijas tirgus dos lielākas izvēles iespējas Eiropas patērētājiem un piegādātājiem un garantēs enerģijas piegāžu drošību, teikts Eiropas Parlamenta pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā par ES enerģētikas nozares perspektīvām.
Deputāti aicina padziļināt sadarbību starp valstu regulatoriem, uzsverot, ka ir būtiski saskaņot to kompetences, lai izlīdzinātu tehniskās un regulatīvās atšķirības, kas Eiropā rada šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un savienojumiem. Nacionālajiem regulatoriem tomēr jāpaliek vienīgajiem atbildīgajiem par lēmumiem, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti.
Pievēršoties vides aspektiem, Eiropas Parlaments norāda, ka "subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ".
Deputāti aicina Eiropas Komisiju spert nepieciešamos soļus, "lai novērstu koncentrāciju enerģijas tirgū gadījumā, ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota".
Eiropas Komisijai arī jāatzīst atšķirības starp elektrības un gāzes tirgiem, jo īpaši ņemot vērā nevienlīdzīgo situāciju no dalībvalstu enerģijas resursu viedokļa. Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par to, kā, izmantojot investīcijas gāzes cauruļvados un ilgtermiņa līgumus, uzlabot ES pozīciju sarunās ar trešām valstīm. Tas uzsver, ka nevienam trešās valsts uzņēmumam nedrīkst ļaut iegādāties enerģijas infrastruktūru, ja netiek ievēroti savstarpēja izdevīguma principi.
Alejo VIDAL-QUADRAS ROCA (PPE-DE, ES)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām
Procedūra: patstāvīgā ziņojuma procedūra
Debates: 09.07.2007.
Balsojums: 10.07.2007.
Priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēl deputāti Martine ROURE
Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēlēja Martine ROURE (PES, FR). Deputāte aizstās Pierre MOSCOVICI (PES, FR), kas ievēlēts Francijas Nacionālajā Asamblejā, tāpēc vairs nevar pildīt EP deputāta pienākumus. M. Roure būs viena no 14 priekšsēdētāja vietniekiem, kas kopā ar 6 kvestoriem piedalās EP Prezidija darbā.
Prezidijs atbild par Eiropas Parlamenta provizoriskā budžeta projekta sākotnējo sagatavošanu un visu administratīvo, personāla un organizatorisko jautājumu kārtošanu.
Priekšsēdētāja vietniekus Eiropas Parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana
Balsojums: 11.07.2007.
Apstiprina 2008. gada plenārsesiju kalendāru
Eiropas Parlaments apstiprināja 2008. gada plenārsesiju kalendāru. Tāpat kā 2007. gadā kalendārā paredzētas 12 četru dienu plenārsesijas Strasbūrā un 6 divu dienu papildsesijas Briselē.
Portugāles premjerministrs Eiropas Parlamentam: jaunais ES līgums gaidāms rudenī
Eiropas Parlamentam apspriežot Portugāles prezidentūras darba prioritātes, pašreizējais ES Padomes priekšsēdētājs — Portugāles premjerministrs José SÓCRATES, paziņoja, ka centīsies panākt vienošanos par jauno ES līgumu neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē 18.–19. oktobrī. Pie līguma strādās Starpvaldību konference, kurā Parlamentu pārstāvēs trīs deputāti.
J. Sócrates pēc tam pievērsās katrai no prezidentūras prioritātēm: iekšējam tirgum, darba vietu radīšanai un darba tirgus reformām, enerģētikai, cīņai pret klimata izmaiņām, terorisma apkarošanai. Īpaša prioritāte būs ārējām attiecībām: jau notikusi augstākā līmeņa sanāksme ar Brazīliju, paredzētas divpusējās galotņu tikšanās ar Indiju, Ķīnu, Krieviju un Ukrainu. Decembrī ES Padomes darba kārtībā ir otrais Eiropas Savienības un Āfrikas sammits.
Joseph DAUL (FR), Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs atzina, ka Portugāles prezidentūras "ambiciozā, bet reālistiskā" plāna veiksme būs atkarīga no dalībvalstu gribas, jo īpaši līgumu reformas jomā un terorisma apkarošanā. Grupas priekšsēdētājs ES plānus šajos jautājumos salīdzināja ar kāršu namiņu: ja viena iztrūks, sabruks viss nams.
Martin SCHULZ (DE), Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, pievēršoties līgumu reformai, atzina, ka viņa grupas locekļi ir "reālisti", tomēr viņus neapmierina visu dalībvalstu vienošanās aspekti. Deputāts pievērsa uzmanību klimata aizsardzībai, uzsverot, ka cīņā pret globālo sasilšanu ir svarīgi gan tādi pasākumi, kā pagājušās nedēļas nogales "Live Earth" koncerts, gan Āfrikas iesaistīšana.
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Graham R. WATSON (UK) atzinīgi novērtēja prezidentūras programmas "skaidros mērķus" un "plašās ambīcijas".
Brian CROWLEY (IE) Nāciju Eiropas grupas vārdā uzsvēra, ka jaunajā ES līgumā cīņa pret klimata pārmaiņām jānosaka kā viena no prioritātēm. Līgums būs labs tad, ja "tas mums dos brīvību, pēc kuras mēs tiecamies, nevis brīvību darīt, ko gribam".
Monica FRASSONI (IT), Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšsēdētāja, uzsvēra, ka prezidentūra nedrīkstētu pieļaut nekādu tālāku atkāpšanos no pašreizējās vienošanās par ES līgumu. Turpretim tālāki uzlabojumi par tādiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, gluži otrādi, ir vēlami.
Ilda FIGUEIREDO (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, PT) norādīja, ka Portugāles prezidentūra nedrīkst aizmirst atbildību pret Eiropas iedzīvotājiem, kam ikdienā jāsaskaras ar nabadzības pieaugumu un nedrošības palielināšanos darba tirgū.
Patrick LOUIS (Neatkarības un demokrātijas grupa, FR) izteica cerību, ka Portugāles pieeja atšķirsies no Vācijas prezidentūras rīcības, kas Francijas un Nīderlandes vēlētājiem uzspiedusi tekstu, ko viņi referendumā jau noraidījuši. Arī Bruno GOLLNISCH (FR) Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas vārdā nosodīja to, ka Eiropas Savienība gatavojas izmanot ceļvedi, kas ir pretrunā ar iedzīvotāju pausto gribu.
ES Padomes paziņojums: Portugāles prezidentūras programmas prezentācija
Debates: 11.07.2007.
EP: smagā situācija Palestīnā nav attaisnojums miera centienu pārtraukšanai
Eiropas Parlaments nosoda Hamas īstenoto kontroles pārņemšanu Gazas sektorā. Vienlaikus EP deputāti uzstāj uz to, ka "pašreizējā krīze nav attaisnojums tam, lai grautu miera plānu". Ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā rezolūcijā par Tuvajiem Austrumiem Parlaments arī vēršas pie Libānas, aicinot atsākt iekšējo politisko dialogu, un uzstāj, ka centienos reģionā panākt mieru svarīgs ir dialogs ar Sīriju.
Lai novērstu ģeogrāfisko un politisko šķelšanos palestīniešu teritorijās, deputāti "aicina atsākt palestīniešu iekšējo politisko dialogu samierināšanās un nacionālās vienības garā". Parlaments atzinīgi vērtē Izraēlas lēmumu sākt aizturēto nodokļu un muitas nodevu pārskaitīšanu, vienlaikus aicinot Izraēlas valdību arī nojaukt ceļu barjeras, kas ierīkotas kopš 2000. gada septembra, pārtraukt apmetņu paplašināšanu Jordānas Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē un atdalošās sienas būvniecību aiz 1967. gadā nospraustajām robežām. Parlaments nosoda gan Izraēlas virzienā raidītos raķešu uzbrukumus no Gazas sektora, gan Izraēlas militārās darbības pret palestīniešiem.
Pievēršoties Libānai, rezolūcijā asi nosodīti teroristu uzbrukumi UNIFIL (Libānā izvietoto ANO Pagaidu spēku) Spānijas kontingentam. Atzinīgi EP vērtē ANO Drošības padomes rezolūciju, kas paredz īpaša tribunāla izveidi, lai izmeklētu kādreizējā Libānas premjerministra Rafik Hariri slepkavību.
Plašāka Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā deputāti atkārto iepriekšējās rezolūcijās pausto nostāju: lai nodrošinātu reģionā ilgstošu mieru, vienpusēja pieeja un nosacījumu uzstādīšana nepalīdzēs, svarīgs ir dialogs. Parlaments arī uzskata, ka miera centienos viens no būtiskākajiem faktoriem ir Sīrijas loma un dialogs ar šo valsti.
Dalība ES — ilgtermiņa perspektīva reformētai un demokrātiskai Ukrainai
Dalība Eiropas Savienībā varētu kļūt par ilgtermiņa perspektīvu reformētai un demokrātiskai Ukrainai. Tādu viedokli pauž Eiropas Parlaments pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā par sarunām, ko pašlaik ES risina ar Ukrainu par jaunu nolīgumu turpmākajai sadarbībai.
Ar Ukrainu paredzēts noslēgt "pastiprinātu līgumu". Eiropas Parlaments tomēr uzskata, ka "sarunu mērķim jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas sniegtu efektīvu un ticamu ieguldījumu Ukrainas Eiropas perspektīvā un uzsāktu attiecīgo procesu".
Eiropas Komisijai ieteikts arī "paredzēt konkrētu plānu pakāpeniskai plašas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidei" starp ES un Ukrainu.
Vienlaikus Eiropas Parlaments pauž bažas par politisko spriedzi valstī, uzsverot: "Pirms tiek noslēgtas sarunas un izveidotas jaunas ciešākās attiecības starp ES un Ukrainu, ir mierīgā ceļā jāatrisina esošais konflikts, jāatjauno kontroles un līdzsvara sistēma un jānodrošina tiesiskums." Sarunās jāvērš Ukrainas uzmanība uz to, ka "stabilizācijas pamatā ir politiskās varas nošķiršana no ekonomiskās varas, korupcijas izskaušana, padarot pārredzamas valsts pasūtījuma procedūras," kā arī tiesu iestāžu neatkarība.
No Ukrainas jāprasa, lai tās enerģētikas nozare pilnībā atbilstu tirgus ekonomikas principiem; valstij arī jāpaātrina kodolenerģijas drošības novērtēšanas procedūras, jādažādo enerģijas avoti un jāuzlabo energoefektivitāte — Ukrainas enerģētikas nozare ir viena no visneefektīvākajām pasaulē. Eiropas Komisijai arī jāmudina, lai Ukraina pildītu atbilstošos Kioto protokola noteikumus.
Michał Tomasz KAMIŃSKI (UEN, PL)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija ieteikums Padomei par sarunu pilnvarām attiecībā uz jaunu pastiprinātu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses
Debates: 12.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.
EP: strīds par valsts nosaukumu nedrīkst apēnot maķedoniešu cerības par dalību ES
Atzinīgi novērtējot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas paveikto kopš pieteikšanās dalībai ES, Eiropas Parlaments tomēr uzsver — reformas jāturpina tikpat intensīvi, un ir pienācis laiks nevilcinoties īstenot pieņemtos tiesību aktus. Ar pārliecinošu balsu vairākumu (558 par, 47 pret, 8 atturoties) pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā Eiropas Parlaments arī uzsver, ka domstarpības par valsts nosaukumu nav jāsaista ar iestāšanās sarunām.
Viens no starptautiski viskarstāk apspriestajiem jautājumiem fYRoM sakarā arvien ir valsts nosaukums.
Kopš uzņemšanas ANO 1993. gadā, kad, lai panāktu starptautisku atzīšanu, ieviests pagaidu nosaukums „Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika", galīgu risinājumu atrast nav izdevies fYRoM un Grieķijas domstarpību dēļ. Eiropas Parlaments mudina abas valstis šo jautājumu risināt ANO aizgādībā. Atzinīgi novērtēts, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir mainījusi savu valsts karogu un veikusi grozījumus Konstitūcijā, lai apstiprinātu, ka tai nav teritoriālu pretenziju pret kaimiņvalstīm.
Eiropas Parlaments uzskata, ka "nosaukuma jautājums nav šķērslis sarunu uzsākšanai, lai pievienotos ES".
Erik MEIJER (GUE/NGL, NL)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2006. gada progresa ziņojumu
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.
Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Pöttering nosoda Lībijas tiesas spriedumu bulgāru medmāsām
Pēc nāvessoda pasludināšanas Lībijā apcietinātajam medicīnas personālam Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING 11. jūlijā pauda asu sprieduma nosodījumu.
Esmu dziļi satraukts par šīm ikvienam nomācošajām ziņām, protams, visvairāk medmāsām un ārstam, viņu draugiem un tuviniekiem. Aprīlī es tikos ar viņu ģimenes locekļiem un vēlos šajā grūtajā brīdī viņiem nosūtīt mūsu solidaritātes un atbalsta apliecinājumu. Vēlos arī viņiem raidīt nepārprotami cerīgu vēsti: tās nav procesa beigas. Lieta tagad tiks nosūtīta Lībijas Augstākajai tiesas padomei. Mēs sagaidām, ka Lībijas amatpersonas spers vajadzīgos soļos, lai pārskatītu un anulētu spriedumu, sagatavojot ceļu savlaicīgam risinājumam."
Priekšsēdētājs arī apliecināja Eiropas Parlamenta viennozīmīgi nosodošo attieksmi pret nāvessodu un izteica līdzjūtību Bengāzī slimnīcas HIV/AIDS upuriem.
Nosoda cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Piedņestrā
Eiropas Parlaments ceturtdien, 12. jūlijā, pieņēma rezolūciju par Piedņestru, vēršot uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem šajā Moldovas reģionā, kur kopš 1992. gada izveidojies nelikumīgs separātistu režīms.
Balsojums: 12.07.2007.
Eiropas Parlaments vērtē eiro zonas un ECB darbību
Eiropas Parlaments aicina Eiropas Centrālo banku (ECB) visus turpmākos procentu likmju paaugstinājumus veikt ar īpašu piesardzību, lai neapdraudētu ekonomikas izaugsmi, un uzmanīgi sekot nekustamā īpašuma attīstības tendencēm.
Deputāti atzīmē, ka ekonomiskā tautsaimniecības atveseļošanās eiro zonā kļūst stabila, taču brīdina, ka "visi procentu likmju palielinājumi jāveic piesardzīgi, lai neapdraudētu ekonomikas izaugsmi". Attiecībā uz darba tirgu deputāti norāda — ir svarīgi, lai darba samaksa pieaugtu atbilstoši ražīgumam: tas palīdzētu saglabāt konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas. Deputāti prasa ECB cieši sekot nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas var nopietni ietekmēt ekonomiku kopumā. Fiskālās politikas jomā "zelta likums", — uzsvērts rezolūcijā, nosaka, ka "tikai ar ieguldījumiem var attaisnot fiskālo deficītu".
Eiropas Parlaments pauž bažas par eiro vērtības celšanos pret vairākumu galveno ārzemju valūtu un aicina Eirogrupu, ES Padomi un ECB pilnībā īstenot attiecīgās pilnvaras saistībā ar valūtas maiņas kursu.
ECB pārvaldības jomā deputāti uzskata, ka ECB Valdes pārredzamība uzlabotos, ja ES Padome izvērtētu vairākus iespējamos kandidātus, un par kandidātu apstiprināšanu balsotu Eiropas Parlaments.
Deputāti atkārtoti prasa izpētīt, kāpēc ievērojami palielinājies apritē esošo 500 eiro banknošu skaits un izvērtēt ar šo tendenci saistītos riskus.
Eiro zonas tendences šogad
Vērtējot Eiropas Komisijas pārskatu par eiro zonu 2007. gadā, deputāti aicina izmantot pašreizējo uzplaukumu budžeta deficītu likvidēšanai, pārpalikuma uzkrāšanai, kā arī, lai uzlabotu valstu finanšu kvalitāti, vairāk ieguldot izglītībā, arodizglītībā, infrastruktūrā, pētniecībā un jauninājumos.
Deputāti aicina akcionārus un uzņēmumu vadītājus būt atbildīgākiem, nosakot atalgojumu un piemaksas augstākajos amatos, kur "atalgojumam ir tendence nesamērīgi pieaugt salīdzinājumā ar vidējo darba samaksas līmeni, tādējādi radot nepareizu iespaidu un neveicinot atbalstu atbildīgai darba samaksas politikai".
Eiropas Parlaments nožēlo, ka inflācijas kritēriju eiro zonā aprēķina, ņemot vērā rādītājus visās dalībvalstīs, nevis tikai eiro zonas valstīs. Gatavojoties eiro zonas turpmākai paplašināšanai, deputāti aicina veikt dziļāku analīzi un rīkot politiskas debates par konverģences kritēriju piemērošanu valstīm, kas gatavojas pievienoties vienotajiem valūtai.
Dariusz Kajetan ROSATI (PES, PL)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcija par 2007. gada pārskatu par euro zonu
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.
Gay MITCHELL (PPE-DE, IE)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcija par ECB 2006. gada pārskatu
Debates: 11.07.2007.
Balsojums: 12.07.2007.
Citi plenārsesijā pieņemtie ziņojumi
.
Marika Armanoviča
Preses dienests
(Strasbūra) Tel.: (33-3) 881 74651
(Brisele) Tel.: (32-2) 28 31032
(Mobilais tel.) + 32 498 98 33 32
e-pasts: prese-lv@europarl.europa.eu
| Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 7. decembris | Juridisks paziņojums |
