Jāievieš skaidrība par blogeru statusu

Ziņojumā norādīts, ka "tīmekļa žurnāli aizvien biežāk kļūst par plašsaziņas līdzekļu profesionāļu un privātu personu pašizpausmes veidu". Blogeru statuss  (piemēram, juridiskais statuss) tomēr izraisa "neskaidrības saistībā ar objektivitāti, uzticamību, avotu aizsardzību, ētisko kodeksu piemērojamību un atbildības noteikšanu".

 

„Dažiem blogotājiem ir tikai publiska dienasgrāmata, kurā tie pieraksta savas domas un dienā piedzīvoto,” norāda ziņojuma autore Marianne Mikko (Sociāldemokrātu grupa, Igaunija). „Citi atklāti reklamē politiskas nostājas vai ASV prezidenta kandidātus. Dažiem ir slepeni nodomi. Daži „blogeri” patiesībā maksā citiem, kas uztur „viņu” blogus. Dažiem žurnālistiem ir personīgi blogi, citiem to veidošana ietilpst darba pienākumos. Juceklis ir milzīgs. Manuprāt, publika joprojām ļoti uzticas blogiem, tos uzskata par patiesiem medijiem. Un tiem jāpaliek patiesiem. Tamdēļ ir vajadzīga kvalitātes zīme, norāde uz to, kas patiesībā raksta un kāpēc.”

 

Kultūras komiteja tāpēc aicina darīt skaidrāku tīmekļa žurnālu statusu, tiesiskā ziņā nostādot tos vienā līmenī ar citiem publiskās izpausmes veidiem.

 

 

M. Mikko uzskata, ka blogeri nevienu neapdraud. Viņa tomēr piebilst, ka tie var ievērojami piesārņot kibertelpu. „Kibertelpā jau tā ir pārāk daudz  nevēlamu e-pastu, nepareizas informācijas un ļaunprātīgu nolūku,” viņa paskaidro. „Blogosfēra līdz šim bijusi labu nodomu un salīdzinoši godīgas rīcības oāze. Tomēr, blogiem kļūstot par ikdienišķu lietu, cilvēki, kuriem principu ir mazāk, tos izmantos saviem mērķiem. Tas ir tikai laika jautājums. Pēc kāda laika šos jautājumus risinās tiesas un dabiskā ceļā radusies labā prakse. Taču, ja problēmas ir paredzamas jau tagad, nešķiet prātīgi gaidīt. Kādēļ izvēlēties grūtāko un garāko ceļu?”

 

Beļģu sociāldemokrāts Ivo Belet, atbildīgs par Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu, uzsver, ka „tīmekļa žurnāli un lietotāju radīts saturs dzīvīgā un atsvaidzinošā veidā palīdz veidot krāsainu un daudzveidīgu mediju ainavu” un ka „tos nevajadzētu ierobežot”. Viņš tomēr piebilst, ka „ir daži juridiski jautājumi (kā, piemēram, privātums vai tiesības uz atbildi),  kuriem jāatrod piemērots risinājums”.

 

 

Līdzīgi domā vācu liberālis Jorgo Chatzimarkakis, kurš sagatavoja atzinumu Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā: „Blogerus nevar automātiski uzskatīt par apdraudējumu, taču iedomājieties spiediena vai profesionālu interešu grupas, kuras izmanto blogus, lai nodotu savu vēstījumu. Blogi ir  iedarbīgi instrumenti, tie var būt progresējusi lobēšanas forma, kuru savukārt varētu uzskatīt par apdraudējumu. Ja tos atstāsim bez uzraudzības, tie varētu apdraudēt arī mediju plurālismu.”

 

M. Mikko ziņojumā cita starpā ierosināts ES dalībvalstīs iecelt neatkarīgu mediju tiesībsargu, pieņemt mediju brīvības hartu un izveidot mediju plurālisma uzraudzības sistēmas. J. Chatzimakis uzskata, ka hartā jāiekļauj arī blogotāji, savukārt „finansiālas, komerciālas vai citas profesionālās intereses, kas izmanto blogus, būtu jāiekļauj uzraudzības sistēmā”.